Iesaki rakstu:
Kad 2019.gada 1.aprīlī agrāk ietekmīgais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieks Kaspars Čerņeckis pēc pāris gadu pavadīšanas pazemojumā kļuva par finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā vienotība) padomnieku nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, viņš atgriezās valsts pārvaldē pilns ar enerģiju, plāniem un atriebes kāri.
Kaspars Čerņeckis strādāja VID kopš 1999. gada. Karjeras pirmo virsotni viņš sasniedza 2009. gadā, kad kļuva par VID Finanšu policijas direktoru, kura amata pienākumus pildīja līdz 2013.gadam. No 2013.gada līdz 2016.gadam K.Čerņecka karjera VID sasniedza savu augstāko punktu, kad viņš kļuva par VID ģenerāldirektora vietnieku noziedzības apkarošanas jomā. Šajā amatā viņš ar pilnu krūti izmantoja visas dienestā pieejamās iespējas.
Patiesības labad jāsaka, ka Kasparam Čerņeckim pretrunīgā reputācija piemīt gan tādēļ, ka viņš tiešām spēj cīnīties pret ēnu ekonomiku, gan tādēļ, ka aizdomīgā kārtā dažos gadījumos kaut kādu iemeslu dēļ nav spējis cīnīties ar to. Jebkurā gadījumā tā ir bijusi lieliska recepte šo gadu laikā iegūt gan kvēlus domubiedrus, gan zvērīgus ienaidniekus.
Tādēļ nav brīnums, ka 2016. gadā pēc toreizējās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un viņas sponsoru iniciatīvas Kaspars Čerņeckis tika aizrotēts uz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatu. Tā kā Kaspars šo "rotāciju" uztvēra kā pazemojumu, brīdi pacīnījies, viņš darbu VID pameta un pēc neilgas atpūtas centās pelnīt naudu algotā darbā privātajā sektorā.
Kā jau rūdītiem valsts ierēdņiem pierasts, reālajā dzīvē viss ir krietni citādāk, nekā skatoties uz uzņēmējdarbību ar VID amatpersonas acīm. Arī uzņēmuma īpašnieki acīmredzot bija pieņēmuši K.Čerņecki darbā tikai tamdēļ, lai viņš kārtotu iespējamās problēmas ar VID.
Jebkurā gadījumā neveiksmīgā darba ņēmēja karjera beidzās 2019.gada sākumā, kad J.Reirs piedāvāja K.Čerņeckim kļūt par viņa padomnieku un uzraudzīt VID kā Finanšu ministrijas pakļautībā esošu iestādi. Pašā sākumā K.Čerņeckis jutās kā Napoleons uz zirga - lepns par uzvaru, gatavs atriebties un ar grandioziem nākotnes plāniem.
Tā visa iespaidā viņš aktīvi uzsāka kalt VID reorganizācijas plānus, kuros pirmie punkti tika veltīti atriebei, sodot visus, kuri priecājās par viņa pazemošanu pirms dažiem gadiem. Cenšoties parādīt arī pārējiem agrākajiem cīņubiedriem, ka tagad viņš ir nevis izpildītājs, bet izrīkotājs, K.Čerņeckis pasūtīja tālāk gan Juri Jurašu (JKP), kurš atskrēja "draudzēties" uzreiz pēc K.Čerņecka stāšanās amatā, gan arī agrāk vēl ietekmīgāko, ar Jauno vienotību saistīto Jāni Dambīti, kurš centās atjaunot savu ietekmi, bet kuram, arī par spīti ciešajai draudzībai un dalībai kāzās vedējtēva lomā, K.Čerņeckis parādīja vidējo pirkstu.
Vēl grūtāk bija noslēpt K.Čerņecka nodomus pašam kļūt par VID ģenerāldirektoru. Pašreizējās VID vadītājas Ievas Jaunzemes izmešana no amata viņam šķita tikai laika un tehnikas jautājums. Kā nekā iemeslu to izdarīt ir daudz - kundze savās izdarībās un nekompetencē pati sarūpē pa nopietnam iemeslam vismaz reizi mēnesī.
Tomēr jau pēc dažiem mēnešiem Kaspars Čerņeckis bija pilnībā apjautis politisko realitāti - J.Reirs, kaut arī Jaunajā vienotībā spēlē nozīmīgāku lomu pat par premjerministru Krišjāni Kariņu, nemaz nevēlējās sanaidoties ar daudziem tik mīļo ilggadējo Jaunās vienotības biedri un biroja darbinieci, kura amatu apvienošanas kārtībā ir arī I.Jaunzemes māte un kura izmanto katru iespēju palūgt pārējos Jaunās vientības darboņus pievērt acis uz viņas meitas trūkumiem. A/Par savukārt uzstāja, ka I.Jaunzeme viņiem ir vajadzīga kā veselības ministres Ilzes Viņķeles draudzene. Bet JKP savu nostāju mainīja tieši pēc tā, kā K.Čerņeckis izturējās pret J.Jurašu.
Tā nu K.Čerņecka plāni un bravūra saplaka kā gaisu izlaidis balons. Viņš saprata, ka patiesībā viņu neviens neņem vērā. To var skaidri redzēt arī šobrīd, kad VID ieņem svarīgu lomu Covid-19 krīzes laikā - visur piedalās tikai I.Jaunzeme, kaut arī viņa prot tikai pasniegt citu idejas par savām un spēj atkārtot tikai pāris iekaltas tēzes. Savukārt K.Černeckis pavada ar noderīgiem pienākumiem nepiepildītas darba dienas, jo ne viņš kaut ko lemj, ne viņš kaut ko var izdarīt. Šobrīdējā pasaulē viņam piešķirtais "smotrjaščij" tituls tā arī ir palicis tikai tituls.
Vismaz vienā jomā K.Čerņeckis ir nokāpis no saviem augstumiem - lai savā amatā nopelnītu vismaz naudu, viņš ir atjaunojis sadarbību ar J.Dambīti. Tā nu abi atklātāk vai slēptāk ar viena interesanta uzņēmuma palīdzību cenšas sniegt "lietu risinātāju" pakalpojumus. Ar dižiem panākumiem viņi nevar palielīties, bet varbūt K.Čerņeckis gūst baudu no savas intriganta dabas piepildījuma.
Lai kā nu tur būtu, mana prognoze ir, ka K.Čerņeckim drīz vajadzētu atvadīties no sava amata Finanšu ministrijā. Un patiesībā ir žēl. Jo, ja viņš izmantotu savas spējas savādāk un spētu nolikt valsts intereses augstāk par savām ambīcijām, mums būtu daudz spējīgāks Valsts ieņēmumu dienests, nekā tas ir šobrīd nespējīgās I.Jaunzemes vadībā.