Iesaki rakstu:

Pāris beidzamo gadu laikā mēs no Maskavas puses esam dzirdējuši dažādus solījumus (kas robežojas ar draudiem) radīt un pieņemt apbruņojumā tādas ieroču sistēmas, kuras potenciālajam pretiniekam (jeb pēc Maskavas retorikas „mūsu partneriem”) neatstās nekādas cerības pretoties Krievijas ģeopolitisko interešu realizācijai globālā mērogā, kur nu vēl ierobežot tās operācijas postpadomju telpā. Par ko ir runa?

1. Raķešu komplekss „Sarmat” (15А28 „Сармат”) ar smagajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm ir radīts kā padomju laika analoga „Vojevoda” aizstājējs. Visdrīzāk „Sarmat” tiks izvietots tajās pašās vecajās raķešu šahtās. Jaunās raķetes lidojuma tālums 18 000 km ļaus sasniegt mērķus Amerikas kontinentā ne tikai pa ierastajām ziemeļu trajektorijām, bet arī, aplidojot zemeslodi pāri dienvidpolam. Raķetes masa – 208 t, kaujas daļa ar individuālās novades blokiem – 10 t, garums – 35,5 m, diametrs – 3 m.

„Sarmat” izmēģinājumi ir jāpabeidz šogad, 2022. gadā jāsāk kaujas dežūras Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka 33. raķešu armijas 62. divīzijā Krasnojarskas apgabala Užurā.

2. Raķešu komplekss „Avangard” (15П771 „Авангaрд”) ar planējošu un manevrētspējīgu spārnotu kaujas bloku. Nesējraķete – jau sen apbruņojumā pieņemtā ballistiskā starpkontinentālā UR-100N UTTH.

Kaujas blokam „Avangard” ir savs raķešu dzinējs, tas spēj manevrēt divās plaknēs, kas padara neiespējamu pārtveršanu. Vadības sistēma ļauj operatīvi mainīt lidojuma uzdevumu un mērķi. Bloks ir izgatavots no īpaši izturīga materiāla, jo trajektorijas lejupejošā posmā ar ātrumu 20 mahi (2250 m/s) virsmas temperatūra sasniedz 1600-2000 grādus.

3. Aviācijas raķešu komplekss H-47M2 „Kinžal” (9-С-7760 „Кинжал”) ar hiperskaņas aeroballistisko raķeti tiek pasniegts kā konvencionāls ierocis stratēģiskā konfliktā, kad tas vēl nav pāraudzis pilna mēroga kodolkarā. Pastāv aizdomas, ka „Kinžal” pats var nest kodollādiņu, jo raķete ir radīta uz „zeme-zeme” klases ballistiskās raķetes „Iskander-M” bāzes.

„Kinžal” prioritārie mērķi – pretinieka politiskie un militārie vadības centri, kritiskās infrastruktūras objekti, stratēģiskās ieroču sistēmas. Kā „Kinžal” nesējs tiek izmantots modificēts iznīcinātājs pārtvērējs MiG-31K.

4. Aviācijas raķešu komplekss „Gremlin” – mazāks un vieglāks ierocis nekā „Kinžal”, primāri domāts 5. paaudzes iznīcinātāja Su-57 apbruņošanai, taču nav izslēgts, ka to varēs nest arī smagie bumbvedēji Tu-22M3, Tu-95M un Tu-160M.

5. Stratēģiskais komplekss „Burevestņik” („Буревeстник” 9М730) ir tīri šizofrēniska ideja – globālas sniedzamības spārnotā raķete ar kodolreaktoru kā enerģijas avotu caurplūdes gaisa reaktīvajam dzinējam. Konstrukcijas garums ar cietās raķešu degvielas starta paātrinātāju – 12 m, lidojumā – 9 m, frontālās projekcijas šķērsgriezums – 1-1,5 m. Teorētiski raķete var neierobežoti ilgu laiku kreisēt noteiktā rajonā, gaidot pavēli triecienam.

