Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūnijā aizturētais un pēc tam ar tiesas lēmumu apcietinātais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis no apcietinājuma ir atbrīvots jau pirms trim nedēļām, iemaksājot 25 tūkstošu eiro drošības naudu. Līdz ar to no trim aizturētajiem maksātnespējas administratoriem apcietinājumā ir palicis tikai Māris Sprūds.

Kā jau ziņots, no četriem jūnijā aizturētajiem gandrīz nekavējoties tika atbrīvots finansists Jorens Raitums, savukārt nākamais bija nu jau bijušais Trasta komercbankas administrators Ilmārs Krūms, - pēc neoficiālām ziņām, viņš bija nolēmis sadarboties ar izmeklēšanu, un tas tika ņemts vērā, lemjot par atbrīvošanu. Savukārt pirms trim nedēļā, 11. oktobrī bez skaļākas publicitātes no apcietinājuma atbrīvots arī Durevskis, - viņa lieta jau ir nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde joprojām nav sniegusi plašāku informāciju par triju maksātnespējas administratoru un finansista aizturēšanu, taču tiek uzskatīts, ka aizturēšanas notikušas divu dažādu lietu ietvaros. Tiesa, visas aizturētās personas ir savā veidā saistītas – piemēram, Krūms kā zvērināts advokāts šā gada sākumā ir ticis nozīmēts par Durevska kā advokāta palīga oficiālo patronu.

Pietiek jau vasarā publicēja izmeklēšanas dokumentus, no kuriem izrietēja, ka „administratoru kriminālprocesa” pamatā varētu būt divu ārzonas firmu – Trasta komercbankas kreditoru sūdzības, uz kurām balstīti vairāki Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ziņojumi, kā arī Valsts policijas Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniekiem „radušās pamatotas aizdomas”, ka ir tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa”.

Šie dokumenti rādīja, ka kriminālprocesa pamatā ir ārzonas kompāniju Fairwood Import LLP un Ergo Tec LLPsūdzības par to, ka līdzekļi, kas tām pienākoties kā likvidējamās Trasta komercbankaskreditoriem, esot izmaksāti „trešajām ar klientiem nesaistītām personām”.

Kā šādi maksājumi sūdzībās ir minēti divi. 27 308 eiro un 493 998 dolārus, kas pienākoties Ergo Tec LLPTrasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms pērn iemaksājis SIA Alunāna biroji kontā, kā maksājuma mērķi norādot „daļējs nodrošinājums kreditora prasījumā likvidācijas procesā”.

Arī 303 998 dolārus, kas pienākoties Fairwood Import LLP, Krūms iemaksājis šīs pašas SIA kontā ar tādu pašu maksājuma mērķi. Savukārt pēc tam SIA Alunāna biroji kontā esošie finanšu līdzekļi debetēti vairākām personām, kuru vidū atkal bijusi jau pieminētā Fairwood Import LLP.

Kā zināms Pietiek, šie personai no malas grūti izprotamie darījumi bijuši saistīti ar nekustamā īpašuma Rīgā, Jura Alunāna ielā 2 īpašnieku maiņu, kas savukārt bijusi saistīta ar nepieciešamību to atbrīvot no apgrūtinājumiem, lai darījums varētu notikt.

Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests saistībā ar šo naudas plūsmu un saņemtajām sūdzībām sastādījis un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) nosūtījis vismaz septiņus ziņojumus „par iespējamām prettiesiskām darbībām likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidācijas procesā”.

ENAP no šiem ziņojumos izklāstītajiem faktiem ir radušās „pamatotas aizdomas”, ka tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” un ka faktiski esot tikušas veiktas „izmaksas virs valstī noteiktā garantētā minimuma tikai tiem atsevišķiem kreditoriem, kas piekrituši saņemt naudu ar likvidatora saistītu starpnieku palīdzību”.

Saskaņā ar šīm aizdomām „likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidators Ilmārs Krūms kopā ar Māri Sprūdu izmantojot starpniekus Jorenu Raitumu, Guntaru S., Mārtiņu K. un citas pašreiz nenoskaidrotas personas, visticamāk veica prettiesiskas darbības Krimināllikuma 183.panta otrajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”.

Tas nozīmē, ka aprakstītajos darījumos „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” ENAP izmeklētāji ir saskatījuši ne tikai noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, bet arī „izspiešanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās”.

Kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem, ar šādu pamatojumu aizvadītās trešdienas vakarā ir bijis pietiekami, lai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis dotu nepieciešamo piekrišanu kriminālprocesuālo darbību, tostarp arī kratīšanu veikšanai, bet tiesa divas dienas vēlāk piekristu visu četru aizturēto apcietināšanai. Tiesa, kā minēts, jau vakar viens no apcietinātajiem – Jorens Raitums ir paklusām atbrīvots.

Kā rāda zemesgrāmatas dati, kopš 2015. gada 13. marta īpašums J. Alunāna ielā 2 pieder AS Reģionālā investīciju banka, kas to iegādājusies par 14,7 miljoniem eiro. Neviena no ENAP izmeklēšanas dokumentos minētajām ārzonas firmām saistībā ar šo īpašumu attiecīgajā zemesgrāmatu nodalījumā nav minēta.

Novērtē šo rakstu:

1
0