Ameriks kalpos Rīgai. Godīgi

Amerika publicitāte ir visai pretrunīga, jo iesauka Misters 20 procenti viņam pielipusi aizdomu dēļ, ka tieši tik viņš pieprasot no Rīgā īstenotajiem lielajiem projektiem. Tomēr tiešu pierādījumu viņa saistībai ar koruptīvām shēmām nav.

Pirms iesaistīšanās politikā aktīvi uzkrājis kapitālu nekustamo īpašumu biznesā (mīklainos apstākļos saņēmis mantojumā Rīgas centrālo un lielāko dzimsarakstu nodaļu), joprojām uzskatāms par gana turīgu - pagaidām jaunākajā pieejamajā deklarācijā par 2010. gadu redzams, ka Nordea bankā viņa kontos ir gandrīz 500 000 eiro, ap Ls 24 000 un ap USD 27 500. Swedbank viņam ir ap 450 000 eiro un ap Ls 5000. Viņš sniedzis arī vairākus aizdevumus, vairākus gadus ziedojis LPP pa Ls 10 000 gadā, 2010. gadā ziedojis Ls 18 000 apvienībai Par labu Latviju!, liecina informācija KNAB mājaslapā. Pieļauj, ka ziedos arī jaunajai partijai.

A. Amerika reputāciju ietekmē arī viņa saistība ar dažādiem skandāliem, piemēram, pār viņu kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju krīt ēna, ko met ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova iespējamais interešu konflikts, kad zemi no brīvostas vēlējās nomāt SIA Baltic Infrastructure Development, kuras īpašnieki bija aizslēpušies aiz Singapūrā reģistrētas firmas, bet tās dalībnieks bija arī Loginovs.

Atbildēt

Repšes devīze: Gods kalpot Latvijai
2002. gada 7. jūnijs

Einara Repšes vadītā partija Jaunais laiks ceturtdien iepazīstināja ar partijas jauno logo, kā arī devīzi - Gods kalpot Latvijai! Šie vārdi izraudzīti tāpēc, ka atspoguļojot partijas būtību. JL kampaņas laikā neizmantos televīzijas klipus, radio un preses reklāmas, bet veidos tiešo saikni ar vēlētājiem, apmeklējot viņus pilsētu un pagastu centros, kā arī dzīves vietās.

TAS GODĪGAIS KALPOTĀJS IR PRASTS NOSAUKUMA ZAGLIS. SARGĀSIM RĪGU NO PIEREDĒJUŠIEM KLEPTOMĀNIEM!

Atbildēt

Gods kalpot Latvijai, bet šie debilie čekas katoļu/pēdini pat tpo nozaga zagļi

Atbildēt

Ķad viņiem pietiks ? NEKAD !!! Zags un melos līdz pēdējam elpas vilcienam

Atbildēt

Nu jā, ar mākslīgā intelekta radīšanu šiem darboņiem varētu būt problēmas, tāpēc jāmēģina ar rāvienu tikt atpakaļ iesildītajos krēslos!

Atbildēt

Gods kalpot silei!

P.S. Ko visu par 20% neizdarīsi!

Atbildēt

Gods kalpot Rīgas sātanam!

Atbildēt

Saktas puķu paviljona rekonstrukcija izmaksājusi rekordaugstas summas salīdzinājumā ar vairākām pērn Latvijā uzceltām, vai renovētām izcilām ēkām, tai skaitā grezno Mākslas muzeju Rīgas birža, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Saktas puķu tirgus stikloto paviljonu celtniecība izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, kamēr Rīgas biržas restaurācija - 2430 latus kvadrātmetrā, vai Skrundas pils – 690 latus kvadrātmetrā.

Raidījuma aptaujātie neatkarīgie būvniecības speciālisti ievērojamās izmaksas nespēja izskaidrot.

"Te ir ar visiem ziediem un ar visiem pārdevējiem tas kopā sarēķināts, ja? Tas ir ārkārtīgi daudz!"- uzzinājis kopējās izmaksas, secināja būvinženieris Sergejs Meierovics.

Raidījuma uzaicinātais Inženieru savienības biedrs apgalvo pretējo – nekādi papildu darbi, ne arī īpašās paketes nevar tā sadārdzināt projektu.

Savukārt puķu tirgus pārdevēji bailēs, ka dome varētu nepagarināt tirdzniecības līgumus aiz kadra stāsta par durvīm, kas slikti veras jau dažus mēnešus pēc paviljonu atklāšanas un par stiklu, kas saplaisājis, neizturot temperatūru svārstības.

Tikmēr projekta pasūtītājs – Rīgas domes struktūra "Rīgas Nami", ar paveikto ir apmierināti. Objekts esot unikāls, tāpēc arī tik dārgs. "Eiropā otrs tāds nav! Jo tur šīs konstrukcijas, šīs logu paketes ir īpašas!" skaidroja "Rīgas Namu" valdes loceklis Almers Ludviks.

Par objektu atbildīgie - Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, "Rīgas Namu" vadītājs Kārlis Kavacs un būvdarbu veicēja – "Skonto būves" priekšnieks Guntis Rāvis nebija sastopami, jo šonedēļ atrodas komandējumā Francijas dienvidos, kur Kannās piedalās nekustamo īpašumu tirgotāju ikgadējā pasākumā.

Kā telefonsarunā skaidroja Rāvis: "Mēs būvējam jaunbūvi, kas ir absolūti nesalīdzināma jaunbūve ne ar Biržu, ne ar pili, ne ar veikalu, ne bērnudārzu. Es nesaprotu, ko jūs tur gribat atrast!? Normāls būvniecības process pēc viena normāla tendera."

Saktas puķu tirgus izmaksu tāme izrādījusies slepena. Gan Rīgas dome, gan "Skonto būve" pieļāva, ka varētu tāmi iedot, bet tas izrādījās pārāk sarežģīts un laikietilpīgs process.

Turklāt puķu tirgū nav iebūvētas labierīcības, kas projektā nemaz arī nav bijušas paredzētas. Tirgotāji pa dienu skraida uz līdzās esošo maksas tualeti, taču tā strādā tikai līdz astoņiem vakarā, tāpēc tiem, kuri ziedus tirgo cauru nakti, tāpat kā agrāk, tualetes nolūkā nākas lavīties uz Tieslietu ministrijas dzīvžogu vai Vērmaņdārza krūmiem. Dome esot gatava apsvērt tualetes būvēšanu, taču tad atkal jāizstrādā atsevišķs projekts, skaidroja Domes pārstāvis Ludviks.

Atbildēt

Rīgas brīvostā strādā trīs ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova radinieki, divi bijušie ministri, viena eksministra sievai un diviem patreizējās ostas valdes locekļu tuviniekiem – liecina TV3 raidījuma "Nekā Personīga" rīcībā nonākušais ostas darbinieku saraksts.

Loginova sieva ir Rīgas brīvostas Starptautisko sakaru un administratīvā departamenta direktore, Spānija pilsonei Irina Gorbatikova.

Savukārt Loginova māsasdēls Edijs Neilands nesen kļuvis par ostas pārvaldes meitasuzņēmuma "Brīvostas flote" direktora vietnieku. Pārvaldnieka znots Toms Bērziņš ir ostas vecākais būvinženieris.

Loginovs skaidro, ka ir apprecējies ar savu darbinieci, nevis pieņēmis darbā radinieci.

