Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš Kremļa iniciētajiem notikumiem Gruzijā 2008. gada augustā, par kuriem vairs tikai retais Eiropā, it sevišķi Latvijā, ir spējīgs atcerēties, kur nu vēl publiski atgādināt, ir pagājis diezgan krietns laiks. Gruzīniem nekas cits neatliek, kā vieniem pašiem pretoties lienošajai Putina „krievu pasaulei.”

Pagāja vēl kāds laiciņš, pienāca 2014. gads. Tas ir gads, kad notika acīmredzamais neticamais. Brālis pacēla roku pret brāli, gluži vai scēnā no Vecās derības. Diemžēl ar Bībeli te nav nekāda sakara, jo, protams, runa ir par karu Eiropas kontinentā, kuru sāka Putina „krievu pasaule” pret Ukrainu.

Dīvaini ir tas, ka arī pie tā Eiropā un, it sevišķi Latvijā, ir „visi” pieraduši. Kā lai to saprot, nezinu. Piemērs no vēstures grāmatas: Princips novāca Ferdinadu, un viss sākās. Bet tagad ar Kremļa svētību GRU un FSB aģenti indē Eiropas pilsoņus vienu pēc otra, ik pa laikam spridzinot infrastruktūras objektus un notriecot pa kādai nevainīgu pasažieru lidmašīnai, un nevienam gar to nav nekādas daļas. Nu labi, Makrons ir vienīgais, kurš satraucies, braukā apkārt pa Austrumeiropas galvaspilsētām, stāstot, ka ar Krieviju ir jārunā un jāsadarbojas.

Visa šī Eiropas, it sevišķi Latvijas politiķu, jēlā un zaķpastalīgā rīcība attiecībā uz Putina „krievu pasaules” pastrādātajiem noziegumiem, bet viena otra politiķa vai pat ministra visai pozitīvā retorika par Putinu un PSRS laikiem liek man domāt, ka Latvijā pēc PSRS sabrukuma ar čekistu gudru ziņu tika atstāti pareizie darboņi pareizās vietās ar īpašiem uzdevumiem. Proti, darboties tā, lai Latvija agru vai vēlu atgrieztos Kremļa apskāvienos ne tikai fiziski, bet arī garīgi, mentāli un visādā citādā ziņā.

Ja tas tā nav, tad, piedodiet man, es teikšu, ka latviešu „elite” ir naivi pastulba, gļēva, mantrausīga un visai skaudīga no dabas. Ceru, ka tā vairs nav un ir pienācis labo pārmaiņu laiks. Lai šis plāns izdotos, vecajiem komjauniešiem un čekistu pēcnācējiem būtu jāķeras klāt pie Latvijas valsts aizsardzības spēju graušanas, un izskatās, ka tas ir ticis darīts diezgan cītīgi un ļoti efektīgi.

Tā nu ir sanācis, ka šie veco čekistu plāni nāca atklātībā 2014.gadā Ukrainā, kad Kremlis interesantā veidā okupēja daļu šīs valsts. Kāpēc tas izdevās? Jo Ukrainas aizsardzības spējas bija nolaistas līdz kliņķim un visos svarīgos amatos bija salikti prokremliski elementi, nodevēji un vienkārši bezcerīgi klauni, kuri ikdienā domāja par „karjeru”, spīdīgiem ordeņiem, skaistām sekretārītēm un šikiem dienesta automobiļiem. Protams, ka arī pie mums Latvijā aizsardzības, drošības un iekšlietu sistēmās, nemaz nerunājot par augstāko politisko vadību, tādu iesarkanu un pajēlu kadru netrūka, un diemžēl netrūkst vēl joprojām.

Ņemot vērā šādus brīnumjaukus apstākļus, ko mēdz dēvēt par sistēmu, piemēram, NBS komandierim Leonīdam Kalniņam „x” stundā jeb brīdī, kad Latvijas valstiskumam draudētu fiziska iznīcība, būs jānospēlē ļoti nopietna loma, ceru, ka ne pēdējā gulbja dziesma. Tāpēc tagad Leonīdam Kalniņam būtu svarīgi tikt skaidrībā par to, kādas tad ir NBS spējas aizstāvēt Latvijas nodokļu maksātājus un reaģēt pietiekami efektīvi uz jebkādiem militāriem draudiem.

