Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.

Tāpēc KM pilnībā neatzīst pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" (NBA) prasību pret Latvijas valsti Kultūras ministrijas personā par parāda piedziņu, un turpinās to pierādīt tiesā arī pēc Senāta nolēmuma, ar kuru izskatīta NBA kasācijas sūdzība un lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Ar Senāta 2020.gada 18.jūnija spriedumu ir ticis atcelts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedums, ar kuru pilnībā bija noraidīta pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" prasība pret Latvijas valsti Kultūras ministrijas personā par parāda, līgumsoda, likumisko un nokavējuma procentu piedziņu par kopējo summu EUR 12 134 532,14 saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību.

KM vērtē kā ļoti būtisku šīs lietas izšķiršanā Senāta secinājumu par būvnieku un valsts noslēgtā līguma 13.8. punkta iztulkojumu, kas attiecas uz piemērojamiem statistiskajiem inflācijas/deflācijas indeksiem. Senāta spriedumā ir norādīts, ka Senāts nepiekrīt būvnieku pārstāvju argumentiem kasācijas sūdzībā, ka apelācijas instances tiesa, iztulkojot līguma punktu par statistisko indeksu piemērošanu, nav pareizi noskaidrojusi līdzēju patieso gribu.

Kasācijas instance konstatēja, ka šajā daļā tiesas secinājumi ir pamatoti ar loģiskiem un racionāliem apsvērumiem. Senāts arī nepiekrita būvnieku pārstāvju norādītajam, ka lieta izskatīta nelikumīgā tiesas sastāvā. Tomēr Senāts apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla, un lieta tiks skatīta atkātoti apelācijas instances tiesā.

Gan KM, gan LNB ēkas būvuzraugs - uzņēmums "Hill International" - būvnieku prasību uzskata par papildu finansējumu pieprasījumu, kas nav nedz pamatots, nedz apmierināms. Līgums ar būvnieku tika noslēgts 2008.gada 15.maijā, atrunājot līguma summu, kuru KM, pretēji būvnieka vairākkārtējiem ierosinājumiem, nav piekritusi grozīt.

Pie tam, jāņem vērā, ka tā tika aprēķināta 2008.gadā, kad cenas būvniecībā sasniedza visaugstāko punktu Latvijas vēsturē. Taču būvnieks līguma darbības vidusposmā vairākkārt centies panākt vienošanos par izmaiņām Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo būvniecības izmaksu indeksu piemērošanā, tādējādi cenšoties palielināt līguma summu.

Ar šādu rīcību būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza prasības, kas ir juridiski un finansiāli nepamatotas, rosinot pārskatīt līguma nosacījumus ar atpakaļejošu spēku.

* Tekstā saglabāta Kultūras ministrijas izpratne par latviešu valodas stilistiku un pareizrakstību.

Novērtē šo rakstu:

14
7