Iesaki rakstu:

Alvi Hermani, Tu biji kā tāds gaismas stars, kas iespīdēja kā cerība. Nemet, lūdzu, šo savu ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu pie malas. Es ticu, ka mēs atkal varam kļūt par brīviem cilvēkiem. Atbrīvoties no Vienotības važām.

Es ticu, ka mums vēl ir palikuši žurnālisti, kuri vēlas kļūt brīvi. Mēs dzīvojam Vienotības diktatūrā.

Un Vienotība ar mediju palīdzību mums, "kalpu un sulaiņu tautai", iestāsta, ka mums ir jālepojas ar pēdējo vietu Eiropā.

Es ļoti ceru, ka Tu neatteiksies no savas idejas, ka atkal varēsim kļūt brīvi no "mājsaimniecēm", kas mēģina vadīt valsti, un brīvi no ierēdņu un birokrātu partijas.

Mums katram ir cēlumi un kritumi, dzīvojam laikā, kur gļēvums un nevarēšana ir kā tikums. Dzīvojam valstī, kur prezidents brauc atklāt jaunuzbūvētu cietumu, nevis jaunuzbūvētu skolu. Tās ir Jaunās Vienotības prioritātes.

Jaunā Vienotība vēlas mūs pataisīt par cietumniekiem mūsu pašu valstī. Alvi, mēs Tev ticam.