Atgādināšu, ka Krima tika okupēta, neizdarot faktiski nevienu šāvienu! Redziet, man nepatīk lasīt medijos par to, kā Leonīds Kalniņš visiem sūkstās, ka viņa armijai nepietiek bruņumašīnu. Atgādināšu, ka Kalnu Karabahā armēņu bruņumašīnas visas kā viena ar turku un azerbaidžāņu dronu palīdzību tika atvērtas kā tādas sautētas gaļas konservu bundžas.

Turklāt kur tad ir palikuši visi teiksmainie stāsti par Latvijas armijas un zemessardzes diženumu un varenumu, kas līdz šim cītīgi ir stāstīti publiskajā telpā pirms tam, kad nekādu bruņumašīnu mūsu armijai vispār nebija? Ar pārliecību teikšu, ka vienkārši bija tāds pasūtījums – pūst pīlītes tautai par Latvijas armijas spējām. Šeit obligāti gribu atgādināt par visai dīvainā bijušā aizsardzības ministra Vineta Veldres centieniem attīstīt Latvijas armijas kavalērijas spēju! Paldies dievam, nepaspēja!

Uzskatu, ka ne jau bruņumašīnu trūkums ir problēma, bet nepareizo cilvēku atrašanās atbildīgos amatos – tā ir NBS kaujas spēju problēma numur viens. Tālāk vēlos vērst jūsu uzmanību uz vienu otru indivīdu, kas kādu īsāku vai garāku laika periodu ir bijis atbildīgs par mūsu NBS spēju attīstīšanu, vai tieši pretēji – to graušanu.

Vai kāds atceras visu jūru admirāļu admirāli, proti, viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu (pie NBS stūres atradās no 31.01.2003. līdz 06.07.2006.)? Nu ko var vēlēties no PSRS virsnieka, kurš pabeidzis Ļeņingradas Augstākās jūras kara radioelektronikas inženieru skolu un Ļeņingradas jūras akadēmiju. No pieredzes saku, viņš nevarēja nekalpot vai nesadarboties ar čekistiem.

Mazliet par viņa panākumiem NBS kaujas spēju graušanā. Tātad nopirka no Nīderlandes piecus nekam nederīgus mīnu kuģus. Tie vairāk atrodas remontā, nekā pilda paredzētos uzdevumus. Šiem kuģiem ir ļoti novecojuši gāzturbīnu dzinēji, tie ir prasti mūsdienu prasībām neatbilstoši peldoši metāllūžņi, tas arī viss. Skandāls bija, bet Zeibots palika! 

Tad Gaidis nolobēja Skrundas klases patruļkuģu būvi un iegādi, bet tā arī līdz līguma noslēgšanai netika, jo nācās atkāpties no amata, - mācību laikā bija gājuši bojā divi SUV speciālisti. Nepagāja īss brīdis, bet Zeibots dabūja darbiņu Rīgas kuģu būvētavā, kas būvēja tos pašus patruļkuģus. Lieki piebilst, ka tajā laikā Rīgas kuģu būvētavā tikai retais, ieskaitot Zeibotu, prata runāt latviešu mēlē. Šī uzņēmuma vadība ir ar senu visai sarkanu vēsturi, bet Zeibots kā jau Ļeņingradā skolots komjaunietis tur jutās kā zivs ūdenī.

Latviešu tautai ir tāds sakāmvārds: „Kur komunists – tur korupcija!” Tajā laikā Rīgas kuģu būvētavas boss bija prokremliski orientētais Vladimira Putina kalpa Viktora Janukoviča aprindu nelegālās naudas atmazgātājs Vasīlijs Meļņiks. Par viņa korupcijas mākslu un spējām ir pierakstīts pilns internets un avīzes. Smieklīgākais ir tas, ka medijos Skrundas klases patruļkuģi tika pasniegti kā jaunākās paaudzes kara kuģi, kas Latvijai nodrošina jūras lielvaras statusu. Bet realitātē tie ir parasti patruļkuģi bez reāla apbruņojuma (tikai 2x12.7mm ložmetēji). Lūk, tādu nespēju Zeibots bija attīstījis Latvijas Jūras spēkiem.