"Un es izvēlos daļu darbinieku. Piemēram, to pašu Bērziņa kungu, es uzskatīju, ka viņu darbā nevajag ņemt. Viņš pat bija atbrīvots, kaut gan mans vietnieks viņu paņēma pie sevis, jo viņi nodarbojas ar tehniskām lietām. Tā nav mana hierarhija. Nu mana meita viņu apprecēja," viņš skaidroja.

Pie analītiķa amata ticis ostas valdes locekļa, "Vienotības" pārstāvja Ērika Škapara dēls Mārtiņš.

"Mārtiņam Škaparam ir attiecīga izglītība. Šī ir viņa paša iniciatīva būt šajā amatā," stāsta Ēriks Škapars. Viņš atzīst, ka dēls sāka strādāt ostā laikā, kad viņš jau bija valdes loceklis. "Pirms tam es četrus gadus biju Rīgas domes deputāts, divus gadus Rīgas domes izpilddirektors, un tas nozīmē, ka visi mani radi, viņiem laikam jābrauc uz Preiļiem strādāt?" jautājis Škapars.

Jau ilgus gadus par departamenta direktoru ostā strādā kādreizējais labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Ostas analītiķe ir arī "Saskaņas centra" valdes locekļa Mihaila Kameņecka dēla draudzene Darja Uspenska, savukārt bijušā satiksmes ministra Kaspara Gerharda sieva Vita ir ostas pārdošanas speciāliste.

"Latvija ir tik maziņa, ka nevar saprast, kas ar ko ir kādreiz pārgulējis. Kas kuram ir draugs, kas kuram ir radinieks. Vot. Atnāk Darja, ja, ko es viņai varu pateikt? Inteliģenta meitene, pārzina daudzas valodas, sportiska, ja," sūrojas Leonīds Loginovs.

Par speciālistu NATO kravu jautājumos ostā kļuva bijušais Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Juris Dalbiņš. Viņa vadītajā komisijā pēdējos 9.Saeimas mēnešos tapa likums par ostu policijas izveidi.

Ostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks Loginovu atbalsta. Ja pārvaldnieka radi strādā labi, lai strādājot.

Amatpersonas statuss ir tikai valdes locekļiem, Loginovam un viņa vietniekiem. Pārējie ostas administrācijas darbinieki nav valsts amatpersonas un viņiem nav jāiesniedz ienākumu deklarācijas, norāda laikraksts.

Valdības konsultants Ģirts Rungainis uzskata, ka bez ķirurģiskas iejaukšanās "čomu" sistēma Rīgas brīvostā saglabāsies.

"Šobrīd notiek tas, ka valsts vienkārši novēro to, kas notiek ostās un vārgi kaut ko pīkst par to, ka kaut ko vajadzētu darīt. Pa lielam lietas nosaka lielie lietu kārtotāji ostu pārvaldēs vai pašvaldībās, vai arī viņu finanšu sponsori," raidījumam paudis "Prudentia" vadītājs Rungainis.

Atbildēt

Pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" pašvaldības dzīvojamā fonda attīstības programmā 2007. – 2010. gadam iecerēto jaunu mājokļu būves plānu izpildījis vien par ceturtdaļu, ceturtdien secināja Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.

Tāpēc komitejan uzdeva uzņēmuma divu nedēļu laikā sagatavot rakstisku atskaiti par programmas izpildi.

"Programmā bija paredzēts, ka tiks uzcelti 10 000 dzīvokļu, taču šie plāni ir realizēti par aptuveni 25%. Tāpēc mēs gribam noskaidrot, kādi iemesli ir traucējuši sasniegt plānoto mērķi, kā arī saņemt priekšlikumus, kā tiek plānots organizēt pašvaldības mājokļu būvniecību turpmāk," teica Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (SC).
Saistītie raksti
RD vadība pašlaik neplāno atstādināt 'Pilsētbūvnieka' šefu Gateru (11) | 30. marts 2011 20:25
RD opozīcija pieprasa atstādināt 'Pilsētbūvnieka' šefu Gateru (10) | 30. marts 2011 14:42
Pārbaudīs 'Rīgas Pilsētbūvnieka' direktora Gatera iespējamos pārkāpumus (49) | 29. marts 2011 21:32
'Rīgas pilsētbūvnieks' izsludinājis pirmos divus konkursus par 560 jaunu dzīvokļu būvi (9) | 11. marts 2011 18:31

Pēc SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" sniegtās informācijas, no 2007. gada līdz 2010. gadam uzbūvēti vai iegādāti 2487 dzīvokļi. Šogad paredzēts uzbūvēt 312 dzīvokļus, kā arī ir iegādātas divas dzīvojamās mājas ar 220 dzīvokļiem.

"Rīgas pilsētbūvnieku" vada bijušais "tēvzemietis" Ivars Gaters, par kura iespējamiem pārkāpumiem RD saņemta uzņēmuma darbinieku vēstule. Viņi Gateru vaino koruptīvās darbībās un uzņēmuma resursu izšķērdēšanā personiskām vajadzībām. Vēstule nosūtīta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Taču dome vēl trešdien norādīja, ka nav plānots Gateru atstādināt no amata, taču vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC) uzdevis RD Audita un revīzijas pārvaldei nekavējoties sākt pārbaudi un izvērtēt iesniegumā minēto informāciju. Par tālāku rīcību tiks lemts, tiklīdz būs saņemti audita un revīzijas pārbaudes rezultāti.

Savukārt RD opozīcija - frakciju bloka "Vienotība" deputāti - savukārt pieprasa uz izmeklēšanas laiku atstādināt Gateru no amata pienākumu pildīšanas.

Gaters "Rīgas pilsētbūvnieka" valdes priekšsēdētāja amatā ir kopš 2008.gada 24.oktobra. Pirms tam - no 2005.gada 9.septembra līdz 2008.gada 21.oktobrim - viņš bija "Rīgas pilsētbūvnieka" padomes priekšsēdētājs.

"Rīgas pilsētbūvnieks" ir Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība, kas attīsta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, sociālo dzīvojamo māju, skolu, bērnudārzu un citu izglītības un sporta objektu renovāciju, rekonstrukciju un celtniecību. Lielākais uzņēmuma realizētais projekts ir Dreiliņu dzīvojamā mikrorajona izveide.

Atbildēt

Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien akceptēja ieceri par divu zemesgabalu Tērbatas ielā nodošanu pašvaldības SIA "Rīgas nami" pārvaldīšanai un apsaimniekošanai un būvprojekta "Puķu tirgus paviljoni" īstenošanai, informēja Rīgas dome.

Domes lēmuma projekts paredz nodot "Rīgas Namiem" 1240 un 530 kvadrātmetrus lielus zemes gabalus Vērmanes dārza malā.

Komitejas priekšsēdētājs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC) atzīmēja, ka līdz ar to ir radītas garantijas vēsturiskās puķu tirdzniecības vietas saglabāšanai.

"Pašvaldības kapitālsabiedrībai uzceļot šajā vietā modernus, labiekārtotus, pilsētvidē iederīgus paviljonus un tos iznomājot noteiktam mērķim, mēs nodrošināsimies pret to iespējamo privatizāciju un pārprofilēšanu. Šajā vietā nav jātirgo avīzes un cigaretes, te bija, ir un būs rīdzinieku un pilsētas viesu iecienītā puķu galerija", sacīja Ameriks.

