Iesaki rakstu:

Pēc tam, kad TV Panorāma parādīja sižetu "Artūra Šilova vecvecāki ar asarām acīs vēro izlases sagaidīšanu", soctīklu publika sašķēlās divās daļās. Vieni ar cieņu uzteica mūsu lieliskā vārtsarga vecvecākus, kas savulaik atveduši viņu uz hokeju un pēc tam pašaizliedzīgi atbalstījuši mazdēla ceļu uz panākumiem. Otri burkšķēja par to, ka viņi "ne vārdiņa latviski", un izteica cerību, ka 2. decembrī "šitos kā pirmos uz izgāztuvi aizvedīs".

Es ar milzīgu prieku konstatēju, ka to pirmo bija neskaitāmi vairāk nekā to otro. Tas dod cerību Latvijai.

TV sižetā fokusējas viss, ko es kā politiķis esmu centies pierādīt - patriotismu un mīlestību pret savu valsti nenosaka tava piederība "valstsnācijai". Ar sarkanajām līnijām "ierādot vietu" krieviem, mēs aplaupām paši sevi. Latvijai ir nepieciešami visi savi talanti, visi savi cilvēki.

Sports parāda ne tikai to, kas ir stiprākais laukumā. Tas uzskatāmi atklāj arī daudz par mums, līdzjutējiem. Var skaidri ieraudzīt tos, kas šķebinoši, bez ceremonijām līmējas klāt citu slavai. Ja kāds ir liekulis un pašlabuma meklētājs tādā nozīmīgā brīdī pie Brīvības pieminekļa, vai gan viņš tāds nebūs Saeimas namā? Arī tad, kad klapēs savu āmuriņu par likumiem, kas klaji un neslēpti dara pāri tādiem cilvēkiem kā Artūra Šilova vecvecāki?

Es uzskatu par liela lepnuma vērtu to faktu, ka mūsu lielisko komandu pārstāv cilvēki ar dažādām etniskajām saknēm. Būtu labi, ja mēs par to lepotos ne tikai hokejā. Uz to mums jātiecas, uz noraidīto soliņa nosūtot ikvienu, kas šķeļ un naido.

P.S. Vai mūsu attieksme pret Latvijas izlases varoni, pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju mainītos, ja krieviski runājošie vecvecāki nebūtu mūsu valsts pilsoņi? Es gribu cerēt, ka otrādi: tādā gadījumā būtu jāmainās mūsu attieksmei pret viņiem - dziļā pateicībā un cieņā par viņu veikumu, īstu Latvijas patriotu audzinot. Tā būtu laba motivācija atteikties no politiķu iedēstītiem stereotipiem. Labs pamatojums izbeigt cilvēku šķirošanu, eksaminēšanu lojalitātē, masveida izraidīšanas draudus. Un tā būtu vēl viena uzvara, zelta vērta.