Kad Zeibota laiki beidzās, NBS sākās ģenerālmajora Jura Maklakova ēra (pie NBS stūres atradās no 06.07.2006. līdz 06.07.2010.)! Uzreiz jāsaka, ka viņš pie NBS stūres uzvedās kā bijušais PSRS virsnieks ar lielo „P”. Izglītību viņš ieguva Kaļiņingradas vidējā kara aviācijas tehniķu skolā un Žukovska gaisa spēku kara inženieru akadēmijā, kuru pabeidza 1992. gadā. Latvija kādu brīdi brīva, bet šis vēl pie krieviem skolojās.

Pagāja laiciņš, un kāds Gvido Ivanovs sacēla brēku, ka NBS un Aizsardzības ministrijas augstākā vadība dāļā izkalpīgiem vīriem pakāpes par skaistām acīm. Izrādījās, ka Aizsardzības ministrija dienesta pakāpju piešķiršanā bija rupji pārkāpusi APL normas attiecībā uz vienlīdzības principa ievērošanu. Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot lietai pievienotās pavēles par dienesta pakāpju piešķiršanu citiem karavīriem, atzina, ka vairākiem karavīriem ir piešķirtas kārtējās dienesta pakāpes, pārkāpjot MDL 33. panta pirmajā daļā noteiktās prasības par nepieciešamo izglītību.

Piemēram, ar 2004. gada 7. janvāra pavēli nr.1-v pulkvežleitnantam Jurim Maklakovam piešķirtā pulkveža pakāpe tāpat kā ar 2004. gada 28. aprīļa pavēli nr.8-v virsleitnantam Uldim Šulcam piešķirtā kapteiņa pakāpe un tāpat kā ar 2006. gada 15. marta pavēli nr.3-v majoram Ināram Zaharānam piešķirtā pulkvežleitnanta pakāpe ir nelikumīga. Ar attiecīgajiem dokumentiem varat iepazīties paši šeit – Noraksta lieta, spriedums Nr.A42155804 AA0487-07/12.

Protams, Maklakovs kā jau PSRS virsnieks ar lielo „P” un pati „sistēma” vien pamirkšķināja acis, izliekoties, ka nekas traks jau nav noticis un pulkveža pakāpi varat saņemt atpakaļ, jo jau 2008. gadā naivais Zatlers piešķīra Maklakovam ģenerālmajora pakāpi. Šoreiz visi papīrīši tika sarakstīti kārtīgi.

Jūs droši vien nesaprotat, kāpēc es šo viltvārdi zākāju par PSRS virsnieku ar lielo „P”. Redziet, ja Zeibotam tomēr pietika saprāta pēc divu SUV karavīru traģiskās bojāejas atkāpties no NBS komandiera amata, jo viņam bija jau aizrunāta silta vietiņa Rīgas kuģu būvētavā, tad Maklakovs šinī gadījumā pārkāpa visas morālās un ētikas normas, padarot citus par grēkāžiem. Tieši Maklakova paraksts stāvēja uz tā papīra, kas ļāva liktenīgajai lidmašīnai,doties mācību izlidojumā ar SUV izpletņu lēcējiem uz tās borta, lai gan tā nebija aprīkota ar nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem. 

Beigās divi vīri gāja bojā, Maklakova vadītie Gaisa spēki norobežojās no traģēdijas, bet tiesāti tika SUV komandieri un mācību vadītāji. Vēl par Maklakova tieksmi uz koruptīvām darbībām liecina fakts, ka šim bijušajam NBS līderim savā laikā ir ticis izteikts rājiens par nelikumīgu dienesta auto izmantošanu privātajām vajadzībām. Vai 30 latu dēļ bija vērts smērēt PSRS virsnieka godu, Maklakov? Es vēl saprastu, ja būtu Latvijas armijai nozadzis veselu tanku un notirgojis to Somālijai.