Atbilstoši SIA "Rīgas nami" plāniem līgumi ar nomniekiem tiks slēgti tā, lai cilvēki puķes te varētu tirgot vismaz par trešdaļu lētāk, kā Centrāltirgū, norādīja Ameriks.

Savukārt domes opozīcija - apvienības "Vienotība" pārstāvēto partiju "Jaunais laiks" (JL) un "Pilsoniskā savienība" (PS) deputāti - uzskata, ka RD vadība kārtējo reizi "bīda" projektus, neiedziļinoties un neizpētot ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu un neuzklausot uzņēmējus "Saktas" ziedu tirdziņa būvniecības jautājumā. Opozīcijas deputāti uzskata, ka šis jautājums nav izvērtēts un izdiskutēts, lai pieņemtu lēmumu un iebilst pret šī projekta virzīšanu.

Protestējot pret priekšlikumu, opozīcijas deputāti pameta Pilsētas īpašuma komitejas sēdi.

Iepriekš lēsts, ka "Saktas" puķu tirgus pārveidošana varētu izmaksāt gandrīz 900 000 latu, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli. Pirms tam projekta izmaksas - 1,2 miljoni latu - domniekiem šķita par augstu, tāpēc tika nolemts tās samazināt un projekta tāmi pārstrādāt atbilstoši pašreizējai situācijai.

Vērmanes dārzs ar domes lēmumu ir nodots "Rīgas dārzu un parku" vienotā apsaimniekošanā. Ziedu tirdzniecības vietas izveide atbilstoši kvalitatīvas arhitektūras prasībām bija viens no tuvākajiem parka apsaimniekošanas uzdevumiem.

Atbildēt

Par Saeimas deputātu kļuvušā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) vietu Rīgas Brīvostas valdē ieņems mērs Nils Ušakovs (SC), otrdien nolēma Rīgas dome.

Pašreizējais vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC), kurš jau iepriekš pārstāvējis domi Brīvostas valdē, pēc Šlesera ievēlēšanas parlamentā, kļuva arī par valdes priekšsēdētāju.

Domi Rīgas Brīvostas valdē pārstāv arī domnieki Mihails Kameņeckis un Vadims Jerošenko.
Saistītie raksti
No amatiem brīvostās atbrīvo Straumi un Jakrinu (125) | 12. novembris 2010 12:46
Augulis: Straumem amats Rīgas Brīvostā būs jāatstāj (78) | 09. novembris 2010 08:51
Par Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ameriks (62) | 07. oktobris 2010 14:45

Savukārt valdībai jāatrod vēl viens savs pārstāvis Brīvostas valdē, jo no valdes locekļa amata atbrīvots bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (TB/LNNK) . Jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) bija iepriekš izteicies, ka Straume ir "zaudējis politisko uzticību".

Atbildēt

Rīgas domē (RD) apvienības "Saskaņas centrs" (SC) un partijas LPP/LC frakcijas izveidojušas kopīgu bloku, lai nākamajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā startētu no kopīga saraksta.

To otrdien žurnālistiem pavēstīja RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs").

Viņš norādīja, ka abas frakcijas aizvadītā pusotra gada laikā ir pierādījušas labas sadarbības iespējas un šis laiks pagājis bez domstarpībām. Patlaban līdz ar bloka izveidi abu partiju darbības principi galvaspilsētas pašvaldībā nemainīsies. Priekšlikums bloka izveidei nācis no SC.

"Ar kopīgu sarakstu vēlamies parādīt sabiedrībai, kā pareizi veidot politisku konsolidāciju neatkarīgi no politiķu tautības un etniskās piederības. Tas veicinās kopīgu sadarbību," sacīja Ušakovs.

Partiju bloka līdzpriekšsēdētāji būs Ušakovs un RD Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC).

Arī Ameriks pastāstīja, ka aizvadītais pusotrs gads, esošajai koalīcijai strādājot kopā, bijis konstruktīvs laiks. Viņš uzsvēra, ka darbs pašvaldībā ir saimnieciskāks un profesionālāks nekā parlamentā. Akcepts vienota bloka izveidei veicināšot uzticību abu frakciju starpā.

Viņš minēja, ka katrai no partijām ir sava programma un izstrādāts plāns nākamajiem četriem gadiem, dažādas ir arī nostādnes, LPP/LC ir partija, kas balstīta uz kristīgām vērtībām, kā prioritāti tā izstrādājusi ekonomisko programmu un atbalstu uzņēmējdarbībai.

"Taču līdz ar bloka izveidi mēs varēsim pierādīt, ka 1+1 ir vairāk nekā divi," teica Ameriks.

Uz jautājumu, vai šī bloka izveide domes ietvaros nākotnē varētu tikt izvērsta arī nacionālā līmenī, Ušakovs atbildēja, ka par līdzīga bloka izveidi nacionālā mērogā vai citās pašvaldībās pašlaik nav domāts, taču Rīgas piemērs varētu veidot labu sākumu līdzīgai sadarbībai plašākā mērogā.

Ameriks piebilda, ka Saeimā darbojas nevis LPP/LC, bet "Par labu Latviju" frakcija, kurā ir politiķi arī no Tautas partijas. Šī apvienība parlamentā saglabāsies.

Savukārt, tuvojoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, partnerus līdzīgu bloku izveidei varētu meklēt arī citās pašvaldībās, piemēram, Valmierā, Daugavpilī vai Liepājā, pieļāva Ameriks.

RD koalīcijā "Saskaņas centram" ir 26 vietas, LPP/LC - 12. Savukārt opozīcijā "Pilsoniskajai savienībai" ir 14 vietas, bet "Jaunajam laikam" - astoņas.

Atbildēt

Sazvērestības par kurpju kastēm un vienu miljonu eiro ir nereālas, tā pirmdien, sniedzot liecības Rīgas apgabaltiesā, sacīja apsūdzētā statusā nonākušais bijušais Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams.

Par kurpju kastē ieliktu naudu šā gada martā tiesā runāja tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzētais bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita, kurš liecināja, ka aptuveni pirms pieciem gadiem Vecrīgas kafejnīcā "Nostaļģija" viņš priekšniecības uzdevumā ticies ar uzņēmēju Ināru Vilkasti un Raimondu Štālbergu, kad Štālbergs uz galda nolicis lielu kurpju kasti.

Kurpju kastē atradies zils polietilēna maiss, kurā savukārt bijusi nauda. Kurpju kasti ar naudu Janita esot aiznesis uz Štrama kabinetu. Pats Štrams tobrīd neesot bijis darbā, bet Janitam teikts, lai naudu viņš atstāj seifā. Administrācijas vadītājs tā arī darījis - atvēris seifu un mēģinājis tur ielikt kurpju kasti ar naudu, bet tā bijusi pārāk liela un negājusi iekšā. Janita izlicis naudu uz galda un konstatējis, ka tā ir saburzīta un lietota. Viņš gribējis banknotes salikt kaudzītēs pēc nominālvērtībām, pie reizes arī paskaitījis līdzi. Saskaitījis ap 326 000 eiro (aptuveni 228 000 latu), bet tad atteicies no savas ieceres un vienkārši ielicis naudu seifā nesakārtotu.

Štrams pirmdien šīs Janitas iepriekš sniegtās liecības apšaubīja. "Man ir aizdomas, ka Janitam nav īsti skaidrs, kādu telpu aizņem 500 000," teica Štrams. Viņš atzinās, ka pat esot mēģinājis dažādās banknotēs savietot kurpju kastē šādu naudu un veicis aprēķinus. Viņaprāt, 500 000 latu neievietojas normālā kurpju kastē.

