Iesaki rakstu:

Ja jums ir kādi iebildumi pret Rietumu bankas rīcību ar jūsu finanšu līdzekļiem, jūs varat vērsties tiesā, - šāda ir būtība atbildei, ko Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš sniedzis advokātam, kurš pārstāv kādu šīs kredītiestādes klientu. Šī ārvalstu kompānija uzskata, ka banka to vienkārši apzagusi, patvaļīgi pieņemot lēmumu par klienta vērtspapīru portfeļa pārdošanu.

Pietiek jau publicēja fragmentus no šī Rietumu bankas klienta advokāta iesnieguma Eiropas Centrālajai bankai. Šajā iesniegumā aprakstīts, kā šā gada 21. martā Rietumu banka slēdza piekļuvi kontiem tiem uzņēmumiem, kuri tika uzskatīti par "čaulas uzņēmumiem” un tika uzsākts intensīvs likumības pārbaudes process, kurš saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu būtu bijis jāpabeidz 5. maijā.

Kā norādīja advokāts, pēc šo kontu slēgšanas Rietumu bankā visas naudas summas no šiem kontiem bija jāpārskaita klientu kontos citās bankās, kas nozīmē, ka nauda bija jāparskaita klientiem uz kontiem citās bankās.

„Tādējādi, ja AS Rietumu banka uzskatītu manu klientu par "čaulas uzņēmumu", tad tā pārtrauktu uzturēt mana klienta kontus, nekavējoties nododot 10 miljonus dolāru vērtspapīros un 80 000 dolāru no manam klientam piederošajiem līdzekļiem uz mana klienta kontu citā banka,” iesniegumā Eiropas Centrālajai bankai norādīja advokāts.

Taču tas tā arī nav noticis, vēl vairāk - 10. jūlijā klients saņēmis paziņojumu, ka viņa izpēte Rietumu bankā joprojām turpinās, bet tikmēr viņa 10 miljonus vērto vērtspapīru portfeli pārdos Rietumu banka, un saņemtā nauda tiks pārskaitīta uz „mistisku kontu”.

„AS Rietumu banka plāno pārdot manam klientam, kā arī citiem klientiem piederošo vērtspapīru portfeli, jo nav cita veida, kā nozagt šo naudu no klientiem,” šo rīcību vērtēja advokāts.

Viņš uzskaitīja satraucošos faktus saistībā ar kredītiestādi: Rietumu bankas revidenti ir apšaubījuši tās maksātspēju; Rietumu banka ir bloķējusi līdz 5 tūkstošiem "korporatīvo uzņēmumu" kontu; Rietumu banka dod iespēju pārskaitīt aktīvus no šiem kontiem tikai tad, ja īpašnieks nogulda 30% no bloķētajiem aktīviem uz 3 gadiem ar 1,5% gada peļņu AS Rietumu banka.

Taču nu saņemta FKTK vadītāja Putniņa atbilde, kas rada iespaidu, ka nekas no aprakstītajiem faktiem Latvijas „banku uzraugu” un tā vadību gan nesatrauc.

„Komisija ir pieprasījusi bankai visu nepieciešamo informāciju, lai veiktu Jūsu vēstulēs un iesniegumos norādīto faktu pārbaudi. Komisija par nepieciešamo pasākumu piemērošanu Bankai lems atkarībā no veiktās faktu pārbaudes rezultātiem,” vēstulē informē Putniņš.

Taču jau nekavējoties viņš varot paskaidrot, ka bankai ir visas tiesības, „izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēgt klienta finanšu instrumentu kontu, pārdodot kontā esošos finanšu instrumentus par to tirgus vērtību”.

Ja gadījumā Rietumu bankas klientu šāda rīcība neapmierinot, tā vairs neesot FKTK darīšana: „Papildus informējam, ka, ja Sabiedrība uzskata, ka Bankas rīcība ir bijusi nepamatota un radījusi Sabiedrībai zaudējumus, tas ir civiltiesisks strīds un Sabiedrībai ir tiesības šo savu tiesību aizskārumu risināt tiesā atbilstoši Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 1. pantam.”