Bet galvenais – visā savā maršrutā raķete atstāj radioaktīvās izplūdes pēdas. Pat veiksmīgu izmēģinājumu gadījumā šīs ieroču sistēmas izvēršana būs dārga, nedroša ekspluatācijā un saistīta ar militāri politiskām konsekvencēm.

6. Kaujas lāzera komplekss „Peresvet” („Пересвет”) ir izmantojams kosmisko un aviācijas optoelektronisko izlūkošanas līdzekļu apžilbināšanai, taču tā efektivitāti būtiski ierobežo atmosfēras apstākļi – nokrišņi, migla, mākoņi. „Peresvet” ir masīva iekārta, kas bāzēta uz divām lielgabarīta automašīnām – izstarotāja un enerģijas avota platformām. Komplekss jau ir izvērsts stratēģisko raķešu pozīciju rajonu segšanai.

„Peresvet” spējas pildīt pretgaisa aizsardzības uzdevumus (spārnotās raķetes, bezapkalpes lidaparāti) ir ierobežotas.

7. Bezapkalpes zemūdens aparāts „Poseidon” („Посейдон” 2М39) – megatorpēda ar kodolgalviņu un kodolreaktoru kā enerģijas avotu, sava veida „Burevestņik” zemūdens variants. Arī spējīgs ilgu laiku atrasties pozīcijas rajonā, lai vajadzīgajā brīdi pietuvotos krastam un uzspridzinātu sevi. Visas cerības uz mākslīgo „cunami” – 300-500 m augstu vilni, kurš atkarībā no piekrastes reljefa var izplatīties simtiem kilometru attālumā.

Pēc oficiālā formulējuma „aparāta pamatuzdevums ir kodollādiņa nogāde pie iespējamā pretinieka krastiem ar mērķi iznīcināt svarīgus piekrastes ekonomikas elementus un nepieņemama kaitējuma nodarīšanai valsts teritorijai, radot plašas kodolsprādziena radioaktīvā piesārņojuma zonas, cunami un citas postošas sekas”.

Aparāta aptuvenā masa – 100 t, garums – 20 m, kalibrs – 1,8 m, gaitas ātrums – 200 km/h, darbības dziļums – 1 km, tālums – 10 000 km, kodoljauda – 2-100 megatonnas. Kā nesēji kalpos speciālās nozīmes atomzemūdenes „Orenburg” (09786. projekts) un „Habarovsk” (09851. projekts) – uz katras 6-10 megatorpēdas. „Poseidon” izmēģinājumi tiek veikti, izmantojot 20120. projekta zemūdeni „Sarov”.

8. Hiperskaņas pretkuģu spārnotā raķete „Cirkon” (3M22 „Циркон”) ir spējīga veikt aerodinamisko lidojumu un manevrēt atmosfēras blīvajos slāņos. To ir iespējams palaist no tām pašām starta iekārtām kā apbruņojumā esošās „Oniks” un „Kalibr”, līdz ar to iespējamo virsūdens un zemūdens nesēju klāsts ir visai plašs. Protams, tās galvenā priekšrocība ir ātrums – 4-8 mahi (1250-2800 m/s), tālums – virs 500 km. „Cirkon” spēj iznīcināt kā jūras, tā sauszemes mērķus.

2020. gadā Barenca jūrā tika uzsākta „Cirkon” valsts izmēģinājumu programma kā platformas izmantojot 22350. projekta fregati „Admiral Gorškov” un 885. projekta atomzemūdeni „Severodvinsk”. Sērijveida ražošanu plānots uzsākt 2022. gadā.

Ņemot vērā manis iepriekš uzskaitītās kara tehnoloģijas, kas paredzētas tikai un vienīgi cilvēku iznīcināšanai, var droši apgalvot, ka Krievijas politiskās vadības bruņošanās tieksme ir neizmērojama. Ir acīmredzams, ka aprakstītās ieroču sistēmas Maskavā tiek uzskatītas par garantiju režīma saglabāšanai ilgtermiņā. To realizācija (izņemot pašas neprātīgākās) ir visai reāla.