Par kurpju kasti Štrams runāja, sniedzot liecības epizodē par projektu Rusova ielā.

Saskaņā ar apsūdzību Štrams un bijušais Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Pēteris Stranci vienojušies pieprasīt kukuli viena miljona eiro apmērā no Vilkastes, lai viņas interesēs mainītu teritorijas plānojumu īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1. Prokuratūra uzskata, ka Vilkaste bijusi ieinteresēta iegūt tiesības Rusova ielā veikt apbūvi ar ievērojami lielāku stāvu skaitu, nekā to paredzēja spēkā esošais vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli Vilkaste paredzējusi nodot trīs daļās, bet tā saņemšanai Strancis norīkojis Janitu, norāda prokuratūra.

Šajā epizodē Štrams kategoriski neatzīst savu vainu. Viņš uzsvēra, ka apsūdzībā norādītie notikumi, cik tas viņam ir zināms, nekad nav risinājušies. "Es nepazīsti Vilkasti, nepazīstu Štālbergu. Par šādiem jautājumiem nekad neesmu runājis un nekādu atlīdzību neesmu prasījis. Neesmu naudu ar vai bez kurpju kastes licis likt seifā," liecināja Štrams. Janitas liecības par to, ka Štrams licis naudu ielikt viņa seifā, esot nepatiesas. Štrams atgādināja, ka Janita šīs liecības sniedzis dienā, kad ticis atbrīvots. "Iespējams, dienu pirms Janitas atbrīvošanas viņu cietumā apciemoja KNAB darbinieks Jurašs vai Juraša. Iespējams, Janita apmaiņā pret atbrīvošanu arī sniedza šādas liecības," pauda Štrams.

Arī attiecībā uz otro epizodi par SIA "CMR Nami" saistībā ar projektu Dzelzavas ielā Štrams savu vainu neatzīst. Viņš norādīja, ka neesot nedz prasījis kukuļus, neesot licis vai lūdzis ar kādu kontaktēties un vispār - viņam vairs tāpat neesot bijusi nekāda vara lēmumu pieņemšanā.

Atskatoties uz tā laika notikumiem, Štrams atminējās, ka Janita sūdzējies par kādu paziņu Ojāru Jansonu un vēl vienu personu, kuras it kā esot viņam parādā. Janita lūdzis parunāt ar kādu citu personu, kurš it kā varētu sekmēt šī parāda atgūšanu. Štrams solījis to darīt, bet neesot izdarījis. Janita, pozitīva risinājuma gadījumā, solījis Štramam atlīdzināt, bet par konkrētām summām runa nav bijusi. Divas personas Janitam it kā bijušas parādā 15 - 30 000 eiro. Štrams uzskata, ka mēģinājums šajā lietā piesaistīt arī viņu, ir "rupjš un neveiks mēģinājums paša vainu novelt uz citiem".

Tikmēr apsūdzība liecina, ka Štrams pret kukuli gatavojies nodrošināt firmai "CMR Nami" labvēlīga lēmuma pieņemšanu būvatļaujas izsniegšanas procesā, tāpēc viņš lūdzis Janitu par plānoto "darījumu" informēt "CMR Nami" pārstāvi, taču šī persona atteikusies dot kukuli. Lai arī Janita tādā gadījumā draudējis ar šķēršļu likšanu turpmāko "CMR Nami" būvniecības ieceru īstenošanai, uzņēmuma pārstāvis tomēr nav pierunāts dot kukuli, norāda prokuratūra. Pēc tam Štrams no paša Janitas pieprasījis 5000 eiro, ko Janita viņam arī samaksājis, teikts prokuratūras celtajā apsūdzībā.

Štrams savu vainu atzīst epizodē par projektu Kuldīgas ielā, daļēji arī atzīstot apsūdzībā norādīto notikumu gaitu, taču savās liecībās to precizējot.

No prokuratūras celtās apsūdzības izriet, ka 2007.gada pavasarī saistībā ar SIA "Kvarta" iecerēto dzīvojamo māju kompleksa būvniecības atbalstīšanu Kuldīgas ielā pie Stranča vērsies bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Andrejs Inkulis, jautādams, kāpēc ar minēto projektu nenotiek nekāda virzība. Pēc tam Štrams ar Stranci uzdevuši Janitam tikties ar Inkuli un informēt viņu, ka apmaiņā pret uzņēmumam "Kvarta" labvēlīgu lēmumu būs jāmaksā 60 000 eiro (aptuveni 42 000 latu) liels kukulis. Inkulis šo naudu arī sarūpējis un nodevis Janitam, liecina apsūdzība. Savukārt 2007.gada nogalē papildu sākotnēji noteiktajam kukuļa apmēram ar Janitas palīdzību no Inkuļa tikuši pieprasīti vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro.

Lai gan Štrams piekrīt, ka šādi notikumi ir bijuši, tomēr norādīja, ka nekāda vienošanās par kukuļa pieprasīšanu nav notikusi. Viņš no Janitas uzzinājis, ka Inkulim ir problēmas ar projekta virzīšanu. Pēc tam Janita informējis, ka Inkulis ir gatavs maksāt par projekta pasteidzināšanu. Štrams domājis, ka "Janita blefo", tādēļ nemaz pats nedomājis tikties ar Inkuli. Janita teicis, ka par politiskā lobija pakalpojumiem Inkulis gatavs maksāt 60 000 eiro skaidrā naudā, bet tikai pēc Rīgas domes labvēlīga lēmuma pieņemšanas. Štramam esot bijušas finansiālas problēmas, tādēļ viņš izdomājis, ka sev personiskām vajadazībām varētu nopelnīt naudu, bet Janitam stāstītas pasakas, ka Štrams mēģina piekukuļot deputātus. To viņš neesot pat grasījies darīt, un domes lēmums priekš Štrama būtu bijusi kā loterija.

"Man nebija nodoma iet pie Rīgas domes politiķiem, solīto naudu gribēju paturēt sev, bet šo pasaku uzturēt līdz domes lēmumam. Naudu gribēju atdot parādu segšanai un nekustamo īpašumu investīcijām Latīņamerikā," liecināja Štrams.

Tagad Štrams nožēlojot, ka paņēmis šos 60 000 eiro. Viņš atzīst vainu kukuļa piesavināšanās epizodē.

Arī epizodē par projektu Dzirciema ielā, kurā iesaistīts Igaunijas pilsonis Prīts Tomings, Štrams savu vainu atzīst kukuļa piesavināšanās mēģinājumā, jo līdz galam nekas netika novests.

No prokuratūras celtās apsūdzības izriet, ka pēdējā lietas epizodē Štrams un Strancis uzdevuši Janitam pieprasīt 65 000 eiro (aptuveni 45 500 latu) kukuli no kompānijas "NCC Spilve Development" pārstāvja Tominga apmaiņā pret to, ka tiks nodrošināti būvniecības ieceres attīstītājam labvēlīgi lēmumi būvatļaujas izsniegšanas procesā saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Dzirciema ielā.

Štrams arī šajā lietā it kā solījis Janitam izlīdzēt viņa paziņam ar projekta virzīšanu, bet reāli neko lietas labā neesot darījis. "Ne pie viena politiķa negāju un neko nesolīju," liecināja Štrams.