Bet kā bija ar Maklakova sasniegumiem NBS nespējas veicināšanā? Neaizmirstot par 2008. gada augusta notikumiem Gruzijā un ņemot vērā pasaules ekonomisko krīzi, 2009. un 2010. gadā NBS pameta ļoti daudz spējīgu virsnieku. Iemesli tika veiksmīgi atrasti, bet varbūt mākslīgi radīti? Tika samazināts finansējums, tai skaitā militārpersonu algas, tika veikta līdz šiem nepieredzēta „viltus” reorganizācija, kaut kādas mistiskas cilvēku ikdienas dzīvi izārdošas rotācijas. To visu paveica Maklakovs ar Dilānu!

Nu kāda velna pēc karavīram vai virsniekam rotācijas kārtībā ik pa laikam bija jārotē pa visu Latviju, no Liepājas uz Daugavpili, tad uz Saldu un tad uz Zosēniem, - kas tā par dzīvi? Piekritīsiet, šādi Latvijā tika veidoti tie paši priekšnoteikumi, lai šeit mierīgi vajadzīgajā brīdī kāds „nezināms” spēks varētu iedarbināt scenāriju, kas tika piedzīvots Ukrainā īsi pirms 2014. gada.

Ja Zeibotam viagras vietā bija kuģi bez stobriem, tad Maklakovam – Lielvārdes lidlauks. Neskatoties uz to, ka bija finanšu krīze, un uz to, ka visi centās savilkt jostas, lidlaukam vienmēr nauda atradās. Nezinu, ar ko tajā laikā nodarbojās Valsts kontrole, bet Maklakovs „deva” iespēju krīzi pārdzīvot vienai otrai interesantai būvfirmai. Domājams, ka šādi Maklakovs nopelnīja vēstnieka amatu ar Ģirta Valda Kristovska svētību, kurš toreiz vadīja Latvijas ārlietas.

Nākamais NBS komandieris, „viltus ģenerālis” Raimonds Graube (pie NBS stūres pēdējo reizi atradās no 06.07.2010. līdz 27.01.2017.) arī nebija nekāda dieva dāvana NBS kaujas spēju vairošanai. Viņa personību varētu izmantot kā prototipu varonim filmā ar nosaukumu „Šoferis, kurš kļuva par ģenerāli”.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos daudzi brīnumi un pārvērtības tika piedzīvotas Latvijas aizsardzības un iekšlietu virtuvēs. Graube ir viens no retajiem Latvijas armijas ērgļiem, kurš piedzīvoja neticami strauju „militārās” karjeras attīstību uz augšu. Ne velti ir tāds teiciens, „muļķiem vienmēr veicas!”. Varbūt tieši tāpēc igauņu bāleliņi viņam 2003. gadā piešķīra “Ērgļa krustu” un to pašu tikai 2. pakāpes.

Viņš ir vienīgais no bijušajiem NBS komandieriem, kurš nav bijis PSRS virsnieks, bet Latvijas Zemessardzē šis vīrs no Zemessardzes komandiera parasta šofera acumirklī kļuva par majoru, nevienas citas militāras pakāpes nav bijušas, tikai divas – šoferis un majors! Zināms, ka viņš ir pirmais, kurš Zemessardzē sācis runāt angļu mēlē pēc pāris iesācēju kursiem ASV (2004-2005) un Lielbritānijā (1997-1998). Labi, lai būtu, ja reiz māki angliski – būsi majors!