Saistībā ar šo Latvijas varas iestāžu demonstrēto iecietību pret Rietumu banku (attēlā – tās lielākais Latvijas puses līdzīpašnieks un faktiskais saimnieks Leonīds Esterkins) Pietiek atkārtoti publicē kāda lasītāja nesen iesūtītās pārdomas šajā sakarā:

„Droši vien ne mazumam Latvijas iedzīvotāju pēdējos pāris mēnešos radies jautājums – kā tas var būt, ka vienu banku (ABLV) iznīcina, bet otru – ne par matu labāku, drīzāk jau krietni sliktāku (Rietumu, protams) pasaudzē. Turklāt turpina saudzēt arī pēc atklātībā nākošajām ziņām par visām tām bankas saimnieku izdarībām, kas pēdējos pāris mēnešos jāpārdzīvo tās klientiem.

Manu informācijas avotu sniegtā informācija pilnībā atbilst gan manai dzīves pieredzei, gan visam tam, kas ir zināms par lielāku un mazāku lietu nokārtošanu šajā valstī. Un šī informācija viennozīmīgi liecina – protams, ir notikusi vienošanās. Bankas saimnieki ir apsolījuši Latvijas valstij gan lielākus, gan mazākus „cepumus” apmaiņai pret viņu jau tā smagi cietušā biznesa saudzēšanu.

Kādi tad ir šie „cepumi”, ko Latvijas valstij – bet, ja precīzāk, pavisam konkrētiem tās pārstāvjiem –, cik man zināms un nojaušams, ir apsolījuši bankas saimnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko, kurš plašāk pazīstams kā viena Latvijas ebreju „klana” galva, kaut mēdz uzstāties visu Latvijas ebreju vārdā?

„Cepumi” ir dažāda lieluma un dažādas slepenības pakāpes, tāpēc sākšu ar mazāko. Domāju, nekļūdīšos, apgalvojot, ka nākamgad atklāsies – vai nu minētā kredītiestāde, vai kāds no minētajiem kungiem, vai kāds no viņu ģimenes locekļiem, citām struktūrām utml. ir noziedojuši iespaidīgu, pat ļoti iespaidīgu summu Latvijas Hokeja federācijai. Kāpēc tieši tai? Palūkojieties uz pārmaiņām, kas tajā notikušas pēdējo pāris gadu laikā – un jautājumu, visticamākais, vairs nebūs.

Tad ir vēl viens – jau lielāks „cepums”. Jau atkal domāju, ka nekļūdīšos – mēs ne šogad, ne nākamgad, ne, visticamākais, arī aiznākamgad neko nedzirdēsim par ebreju organizāciju vēlmēm atgūt kaut kādus īpašumus, saņemt no Latvijas valsts kaut kādas kompensācijas utt. Nedzirdēsim – un viss, jo tāda ir vienošanās.

Un tad vēl noteikti ir arī krietni lielāks vai, ja precīzāk, personificēts „cepums” pavisam konkrētām amatpersonām. Atceroties kādreizējo stāstu par uzņēmēja Vasilija Meļņika „cepumiem” tagadējam ārlietu ministram, man nāk prātā cilvēki, no kuru labvēlības ir tieši atkarīga Rietumu bankas pastāvēšana. Viens premjers, viena finanšu ministre, viens ārlietu ministrs, daži cilvēki FKTK vadībā – domāju, viņi visi par nodrošinātām vecumdienām varēs nebēdāt.

Protams, visu šo izmanīgo baņķieru un ne mazāk izmanīgo Latvijas „valstsvīru”„cepumu” izsniegšanas plāni var vienā mirklī sagrūt, ja situācijā iejauksies bargie amerikāņi. Bet, ja tā nenotiks, viss var arī izdoties un Rietumu banka varēs turpināt čakarēt savus noguldītājus.”