Iesaki rakstu:

2013.gada 31.oktobrī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru tika izbeigta tiesvedība administratīvajā lietā par Valmieras pilsētas pašvaldības 2010.gada 14.oktobra lēmuma Nr.464 atzīšanu par prettiesisku (Jāņa Daliņa stadiona koku lieta), pamatojot to ar argumentu, ka pieteikumu esot iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

Pieteicēji uzskatīja, ka Administratīvās apgabaltiesas lēmums ir kļūdains un nepamatots, tādēļ iesniedza blakus sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

2013.gada 27.decembrī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma lēmumu atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 31.oktobra lēmumu un nodot lietu Administratīvajai apgabaltiesai atkārtotai izskatīšanai pēc būtības, norādot, ka Administratīvā apgabaltiesa lēmumā izdarījusi kļūdainus secinājumus, līdz ar to tiesvedību lietā izbeigusi nepamatoti. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lēmumā nepārprotami norādījis, ka pieteicējiem bija tiesības vērsties tiesā, lai aizsargātu vides intereses stadiona koku lietā.

Jāatgādina, ka Administratīvā rajona tiesa 2011.gada 14.oktobrī jau atzina Valmieras pilsētas pašvaldības 2010.gada 14.oktobra lēmumu Nr.464 (par koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā) par prettiesisku. Tā kā Valmieras pilsētas pašvaldība iesniedza apelācijas sūdzību, spriedums spēkā nestājās. Šobrīd, pateicoties Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumam, atkal ir pamats ticēt, ka taisnība šajā lietā tiks panākta.

Pieteicēji joprojām cer saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Kur palika vairāki desmiti ozolu, kas auga J.Daliņa stadionā?

2) Kāpēc tika nocirsti veseli augoši bērzi?

3) Kā Valmieras pilsētas pašvaldības amatpersonas varēja pieņemt lēmumu par mantas realizāciju, neievērojot publiskās personas mantas atsavināšanas procedūru?

4) Kā Valmieras pilsētas pašvaldība varēja mainīt sākotnējo aktu, ja paredzēts bija  no J.Daliņa stadiona cirsmas iegūt 60% papīrmalkas un 40% malkas, bet nocērtot visu iegūstot tikai malku par  nieka 4000 latiem?

5) Kāpēc koku cirtēji grupēja nocirsto koksni un daļai iezīmēja sarkanas atzīmes, ja visa cirsma bija domāta tikai malkai (skat.www.valmierainfo.lv)?

6) Kā varēja SIA „Vidzemes mērnieks” noliegt savu topogrāfijas projektu mērogā 1:500, kuru apstiprinājusi Valmieras pašvaldības būvvalde?

7) Kā Valmieras pašvaldības mērs Inesis Boķis varēja pieņemt vienpersonisku lēmumu, ka zaudējumi Valmieras pilsētas pašvaldībai koku izciršanas rezultātā nav radušies?