Štrams savas liecības bija sagatavojis rakstveidā un to nolasīšanai šodien bija nepieciešamas aptuveni divas stundas. Noslēdzot savu "uzstāšanos", Štrams atzinās, ka "raugoties no šodienas skatu punkta, savu rīcību saucu par nosodāmu". Viņš arī apzinoties, ka ar savu rīcību ir metis ēnu uz atsevišķiem Rīgas domes politiķiem un Rīgas domi kopumā. Viņš savas šodien sniegtās liecības uzskata par patiesām un izsmeļošām, tādēļ izmantos likumā sniegtās tiesības neatbildēt uz citu lietas dalībnieku uzdotajiem jautājumiem.

Pirms savu liecību sniegšanas par katru no epizodēm Štrams arī nedaudz "pieskārās" katra apsūdzētā personībai. Stranci viņš pazīstot kopš 2001.gada beigām, un ar viņu Štramam bijušas labas un draudzīgas attiecības. Strancis esot spējīgs darbinieks, profesionālis pilsētas attīstības jautājumos. Nekādu mantisku attiecību ar viņu neesot bijis.

Ar Inkuli, Tomingu un Vilkasti Štramam nekādu attiecību nav bijis. Vilkasti, piemēram, Štrams pirmo reizi esot ieraudzījis tiesas zālē.

Visvairāk daiļu epitetu Štrams veltīja Janitas personības aprakstīšanai. Lai gan pienākumus Janita pildījis labi, kolektīvā viņš esot radījis neveselīgu gaisotni, pinis dažādas intrigas un peripetijas. "Viņš bija kārtīgs birokrāts - piekasīgs un pakalpīgs. No viņa baidījās, jo viņš veikli manipulēja ar cilvēkiem," tā par savu bijušo biznesa partneri Janitu šodien tiesā liecināja Štrams. Janita arī esot regulāri dežūrējis pie Štrama un Stranča kabineta durvīm, lai viņu pamanītu un uzklausītu par viņa paveiktajiem darbiem. Janita mēdzis lielīties ar saviem kontaktiem.

Pirmien tiesā savas liecības sniedza arī tā laika Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Ivars Gaters un komitejas loceklis Olafs Pulks, kuri abi apgalvoja, ka nekad nav mēģināti piekukuļot, lai pieņemtu kādu labvēlīgu lēmumu kāda konkrēta projekta virzībā. Abi liecinieki arī atzīmēja, ka jebkurā gadījumā gala lēmumus par visiem jautājumiem pieņem Rīgas dome.

Savukārt otrdien liecības tiesā sniegs pašreizējais Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC), kurš savulaik bija Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs.

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Rīgas apgabaltiesa šodien atsāka skatīt tā dēvēto Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietu.

Kā ziņots, līdz šim tiesai savas liecības snieguši četri no kopumā sešiem krimināllietā apsūdzētajiem - Janita, viņa kādreizējais priekšnieks Strancis, AS "Eldikrija" padomes priekšsēdētājs un bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs Inkulis, kā arī kompānijas "NCC Spilve Development" pārstāvis Igaunijas pilsonis Tomings.

Pirmais no apsūdzētajiem liecināja Janita, norādot, ka vairākās apsūdzības epizodēs Stranča un Štrama uzdevumā viņš devies saņemt naudu no dažādiem uzņēmējiem. Šo naudu viņš vēlāk esot nogādājis gan Štramam, gan Strancim.

Pēc tam liecināja Strancis. Viņš kategoriski noliedza, ka jebkad būtu pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Strancis norādīja, ka Janita savās liecībās viņu apmelojis vai nu tāpēc, ka Strancis bijis Janitas priekšnieks un toreizējam administrācijas vadītājam gluži vienkārši bijis ērtāk atsaukties uz priekšnieku, kurš it kā licis pieprasīt kaut kādas naudas summas, vai arī tāpēc, ka abiem nav bijušas īpaši labas attiecības.

Kā trešais no apsūdzētajiem savas liecības sniedza Inkulis. Janitas rīcību viņš nosauca par izspiešanu, bet par Stranci sacīja, ka nekādus kukuļus viņš neesot prasījis. Kukuli piedāvājis maksāt Janita, bet, kam tālāk toreizējais departamenta administrācijas vadītājs šo naudu nodevis, Inkulis nezinot. Noprotams vien, ka Janitam šī nauda esot bijusi jānodod tālāk, sacīja Inkulis. Saistībā ar būvniecības ieceri, par kuras virzīšanu maksāta nauda, ar Štramu Inkulis neesot komunicējis.

Kā ceturtais apsūdzētais liecināja Tomings. Viņš par sev interesējošo būvniecības ieceri konsultējies ar vairākām pašvaldības amatpersonām, aizgājis arī uz konsultāciju pie Stranča, bet Strancis par nekādām naudas summām neesot ieminējies. Tad pēkšņi Tomingu sazvanījis iepriekš viņam nepazīstamais Janita un teicis, ka uzņēmējs var samaksāt naudu, lai veicinātu interesējošās būvniecības ieceres virzību. Tomings nopratis, ka tas esot vienīgais iespējamais risinājums, tāpēc nolēmis maksāt. Kam viņa samaksāto naudu tālāk nodevis Janita, Tomings nezina. Ar Štramu igauņu uzņēmējs par savu būvniecības ieceri neesot runājis.

Savukārt apsūdzētā uzņēmēja Ināra Vilkaste, kuru prokuratūra uzskata par kukuļa devēju citā epizodē, nolēmusi izmantot savas likumā paredzētās tiesības un tiesā neliecināt.

Kopumā šajā lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai.

Apsūdzēto statusā krimināllietā nonākuši Štrams, Strancis, Janita, Vilkaste, Tomings un Inkulis.

Apgabaltiesa lietu izskata kopš pagājušā gada 30.oktobra.

Atbildēt

Rīgas domnieks Andris Ameriks (attēlā) ir viens no tiem politiķiem, kuru vārdi sabiedrībā plašāk izskanējuši ne tikai saistībā ar profesionālo darbību, bet arī ik pa brīdim galvu paslejošā korupcijas pūķa dēļ. Tomēr sarunā ar portālu Mango Ameriks labprātāk runā par gejiem, lamāšanos un nerātnajām dainām.

Atbildēt

Aģentūras LETA rīcībā nonākuši no partijas LPP/LC Rīgas domē ievēlēto 12 deputātu vārdi.

Galvaspilsētas domē ievēlēti partijas mēra amata kandidāts Ainārs Šlesers, līdzšinējie domnieki Andris Ameriks, Jānis Zarčeckis, Mihails Gavrilovs, bijušais Saeimas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko, žurnāliste Irina Vinnika, kādreizējā "Latvijas Ceļa" deputāte, tagad VAS "Latvijas Dzelzceļš" Attīstības plānošanas un projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča, bijušais Saeimas deputāts Jānis Šmits, Naturalizācijas pārvaldes vadītāja Eiženija Aldermane, "Autotransporta direkcijas" valdes loceklis Raimonds Timma, bijušais Saeimas deputāts Dainis Turlais.

Kā pēdējais domē no LPP/LC iekļuvis VAS "Latvijas Dzelzceļš" Tehniskās ekspluatācijas daļas vadītāja vietnieks Andris Bērziņš.

Domē nav iekļuvuši līdzšinējais vicemērs Almers Ludviks, SIA "Rīgas karte" valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, līdzšinējais domes deputāts Modris Lujāns, bijušais premjera biroja vadītājs Juris Radzevičs, mūziķis Valters Frīdenbergs, kā arī žurnāliste un bijusī Saeimas deputāte Viola Lāzo.

