Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kārtējā dienesta pārbaudē par no amata atbrīvotā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ilggadējā valsts sekretāra Mareka Gruškevica (attēlā) un citu ministrijas atbildīgo amatpersonu rīcību atklājušies būtiski pārkāpumi vērienīgajā Latvijas akadēmiskā tīkla ieviešanas projektā, kas valsts budžetam draud ar 10,5 miljonu latu lielā Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējuma zaudēšanu. Ņemot vērā, ka atbildīgo amatpersonu rīcība radījusi aizdomas par zaudējumu radīšanu valsts budžetam tīši vai nolaidības dēļ, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (Reformu partija) par šiem faktiem plāno vērsties Ģenerālprokuratūrā, un pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas tas varētu notikt jau piektdien. Tāpat atklājies, ka zaļo zemnieku ministru ilgus gadus vadītā IZM noslēgusi valstij neizdevīgu līgumu ar šī projekta konsultantu SIA Corporate Solutions, kuras dibinātājs bijis kādreizējais "Lemberga menedžeris".

Dienesta pārbaudē atklājies, ka šā gada 2. martā projekta vadības grupa, pārkāpjot savu kompetenci, pieņēmusi lēmumu, kas būtiski maina projekta īstenošanas gaitu, kā rezultātā radusies neatbilstība projekta iesniegumam uz Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) 10 514 363 latu lielo finansējumu. Tā rezultātā projektā var rasties neattiecināmās izmaksas nepilnu 11 miljonu latu apmērā, kas, iespējams, būs jāsedz no valsts budžeta, konstatēts IZM dienesta pārbaudē.

Projekta iesniegumam neatbilstošie lēmumi ir radījuši „ķēdes reakciju”, apdraudot iepirkuma līguma, kas noslēgts ar pakalpojuma sniedzēju, īstenošanas iespējas, Pietiek uzsvēra avoti IZM. Lai gan saskaņā ar valdības iepriekš pieņemtiem lēmumiem projekta uzraudzība bija jāveic Ministru kabineta apstiprinātai uzraudzības padomei, kas darbotos saskaņā ar valdības apstiprinātu nolikumu, Gruškeviča vadītajā IZM šāda padome tā arī netika izveidota, lai gan projekta īstenošana uzsākās jau 2010. gada 1.janvārī.

Šādas darbības pārkāpušas iepirkuma procedūru un draud ar Eiropas finansējuma atmaksu, jo jebkuru būtisku iepirkuma līgumā neparedzētu grozījumu izdarīšana līgumā, tai skaitā projekta rezultatīvo rādītāju maiņa, kā tas noticis šajā gadījumā, ir pielīdzināma jauna līguma noslēgšanai, kam piemērojamas Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras. Izglītības ministrs Ķīlis pieņēmis lēmumu par šiem un citiem pārkāpumiem no amata atbrīvotā IZM valsts sekretāra Gruškeviča un citu ministrijas atbildīgo amatpersonu darbībā vērsties Ģenerālprokuratūrā. Kā zināms, Gruškevičs savu atbrīvošanu no amata apstrīdējis tiesā.

Atklājies arī, ka, slēdzot līgumu ar šī projekta konsultantu – pretendentu apvienību SIA Corporate Solutions un SIA PricewaterhouseCoopers –, tajā iestrādāti IZM neizdevīgi nosacījumi attiecībā uz iespējamiem līgumsodiem par nodošanas termiņu neievērošanu piegādātāja vainas dēļ. Līgumā noteikts, ka par katru kavēto dienu piegādātājam jāmaksā 0,1%, turklāt līgumsods nedrīkst būt lielāks par 10% no attiecīgā projekta posma līgumsummas. Līgumu ar SIA Corporate Solutions IZM noslēdza 2011. gada 15. aprīlī, kad izglītības ministrs bija Rolands Broks (ZZS), bet pati iepirkuma procedūra tika uzsākta vēl 2010. gada vēlā rudenī, kad IZM vadīja cita zaļo zemnieku ministre Tatjana Koķe. 50% kapitāldaļu IT firmā Corporate Solutions līdz pat 2011. gada janvārim piederēja iepriekš vairāku Ventspils tranzītuzņēmumu vadībā bijušajam Mikam Ekbaumam, kurš vēsturiski ticis saistīts ar ZZS faktiskā līdera Aivara Lemberga interešu pārstāvību.

Projekts, kas tika uzsākts 2010. gada 1.janvārī, bija sadalīts vairākos posmos ar noteiktiem termiņiem, kuros piegādātājam jānodod darbi. Pēc ministra Ķīļa 30. maija rīkojuma izveidotā dienesta pārbaudes komisija konstatējusi, ka projekta īstenošana faktiski notikusi "pašplūsmā", piegādātājs vairākkārt kavējis vai vispār nav ievērojis termiņus. "Pateicoties" valstij neizdevīgi noslēgtajam līgumam, no piegādātāja būtu iespējams piedzīt vien aptuveni 29 452,50 latu lielu līgumsodu. Bet, tā kā IZM atbildīās amatpersonas nav precīzi fiksējušas kavējumu termiņus un lietvedībā nav reģistrētas piegādātājam rakstiski iesniegtas pretenzijas, apšaubāma ir arī šī līgumsoda piedziņa, konstatēts dienesta pārbaudē.

Novērtē šo rakstu:

0
0