Patiesībā gan Raimondam nemaz nav reālās augstākās izglītības. Savā CV viņš ir norādījis, ka ir mācījies ASV Nacionālajā aizsardzības universitātē un Lielbritānijas Apvienoto spēku un štāba koledžā, tur pabeidzot tikai vienu gadu ilgus kursus. Vai tad tā ir akadēmiska izglītība? Iedomājos tagad visus tos skaistos NBS svinīgos pasākumus, Oskara Kalpaka balles un viesošanos pie ārvalstu kolēģiem, kur Raimis, turot rokā šampanieša glāzi, atbild uz ārzemnieku jautājumiem par viņa kaujas pieredzi: „Pirms kļuvu par ģenerāli, biju Zemessardzes komandiera šoferis, abi braukājām pa Rīgas un Pierīgas uteņiem, dzenājām reketierus un kontrabandas spirta tirgotājus, dalot teritoriju ar tā laika policijas darbiniekiem un citiem kriminālās pasaules elementiem.”

Tā kā Raimis visilgāk no visiem iepriekšminētajiem ir bijis NBS komandieris (gandrīz 11 gadi), viņam būtu jāuzņemas vislielākā atbildība par Latvijas armijas kaujas spējām.

Varu droši teikt, ka Raimis ir visai neizteiksmīga personība ar pilnīgi neizteiksmīgiem paveiktiem vai drīzāk nepaveiktajiem darbiem. Viņš vienmēr bija ļoti padevīgs un paklausīgs establišmentam, nekad nerunāja pretī, ko lika, to darīja. Ko var gribēt no šofera dvēseles!

Raimis ar NBS kaujas spēju attīstīšanu diez ko īpaši neaizrāvās. Pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā viņš paziņoja, ka plāns palielināt aizsardzības budžetu līdz 2020. gadam ir adekvāts. Skaisti, plāns ir adekvāts – nauda armijai būs! Vēl jo vairāk, pēc sarunām ar NATO aizsardzības budžets sasniedza maģiskos 2% no IKP jau 2018. gadā.

Ļoti labi, beidzot tika iegūti pasakaini līdzekļi kaujas spēju attīstīšanai, bet Graube tā vietā, lai attīstītu NBS kaujas spējas, nodokļu maksātāju naudu tērēja, lai rīkotu banketus un Oskara Kalpaka balles. Armijas piķis gāja pa labi un pa kreisi, tikai ne uz kaujas spēju attīstīšanu. Valsts kontrole tajā laikā laikam bija aizbraukusi uz Maskavu pie saimniekiem noziņot, ka Raimis dara „labas lietas” – NBS kaujas spējas netiek attīstītas. Ar šo varētu arī izskaidrot to faktu, ka Valsts kontrole tajā laikā lika mierā Aizsardzības ministrijas sistēmu.

Internetā ir atrodama viena interesanta bilde, kurā labi redzams, ka šoferis Raimis savam mundierim ir piešuvis ģenerāļa zvaigznes pilnīgi otrādi. Es šo uzskatu par tādu kā zīmi, kas pierāda Graubes patieso būtību, atrodoties NBS komandiera amatā. Arī es soļoju tajā parādē, pats savām acīm redzēju Graubes ņirgāšanos par NBS mundieri.

Pēc dienesta NBS par labu kalpošanu un NBS kaujas spēju graušanu Graube tika iecelts Aizsardzības ministrijas fonda „Namejs” valdes priekšsēdētāja amatā, jo viņam prātiņš ir par īsu, lai sēdētu vēstnieka, padomes priekšsēdētāja vai atašeja krēslā. Es viņam piedāvāju šofera vietu, bet establišments manus argumentus negribēja dzirdēt. Tāpēc ir tapis šis raksts, kuru pabeigt diemžēl nav iespējams!

Graube notina makšķeri no NBS līdera amata līdz ar eFP spēku ienākšanu Latvijā, jo kāds palūdza klaunu novākt no NBS skatuves, lai vienreiz viņš beigtu diskreditēt Latviju NATO sabiedroto acīs!

Tagad pie NBS stūres atrodas ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš (kopš 27.01.2017.). Arī viņš ir izbijis PSRS virsnieks, pabeidzis Viļņas augstāko pretgaisa aizsardzības karaskolu un Harkovas kara inženieru akadēmiju. Interesanti ir tas, ka sākotnēji establišments viņu nemaz negribēja pieņemt pulciņā. Kaut arī viņš dienestu NBS uzsāka 1997. gadā, pagāja vēl daudzi gadi, līdz tika ņemta vērā viņa PSRS laikos iegūtā izglītība, atjaunojot viņam majora pakāpi 2002. gada beigās. Pēc tam viņa karjera attīstījās ļoti labi.