Domē nav iekļuvis arī bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs.

Domē nav iekļuvis arī bijušais Rīgas mērs un līdzšinējais domes deputāts Gundars Bojārs, kā arī Rīgas domes deputāte Aina Krūkle, Juris Zaķis un Anatolijs Aļeksejenko.

Atbildēt

Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) noraida Rīgas domes "Jaunā laika" frakcijas izplatīto viedokli, ka "Rīgas Kanālmalas izgaismošana notiks uz izglītības projektu rēķina", ka "finansējums pilsētas izskaistināšanai tiek slēpts" un ka dome "turpina ciniski un vieglprātīgi izšķērdēt pašvaldības līdzekļus", informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

"Delfi" jau rakstīja, ka trešdien tika paziņots konkursa žūrijas komisijas lēmums, ka Rīgas kanāla izgaismošanas projektu izstrādās pilnsabiedrība "Eiromoduls" par gandrīz vienu miljonu latu.

Kā paskaidroja Ameriks, Kanālmalas izgaismošana paredzēta "Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma programmā 2008. gadam", kas ir apstiprinātā Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta sastāvdaļa.

"Kolēģiem no "Jaunā laika" vajadzētu rūpīgāk iepazīties ar domes pamatdokumentiem, kur melns uz balta rakstīts: "Rezerve uzsākto projektu izmaksu iespējamam sadārdzinājumam un projekta "Rīgas centra parka izgaismošana" uzsākšana - paredzētais budžets 1 494 263, pasūtītājs - Īpašuma departaments"", sacīja Ameriks.
"Īpašuma departaments administrē privatizācijas fonda līdzekļus dažādu sociālo, kultūras un izglītības projektu īstenošanai, un Rīgas centra sakopšana nekādi nekonkurē ar citu objektu izbūvi vai renovāciju, turklāt uzsākto projektu īpašs sadārdzinājums nav paredzams. Savukārt Rīgas kanāls ar tā parkiem, Bastejkalnu, Brīvības pieminekli, Operas namu, Drāmas teātri ir pilsētas seja. Vai tiešām "Jaunā laika" pārstāvji nevēlas, lai Latvijas galvaspilsēta valsts proklamēšanas svētkos ar savu krāšņumu priecētu gan rīdziniekus, gan viesus? Un šis krāšņums taču nav vienai reizei, tas ir ieguldījums uz daudziem gadiem! Ciniski un vieglprātīgi, manuprāt, būtu ignorēt šos svētkus un neinvestēt Rīgas kā drošas un skaistas pilsētas nākotnē."

Atbildēt

Par veiksmīgu privatizācijas procesa administrēšanu Rīgas domes (RD) Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC) ierosinājis par privatizāciju atbildīgajiem RD ierēdņiem un citiem darbiniekiem piešķirt prēmijas.
RD Sabiedrisko attiecību nodaļā informē, ka Ameriks rosinājis izmaksāt prēmijas tiem RD darbiniekiem, kas iesaistīti īpašumu privatizācijas jautājumu risināšanā, taču "Rīgas pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas komisijas deputātiem no prēmijām būtu jāatturas."

Pašvaldībā informē, ka RD darbiniekiem prēmijās varētu tikt izmaksāti līdz 30 000 latu, kas tiktu ņemti no RD pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem. Šī nauda tiktu sadalīta domes Īpašuma departamenta darbiniekiem, juristiem un citiem darbiniekiem.

Rīgas domes Īpašuma departamentā pērn otrajā pusgadā ir izskatīti 1259 privatizācijas ierosinājumi un pieņemti 176 Rīgas domes lēmumi. Pērnā gada otrajā pusgadā tika gūti 7 177 149,52 latu lieli ieņēmumi Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā no pašvaldības nekustamā īpašuma privatizācija.

Atbildēt

Rīgas domes labējās koalīcija otrdien domes sēdē apstiprināja savu pārstāvju iecelšanu Rīgas Brīvostas valdē, portāls “Delfi” uzzināja domē.
Amatu ostas valdē saglabās līdzšinējās domes koalīcijas pārstāvis, tagadējais Latvijas Pirmās partijas deputāts Andris Ameriks. Amatus ostas valdē saņems arī pilsētas mērs Aivars Aksenoks (“Jaunais laiks”), vicemērs Andris Ārgalis (Tautas Partija) un vicemērs Jānis Birks (“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Amatu ostas valdē līdz ar to būs jāzaudē iepriekšējam mēram Gundaram Bojāram (LSDSP), viņa partijas biedram Jānim Gulbim un iepriekšējam vicemēram Sergejam Dolgopolovam.

Saskaņā ar koalīcijas partiju vienošanos TP pārstāvis Ārgalis ieņems ostas valdes priekšsēdētāja amatu.

Bijušais Rīgas mērs un ostas valdes priekšsēdētājs Gundārs Bojārs (LSDSP) jau iepriekš solīja vērsties tiesā un prasīt atjaunot viņu amatā ostas valdē. Viņš norādīja, ka saskaņā ar darba līgumu un valdības noteikumiem valdes locekļus apstiprina amatā uz trim gadiem, un atstāt amatu var savstarpēji vienojoties un saņemot kompensāciju.

Ostas valdes amatpersonas – četri domes un četri valsts pārstāvji - īpašā uzmanības centrā nonāca pērnā gada nogalē, kad atklājās viņu atalgojuma sistēma un valdes lēmums par dzīvības apdrošināšanu, kas ļāvis ostas valdes locekļiem saņemt 9000 latu lielu atlīdzību no ostas līdzekļiem.

Gan atalgojumu sistēmu, gan dzīvības apdrošināšanas līgumus pašlaik izvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Atbildēt

Pirmajā posmā jauna pasažieru termināļa būvniecība Rīgas pasažieru ostas teritorijā izmaksās aptuveni astoņus miljonus latu, otrdien žurnālistus informēja Rīgas brīvostas valdes loceklis, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP).
Jaunā termināļa ēka, pēc viņa teiktā, ir tuvāko divu gadu jautājums.

Termināļa ēku brīvostas teritorijā būs iespējams būvēt tikai pēc tam, kad Rīgas dome apstiprinās attiecīgās ostas teritorijas detālplānu.

Ameriks žurnālistiem sacīja, ka izmaiņas pasažieru ostas detālplānā paredzēts apstiprināt rudenī.

Savukārt nākotnē, pēc viņa teiktā, varētu būt arī alternatīva kuģu piestātne Andrejsalā.

Kā otrdien žurnālistiem stāstīja uzņēmējs Viesturs Koziols, viņš runājis ar kuģu kompāniju "Silja Line" un "Viking Line" pārstāvjiem, kas sacījuši, ka uz Rīgu nebrauc, jo pasažieri krastā vēlas saņemt tādu pašu servisu, kāds tiek piedāvāts uz kuģa.

SIA "Rīgas pasažieru terminālis" (RPT) sākotnēji bija paredzējis būvēt pagaidu termināļa ēku, bet, veicot nepieciešamos aprēķinus, konstatēts, ka lietderīgāk būvēt pastāvīgu ēku.

Rīgas brīvostas valde akceptēja šo ierosinājumu, bet noteica, ka termināļa projektēšana un būvniecība iespējama tikai, saņemot atbildīgo institūciju saskaņojumus.

