Iesaki rakstu:

Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk - Konvencija pret vardarbību) ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas aizsargā sievietes, bērnus un vardarbības riskam pakļautus cilvēkus. Konvencija pret vardarbību uzliek valstij pienākumu ne vien sodīt varmākas, bet arī attīstīt preventīvus mehānismus, izglītot sabiedrību, nodrošināt palīdzību upuriem un stiprināt tiesībsargājošo institūciju spējas novērst vardarbību.

Ministru kabinets, nevalstiskās organizācijas un tiesībsargājošās institūcijas, kas ikdienā strādā ar vardarbības upuriem, ir vairākkārt publiski apliecinājušas Konvencijas pret vardarbību pozitīvo ietekmi uz vardarbības upuru aizsardzības un atbalsta sistēmas attīstību Latvijā. Vēršam uzmanību, ka Likumprojekts tika skatīts sasteigti - šajā procesā nenotika pilnvērtīga sabiedrības, ekspertu un iesaistīto pušu diskusija. Turklāt Ārlietu komisijas sēdēs netika nodrošināta iespēja atbildīgajām ministrijām, tostarp ĀM, izteikties par Konvencijas pret vardarbību normatīvu ieviešanu un sniegt skaidrojumus Saeimas deputātiem.

Sabiedriskajā telpā ir novērojama dezinformācijas kampaņa saistībā ar atsevišķu Konvencijas pret vardarbību pantu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Atgādinām, ka Satversmes tiesa 2021. gada spriedumā lietā Nr. 2020-39-02 skaidri atzina Konvencijas pret vardarbību atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un tās pamatvērtībām.

Ņemot vērā, ka Konvenciju pret vardarbību ir ratificējušas 39 Eiropas Padomes dalībvalstis, to skaitā Ukraina, Moldova, kā arī Eiropas Savienība, uzskatām, ka Latvijas izstāšanās būtiski kaitētu mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, apdraudot Latvijas kā eiropeiskas, tiesiskas, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību atbalstošas valsts tēlu.

Visa augstākminētā dēļ parakstītāju un to pārstāvju vārdā aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

* Sindija Mierture, Jaunatnes organizācija "Protests", valdes priekšsēdētāja, Iluta Lāce, Centra MARTA vadītāja, Beata Jonite, Centra MARTA Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja, Alise Zariņa, režisore, publiciste, Lelde Vaivode, cilvēktiesību aktīviste, Klāvs Veseļuns, Jaunatnes organizācijas "Protests" aktīvists, Mētra Saberova, māksliniece, aktīviste, Anda Švinka, biedrība "Skalbes", Elīna Geida, LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”, Improvizācijas teātris “DIVAS” u.c.