Iesaki rakstu:

Ne tikai valsts politiskā vadība, bet arī tiesībsargāšanas iestādes nolēmušas ignorēt ziņas, ko bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis bija paudis intervijā žurnālam Playboy. Cita starpā Vilnītis bija norādījis uz informāciju par "pedofilu mafiju", bija devis pietiekami skaidru mājienu attiecībā uz bijušā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa saistību ar šo jomu, kā arī pieminējis kādu Valda Dombrovska valdības ministru,  kura iespējamo korupciju kavējusies izmeklēt Juta Strīķe. Nekas no tā tiesībsargāšanas iestāžu vadību nav ieinteresējis.

Jau neilgi pēc tam, kad nāca klajā ar potenciāli skandalozām norādēm bagātā intervija, kļuva skaidrs, ka valsts politiskā vadība par prātīgāku nolēmusi uz Vilnīša atklāsmēm vienkārši nereaģēts, - ziņas, kas pirms desmit gadiem būtu izraisījušas nopietnu politisku viļņošanos, tagad faktiski tika noklusētas.

Žurnāla Playboy redaktors Ivars Āboliņš, redzot šīs politisko aprindu vēlmes īstenošanos, februāra vidū vērsās ar oficiālu iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēs, aicinot sākt kriminālprocesu saistībā ar bijušā KNAB priekšnieka izteikumiem.

Taču iespaidīgā ātrumā - mēneša laikā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes vadība nonākusi pie secinājuma, ka kriminālprocess nav ierosināms, jo Vilnīša minētajos faktos neesot nekāda nozieguma sastāva.

Lai žurnālistam neienāktu prātā šo lēmumu pārsūdzēt, Valsts policija jau tradicionāli izmantojusi Latvijas Krimināllikuma īpatnību - saskaņā ar to kaitējums, kas nodarīts valstij, netiek uzskatīts par kaitējumu konkrētam tās pilsonim, līdz ar to tam nav tiesību šādā gadījumā pārsūdzēt tiesībsargāšanas iestāžu lēmumus.

Vilnītis žurnāla Playboy februāra numurā cita starpā bija atklājis, ka viņa vadības laikā birojā bijusi informācija par iespējami korumpētu Dombrovska (Vienotība) valdības ministru, tomēr viņa vietniece Strīķe šo informāciju neesot pienācīgi izmeklējusi.

Esot bijusi “konkrēta informācija par iespējami korumpētu Valda Dombrovska valdības ministru. Strīķei šī informācija tika nodota, lai viņa to atstrādā, taču viņa neko nedarīja. Šī informācija ir klasificēta, taču dokumentēta un ar visām rezolūcijām. Es tukšu nerunāju – tā tas bija. Un tajā brīdī sapratu, ka tas cilvēks nav tas, par ko izliekas," intervijā norādīja Vilnītis.

Viņš arī piebilda, ka "nav jau runa tikai par Strīķi. Viņa ir tikai viena no līderēm grupā, kas nodrošina viena politiskā spēka drošību – gan iekšējo, gan ārējo. Iekšējo – palīdzot cīnīties ar nepaklausīgajiem pašā spēkā, ārējo – attīrot laukumu stratēģiskajās vietās. Bet tās nav politiskas intereses, es tās sauktu par ekonomiskām interesēm".

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ministri, kurus Vilnītis nebija nosaucis uzvārdos, bet par kuru operatīvo izstrādi ticis spriests tālaika KNAB vadības līmenī, varētu būt bijuši Artis Kampars, Linda Mūrniece (Abu Meri) un Kaspars Gerhards.

KNAB interesi par Lindu Mūrnieci izraisījis 21 miljonu latu vērtais “ātro” iepirkums. Viņas pilnvaru laikā tika noslēgts 21 miljonu latu vērtais līgums par neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta nomu ar SIA Rīgas Sanitārā autobāze, kuras īpašnieks ir Adigjozals Mamedovs. Pēc ministres amata pamešanas Mūrniece veiksmīgi ieņēmusi ienesīgus amatus ar Azerbaidžānas kapitālu saistītos uzņēmumos.

Satiksmes ministram Gerhardam KNAB uzmanība bijusi pievērsta saistībā ar vērienīgo jauno vilcienu iepirkumu, kam pamati tika likti viņa ministrēšanas laikā. Tomēr viskonkrētāk tolaik KNAB tikusi apspriesta ekonomikas ministra Kampara darbība. Pietiek jau rakstījis par 2010. gada beigās Drošības policijā sākto un KNAB pārsūtīto tā dēvēto “vēja kvotu lietu”, kurā figurēja Kampara padomnieka un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina (tolaik Vienotība) vārds.

Nākot klajā intervijai, Vilnītis Pietiek uzsvēra, ka, ja pēc žurnāla Playboy jaunākā numura iznākšanas tiks saukts uz prokuratūru, par to tikai priecāšoties. “Ja mani sauks uz prokuratūru, tad gan es runāšu. Galu galā ir saglabājušies papīri, lai tad ceļ augšā operatīvās lietas,” teica bijušais KNAB šefs. Taču, kā redzams, ne tikai valdošās partijas, bet arī tiesībsargāšanas iestādes šajā "runāšanā" nav ieinteresētas.