RPT vadītājs Valērijs Barjers iepriekš skaidroja, ka esošais terminālis ir "avārijas stāvoklī", jo tas celts pirms 40 gadiem un nekādi darbi tur nav veikti.

Atbildēt

Dienvidu tilta celtniecību 85 miljonu latu apjomā varētu finansēt "Parekss banka", piesaistot arī citu banku brīvos līdzekļus. laikraksts "Dienas Bizness" ceturtdien vēstī, ka šādu piedāvājumu tilta būvnieks pilnsabiedrība "Dienvidu tilts" iesniegusi Rīgas domē.
Pilnsabiedrības "Dienvidu tilts", kuru izveidojušas Latvijas firmas "Skonto būve", "Latvijas tilti", "Rīgas tilti", BMGS, "Tilts" un "Viadukts", juridiskais direktors Aivars Borovkovs laikrakstam pastāstījis, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču sarunas ar banku bijušas pietiekami nopietnas, lai uz to pamata varētu pašvaldībai izteikt finansējuma piedāvājumu. Par kredīta nodrošinājumu, procentiem un termiņiem varēs runāt tikai tad, kad pašvaldība būs pilnībā izlēmusi, kā notiks būvniecības finansēšana.

Arī "Parekss bankā" DB sacīts, ka Dienvidu tilta projekts ir interesants, taču par konkrētiem jautājumiem runāt ir pāragri.

Laikraksts atgādina, ka Rīgas mērs Gundars Bojārs vairākkārt ir teicis, ka celtniecības darbi būs jāfinansē tilta būvniekiem, no kuriem tilts vēlāk tiks atpirkts, proti, tiks izmantots PPP (valsts un privātās partnerības projekts) modelis.

Arī Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks laikrakstam sacījis: "Ne valstij, ne pašvaldībai šobrīd nav tādas naudas, lai uzbūvētu Dienvidu tiltu, taču no Eiropas Savienības fondiem mēs naudu dabūsim tikai pēc 2 - 3 gadiem. Varam vai nu paši ņemt kredītu, vai noslēgt koncesijas līgumu ar Dienvidu tiltu."

Viņš DB gan nav apliecinājis, ka finanšu avots varētu būt "Parekss banka". Ameriks uzskata, ka sarunās ar Finanšu ministriju, kas iepriekš paziņojusi, ka neļaus izmantot pašvaldības līdzekļus tilta būvniecībai, jo šim mērķim var tikt piesaistīti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi, varētu rast šādu kompromisu: Rīgas dome piekrīt Ziemeļu tuneļa būvniecībai piesaistīt ES naudu, bet Finanšu ministrija ļauj realizēt PPP modeli Dienvidu tilta gadījumā.

Ameriks arī pieļāva, ka pašvaldība varētu piešķirt naudu tilta tehniskā projekta izstrādei - aptuveni 6,5 miljonus latu četrās kārtās.

Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace savukārt laikrakstam paudusi finanšu ministra Valda Dombrovska viedokli, ka no ekonomiskās efektivitātes viedokļa vajadzētu piesaistīt Kohēzijas fonda naudu, kas faktiski uzskatāma par dāvinājumu.

DB atgādina, ka Rīgas dome jau reiz Satiksmes ministrijā iesniedza Dienvidu tilta un Ziemeļu tuneļa projektu pieteikumus valsts investīciju programmai 2004. - 2008. gadam, taču tie tika noraidīti. Pieteikums paredzēja, ka 50% Dienvidu tilta būvizmaksas segs Rīgas dome, 40% - ES, bet 10% - valsts.

Tāpat laikraksts piebilst, ka Iepirkumu uzraudzības birojs 6.augustā plāno skatīt no Valsts zemes dienesta saņemto sūdzību par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkoto sarunu procedūru Topogrāfiskās uzmērīšanas darbi Dienvidu tilta trases detālplānojumam. Zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe pastāstījis, ka izvēlētajai SIA "Tiltprojekts" nemaz nav licences šādu darbu veikšanai, turklāt pašvaldība apgājusi likumu, kas liek rīkot konkursu vai vismaz cenu aptauju. IUB iepriekš vērsās arī horvātu kompānija "Industrogradnja", kas iebilda pret konkursa rezultātiem. IUB, izvērtējot konkursa materiālus, atļāva Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam slēgt līgumu ar Dienvidu tiltu. Horvāti vēl nav izlēmuši, vai tiesā pārsūdzēs IUB lēmumu.

Atbildēt

Piektdien, 2002.gada 12.aprīlī, Rīgas brīvostas valde nolēma izsludināt starptautisku konkursu par 500 000 ASV dolāru liela kredīta ņemšanu, ko ieguldīt prāmja kompānijā AS "Rīgas jūras līnija" (RLJ), šodien žurnālistiem paziņoja ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
Loginovs norādīja, ka par kredīta ņemšanu balsojuši 5 valdes locekļi, klāt neesot bijis valdes loceklis Edmunds Krastiņš, bet pārējie 4 valdes locekļi balsojumā atturējušies. No Rīgas domes valdē ietilpst Rīgas mērs un valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs, Rīgas domes deputāts Jānis Gulbis, Rīgas domes deputāts Pāvels Seļivanovs, kā arī deputāts Andris Ameriks.

Valsti valdē pārstāv Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Gatis Deksnis, Finansu ministrijas pārstāvis Edmunds Krastiņš, Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Luste un Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis Atis Sausnītis.

Loginovs izteica cerību, ka prāmja līnija darbosies ar peļņu un ka brīvostas pārvaldei būs iespējams ātri atpelnīt RJL ieguldītos līdzekļus. Ostas pārvaldnieks gan atzina, ka gadījumā, ja prāmja līnijai nebūs 90% piepildījums, varētu rasties finansiālas problēmas, tomēr izteica cerību, ka tas nenotiks.

Jaunā prāmju kompānija paralēli varētu meklēt iespējas atklāt vēl kāda prāmja satiksmi uz Stokholmu vai arī domāt par jaunu līniju atklāšanu uz Helsinkiem, Sāremā vai Vāciju, teica Loginovs.

Arī ostas valdes loceklis Andris Ameriks norādīja, ka prāmja līnijas atvēršana Rīgai būšot izdevīga, jo pašlaik Tallinas ostu izmantojot ap 70 000 pasažieru no Latvijas gadā, kas varētu sākt izmantot jauno līniju.

Ameriks uzsvēra, ka pašlaik pasažieru pārvadājumu tirgū valdot milzīga konkurence un Igaunijas kompānijas darot visu iespējamo, lai aizkavētu prāmja līnijas atvēršanu no Rīgas uz Stokholmu.

Loginovs arī pieļāva, ka kāda Igaunijas kompānija varētu apsvērt pasažieru līnijas no Rīgas uz Stokholmu atvēršanu. Ameriks solīja, ka jau 25.aprīlī tiks uzsākti pirmie reisi ar prāmi "Max Mols", lai gan vēl nav pārbūvēta Rīgas pasažieru ostas piestātne un piestātnes pārbūve vēl nemaz nav uzsākta.

Loginovs prognozēja, ka piestātnes izbūvi, kura izmaksās ap 40 000 latu un kuru segs no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem, izdosies pabeigt līdz 25.aprīlim. Esot veikta cenu starp trijām firmām, un vienīgā firma, kas piekritusi veikt piestātnes izbūves darbus tik īsos termiņos, bijusi firma "BGS", ar kuru šodien varētu tikt noslēgts līgums un kura šodien varētu sākt piestātnes izbūvi.

