Iesaki rakstu:

Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka nav bijusi vienkārši dāsna, žurnāla Ir komentētājam, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājam Paulam Raudsepam par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas izdotai grāmatai samaksājot 2000 latu. Kā liecina pirmie dati par citiem grāmatas autoriem samaksātajām summām, Raudsepam ir ticis maksāts pēc īpašas - "Rimšēviča likmes", kas bijusi pat vairāk nekā divarpus reizes augstāka nekā, piemēram, divu grāmatas nodaļu autoram - vēstures doktoram Gatim Krūmiņam.

Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski - vēl papildus 180 latus.

"Par grāmatas Latvijas Bankai XC ievada uzrakstīšanu pielīgti (2011.gada 2.novembrī) un izmaksāti divi tūkstoši latu (2012.gada 28.decembrī); par šī ievada tulkošanu angliski līgums noslēgts 2012.gada 20.jūlijā, summa - 180 lati - izmaksāta 23.jūlijā," Pietiek otrdien apliecināja Latvijas Bankas preses pārstāvis.

Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi, un Pietiek vēlējās noskaidrot, vai pēc līdzīgas likmes ir maksāts arī citiem grāmatas sadaļu autoriem, no kuriem daudzi ir ar labākām akadēmiskajām zināšanām savā jomā (Raudseps, kā minēts grāmatā, ir "Hārvarda universitātē ieguvis grādu Krievijas un padomju studijās").

Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē Pietiek atrada viena no grāmatas autoriem - vēstures doktora Gata Krūmiņa amatpersonas deklarāciju, kurā minēta no Latvijas Bankas honorārā saņemtā summa.

Saskaņā ar šo deklarāciju vēstures doktors Krūmiņš, kurš grāmatai sarakstījis divas nodaļas - "Tautsaimniecība un monetārās norises Latvijā 2. pasaules kara gados" un "Tautsaimniecība un naudas politika Latvijā (1945-1991)", par savu darbu kopā saņēmis 5000 latu.

Atskaitot attēlu un dokumentu lappuses, kopā abās nodaļās kopā ir aptuveni 30 lappušu teksta, un tas nozīmē, ka vēstures doktoram par viņa darbu Rimšēviča vadītā iestāde samaksājusi vidēji nepilnus 170 latus par lappusi - tātad vairāk nekā divarpus reizes zemāku samaksu nekā Raudsepam, kuram maksāts pēc īpašās - "Rimšēviča likmes".

Raudseps, kurš iepriekš nevēlējās atklāt viņa no Latvijas Bankas saņemto summu, trešdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:

"1) kā tieši Jūs vienojāties par Jums izmaksājamo honorāru - 2000 latu - par grāmatas Latvijas Bankai XC priekšvārdu?

2) vai Jūs bijāt tas, kas pieprasīja šādu summu, vai arī tāda Jums tika piedāvāta? Ja tika piedāvāta, kura konkrētā Latvijas Bankas amatpersona Jums to piedāvāja un kādā formā?

3) ar kuru konkrēto Latvijas Bankas amatpersonu Jūs risinājāt pārrunas par Jūsu saņemamo summu?

4) vai uzskatāt minēto summu par adekvātu pakalpojumam, par ko tā tika samaksāta? Kas tieši ietilpa šajā pakalpojumā - tikai priekšvārda sarakstīšana vai arī vēl kas cits?

5) vai kā profesionāls un augsti ētisks žurnālists painteresējāties arī par to, kādas summas tiks izmaksātas citiem grāmatas nodaļu autoriem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ?

6) ja par šīm summām painteresējāties, vai Jūs nemulsināja, ka, piemēram, cilvēkam ar vēstures doktora grādu par viņa darbu par lappusi šajā grāmatā tiek samaksāts 3-4 reizes mazāk nekā Jums?

7) kā Jūs tagad skaidrojat šo faktu, ka citiem augsti profesionāliem un akadēmiskajā vidē atzītiem autoriem par viņu darbu Latvijas Banka samaksāja pēc būtiski zemākas likmes?

8) vai Jūs kā augsti ētisks cilvēks un profesionāls žurnālists nesaskatījāt un tagad nesaskatāt šeit acīmredzamu žurnālista uzpirkšanu un kliedzošu korupcijas faktu?

9) ja saskatāt, kā tieši rīkosieties saistībā ar šo atklājušos faktu un Jūsu saņemto "honorāru"?"

Jau iepriekš bija zināms, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, "piemirstot" žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla Ir rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī, Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.

Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes bija saņēmis 1200 latu.