Es kā transportlīdzekļa īpašnieks vēlos paust savu viedokli par, manuprāt, negodīgu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanas kārtību.
"Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums" nosaka, ka transporta līdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek aprēķināts dažādi:
1. Vieglajiem automobiļiem, pirmo reizi reģistrētiem līdz 01.01.2005., nodokļa likmi nosaka atbilstoši pilnai masai;
2. Vieglajiem automobiļiem, pirmo reizi reģistrētiem pēc 01.01.2005., nodokļa likmi nosaka, summējot atbilstoši pilnās masas, motora tilpuma un motora maksimālās jaudas likmes.
Automašīnām, kas reģistrētas pēc 01.01.2005., ir noteikti nodokļa samaksas kritēriji - dzinēja tilpums, dzinēja maksimālā jauda un automašīnas pilnā masa.
Atsevišķi vērtējot katru nodokļa kritēriju, secinu: tā kā nav noteikts nodokļa iekasēšanas laika posms un automašīnu robežvecums tad, iespējams, šo automašīnu ekspluatācijas nodokli beigs iekasēt, tām sasniedzot vēsturiskā spēkrata statusu.
Automašīnu dzinēja jauda netiek periodiski mērīta ikgadējā CSDD tehniskā apskatē (nobrauktā kilometrāža gan tiek fiksēta), lai konstatētu jaudas izmaiņas, kā rezultātā nodoklis netiek aprēķināts reāli atbilstošai jaudas grupai, bet gan katru gadu aprēķināts un iekasēts konstantā apmērā.
Uzskatu, ka šāds nodokļa aprēķināšanas un piemērošanas veids ir netaisnīgs, jo automašīnas dzinēja maksimālā jauda automobiļa ekspluatācijas laikā nav un nevar būt konstants lielums, ņemot vērā iekšdedzes dzinēja nodilšanu un jaudas zudumus. Automobiļa ekspluatācija maksimālās jaudas režīmā ikdienā uz koplietošanas ceļiem nav iespējama, ja vien automobilis netiek izmantots sacīkšu trasē.
Ņemot vērā automašīnas ražotāja noteikto garantijas laiku jaunam automobilim, Latvijas teritorijā dažām auto markām tas nav ilgāks par 7 gadiem, tādējādi automašīnu ekspluatācijas laikā pēc garantijas perioda beigām automašīnu jaudas rādītāji ir relatīvs lielums, jo atbildību par dzinēja defektu automobiļu ražotājs neuzņemas. Vai jaudas nezūdamību garantē VAS CSDD?
Automašīnas pilnā masa ir noteikta, ņemot vērā maksimālo pasažieru skaitu un bagāžas masu, taču automobiļa ekspluatācijas laikā automobilis netiek konstanti lietots maksimālās masas noslodzē.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nevar būt konstanta vērtība, jo automobilis ir pārvietošanās līdzeklis, kura lietošana nav ierobežota.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nemaksā ārzemēs reģistrēto automašīnu īpašnieki, bet Latvijas valsts ceļus izmanto uz citu rēķina.
Šī likuma anotācijā ir minēts, ka autotransporta ikgadējā nodeva netiek piemērota Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Slovākijā, Šveicē un Polijā.
Manuprāt, objektīvi vērtējot šī nodokļa iekasēšanas kritērijus un citu Baltijas valstu praksi, racionālāk būtu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pievienot katra degvielas litra cenai, lai jaudas/masas noslodze atspoguļotos degvielas patēriņā, kā tas ir arī vairākās citās valstīs.
Attiecībā uz automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokli vēlos norādīt uz Auto Bild Latvija 2012. gada maija numura rakstu 12.lpp., kur atspoguļotas automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm 2011. gadā.
Ir redzama krasa atšķirība: Lietuvā - Ls 29,48; Igaunijā - Ls 178,95 un Latvijā - Ls 504,63.
Šādi pirmreizējās reģistrācijas nodokļa apjomi ir veicinājuši Latvijas valsts autoceļu pieplūdumu ar Igaunijā un Lietuvā reģistrētiem automobiļiem, kuri atgriežas šajās valstīs, lai veiktu tehnisko apskati. Vēl viens fenomens ir latviešu valodā runājoši autovadītāji, kuri pārvietojas ar Igaunijā vai Lietuvā reģistrētiem automobiļiem.
Izdevīgāki automobiļu reģistrācijas nosacījumi Igaunijā un Lietuvā veicina Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumu aizplūšanu uz kaimiņvalstīm, nevis uz Latvijas valsts kasi.
Lūdzu izvērtēt manis norādītos apsvērumus un iebildumus "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums" un „Automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokli” un noteikto nodokļu piemērošanas kārtībā un informēt, vai ir iespējami grozījumi minētajā likumā, kas izslēgtu nevienlīdzīgu un netaisnīgu nodokļu piemērošanas kārtību un Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumu aizplūšanu uz citām valstīm.