Ostas pārvaldnieks novēlēja, lai prāmja satiksme ar Stokholmu attīstās, tomēr norādīja, ka varētu rasties problēmas, ja vējš jūrā sasniegs pārāk lielu ātrumu, jo prāmis nav piemērots braukšanai lielos viļņos, līdz ar to tas netiks izlaists no ostas.

Atbildēt

Politisko skuju taku pelnijis šis ilggadējais kopumpants. Tiešām, grūti izprast to, ka tik ļoti folklorizēts kukuļņēmējs joprojam nav KNAB redzeslokā, staiga uz brīvam kājām ņirgājoties par visiem, un uzskatot sevi par pasaules un Rīgas nabu. Tiesībsargājošās iestades ir par švaku, vai pašas ed saujām no korumpanta rokām?

Atbildēt

Tikai taa druscinja, kas Amerikam ir jaasakasa ir saliidzinoshi liela, t.i., tam veidojumam ir jaatiek paari 5%. Un tas vinja partijelei ir nereaali, ja paskataas ar ko vinjam buus jaakonkuree.

Atbildēt

Krievu valodā Ameriks runa ar latviesu akcentu, līdzīgu Lapsas kunga akcentam. Visu informaciju par otkatiem ir jānes uz prokuratūru, to taču Lapsas kungs pats labi zin. Acimredzot nav ko nest, paliek tikai baumas izplatit.

Atbildēt

Skatos un brīnos, tauta zin par misteru 20 procentu,bet KNABs nevarīgs vai nergribīgs. Varbūt mūsu likumos tas ir paredzēts - iespēja likumīgi zagt, jo pat VIDā atpazīst Amerika deklarāciju neizlasot uzvārdu.

Atbildēt

amerika-amerika...........
Ir redzēti daudzi blēži, bet šito grūti pārsist gan šleseramm, gan šķēlem, gan lembim.

Atbildēt

Ameriks ir nu tik glums, ka ...., bet toties būvniecības bumā visiem bija skaidrs cik un kam ir jāmaksā

Atbildēt

Virsraksts - laba anekdote.
Vēl kodolīgāka: Godīgs Ameriks.

Atbildēt

Bilde izsaka visu...... :)

Atbildēt

domājams kopā ar burovu kļūs lielākajiem bagātniekiem.oligarhi salidzinot ar šitajiem ir vienkārši nabadziņi.

Atbildēt

Šis ir viens no veselas armijas kurš gatavs dienu un nakti " Godam " kalpot Rīgai un ja vēl visai Latvijai ....... Tāda sajūta kad tas nekad nebeigsies ja vien nenotiks tiešām kas globāls . Nudien jau nelabi ir kad ko tādu izlasi vai sadzirdi , nevienam nav ne bail , ne kaut nedaudz sirdsapziņa.

Atbildēt

Ir arī segvārds ar citu mērogu - Kontinents.

Atbildēt

Misters 20% kā augstākās pakāpes liekulis iestāsies ikvienā partijā (ši jau viņam būs kāda sestā!), kas ļautu viņam šiverēt pa mūsu makiem (nodokļu naidu).
Jācer, ka cilvēkiem pietieks veselā saprāta, lai tādu noņemtu no politiskās trases.

Atbildēt

Šim kalpotājam Rīgai vajadzētu noskaidrot viņa daudzos uzvārdus,vienreiz jābeidz ar tiem nelietīgajiem,zaglīgajiem kalpiem.Kalpus mēslainē aiz robežām,bet Rīgā valdīs Krīvu kungi.

Atbildēt

Parēķināsim! LPP/LC -AŠ=GKR Tamdēļ AŠ=LPP/LC-GKR

Atbildēt

Nil,jūs ar Ameriku esat "dva sapoga - para'!"
Par šito Rīgas izzadzēju ar savu RD zagļu bandu normālam cilvēkam nevarētu atrasties neviens normāls slavējams vārds! Zog kopā ar SC un nu sarunā turpināt zagt!Rīga izzagta,piecūkota,pārkrievota!Vai nebūtu laiks nomainīt to zagļu bandu ?Jācer,ka pēc referenduma ļaudis -latvieši - sapratīs kas ir kas un par cik?!

Atbildēt

Kad mani apbalvo un atbildu ar "Gods kalpot Latvijai!" vai "Gods kalpot Rīgai!" Kam es to saku: Latvijai, rīdziniekiem, misteram 25%, vai šlesera-amerika reenkarnētai bandai?

Atbildēt

šim nekauņam nu vajadzēja jau atiet no visa! bet ne vinja mēķis ir izzagt pilniba rīgu, liekļojot.. Re ka puķu tirgus parmaksats un nevajag liegties ka neko nezin un ta nav Amerika ideja kopa ar Rāvi!

Atbildēt

autors te mazliet spriež greizi- nu nav tautas lielākā daļa vairs tik dumja un spriest nespējīga-- es viņiem paredzu vietu vēstures mēslaines visdziļākajā bedrē....

Atbildēt

Vai kads var pateikt, cik ilgi un kopš kura gada dažādos augstos amatos Andris Ameriks šiverē Rīgas brīvostā?!

Atbildēt

http://www.youtube.com/watch?v=qN0iWcU3xS0&feature=player_embedded#!

Atbildēt

Ameriks nošpikojis no muņikiem, kad viņi saņem apbalvojums svinīga pasākumā, saka Gods kalpot Latvijai un Rīgai

Atbildēt

Amerika 8. partija.

Atbildēt

From AŠ2 to Amerika (NE)Gods kalpot savai kabatai.

Labs salto mortale Amerika un LPP/LC biedru izpildījumā, lai izvairītos no 0,5 miljona latu parāda valstij nomaksas pirms starta gaidāmās Pašvaldību vēlēšanās.

Atbildēt

nu paskatieties uz to "godīgi labsirdīgo" sejiņu... Murr! :)
Labākās bija tās sejas dibināšanas kongresā, viens "zieds".

Atbildēt

Tauta nelepojas, bet Araba zinu kanals. Esi precizaks un tad parejais rakstitais ari bus ticams.

Atbildēt

kopš kura laika politmafijas klana LC/LPP ilggadējaias darbonītis Andris Ameriks ir kļuvis par "personību" ...????!!!!

Atbildēt

Šis cilvēks ir pierādījis, ka godprātīgs nespēj būt

Atbildēt

*********************************
..."Redziet, latviešu karavīri saka Gods kalpot Latvijai, un zemessargi tā saka, un cilvēki, kad viņi saņem Triju Zvaigžņu ordeņus, arī tā saka. Bet partija ir uz pašvaldību vēlēšanām, speciāli Rīgas sarakstam, davai, nosaucam Gods kalpot Rīgai! Ha-ha-ha!"...
********************************
...kā nopratu, tad Saksa raksts tapis skaudīgu jūtu mudināts ... kā atbilde uz tvnet-ā ievieoto rakstnieciski daudz elegantāko :
.
Atskurbtuves tosts «Gods kalpot Rīgai!».
RAKSTS
KOMENTĀRI (83)
Toms Ostrovskis, TVNET
05:01, 19. martā, 2012
.
...abi raksti ielikti vienā dienā ...nez vai Saksam sanāks savaķt vai pusi no tās komentāru formātā izteiktās reakcijas, ko Ostrovskim ...vismaz pagaidām Saksam apkaunojošs "zāģis" ...

Atbildēt