Internetā neko daudz par viņu nevar atrast, vienīgi vēl vienu rakstu pietiek.com ar retorisku virsrakstu „Vai tiešām ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš ir piemērots NBS komandiera amatam?”, kurā tiek uzdots daudz jautājumu un izvirzītas interesantas hipotēzes. Izlasiet paši, slinkums visu pārrakstīt!

Bet kas varētu notiek tālāk. No horizonta nekur nav nozudis ģenerālmajors Andis Dilāns, izskatās, ka viņš būs nākamais NBS komandieris, jo sistēmā tāpat kā dabā tukšas vietas nemēdz būt. Tas ir fakts, ka šis vīrs no Latgales nav bijis PSRS virsnieks! Vēl jo vairāk, viņš ir pirmā NAA izlaiduma labākais kadets ar spožu karjeru. Objektīvi vērtējot, jāsaka, ka viņš ir sasniedzis visaugstāko dienesta pakāpi salīdzinājumā ar pārējiem „jaunajiem” 4. maija republikas radītajiem armijas virsniekiem.

Ir tikai viena lieta, par ko pats Dilāns nevēlas runāt – par savām studijām S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskajā karaskolā (Рижское высшее военно-политическое Краснознамённое училище имени Маршала Советского Союза С. С. Бирюзова). Zīmīgi, ka tagad šajā pašā teritorijā atrodas mūsu pašu NAA! Man ir zināms, ka viņš šo skolu tomēr nav pabeidzis, jo PSRS vienā dienā ņēma un sabruka.

Kā zināms, cilvēkus augstskolās uzņem pēc vidusskolas pabeigšanas. Dilāns vidusskolu pabeidza visticamāk 1988. gadā, laikā, kad visur virmoja ideja par brīvu Latviju, bet tai pašā laikā šis ņēma un iestājās PSRS poliskajā karaskolā. Kas šī jaunā komunista galvā darījās tajā brīdī, to tik Ļeņins zinās pateikt, bet viens ir skaidrs, ka šim cilvēkam ar vērtību sistēmu kaut kas nav kārtībā, drīzāk viņa vērtību sistēma ir pilnīgi pretēja manējai, proti, Latvijas tautas patriota vērtību sistēmai.

Īss citāts no Zigurda Irbes atmiņām par tiem juku laikiem, kad Dilāns apmeta kažoku otrādi, - atmiņas publicētas NAA žurnālā „Militārā Zinātne” Nr.1(5): „Sāk ierasties pretendenti mācīties, uzņem tos, kas dienējuši PSRS armijā, ir vairāki, kas mācījušies karaskolā, paklausot aicinājumam, ieradušies Mālpilī. Starp viņiem A.Dilāns, Jaronis u.c.”

Vārdu sakot, Dilāns varētu būt tikpat kolorīts tips kā kāds Serjoga, kurš arī reiz mācījās Birjuzova Rīgas Augstākajā politiskajā karaskolā. Ar Serjogas atmiņām un dzīves uztveri varat iepazīties jauns.lv rakstā „Bijušais policists iznāk no cietuma un vaļsirdīgi izstāsta par baigajiem deviņdesmitajiem gadiem Latvijā”. Izlasot šo rakstu, var sajust to garu un būtību, kas valdīja pār tiem jaunajiem komunistiem, kas bija izvēlējušies mācīties tajā pašā augstskolā, ko Dilāns nepaspēja pabeigt, jo „komunistiskā dzimtene” bija sabrukusi!

Runājot par Dilāna sasniegumiem NBS kaujas spēju graušanā, teikšu, ka mēs viņam varētu piešķirt ordeni par uzcītību. Viņš bija tieši tas cilvēks, kurš kā tā laika Apvienotā štāba priekšnieks Maklakova uzdevumā „veiksmīgi” strādāja pie NBS kaujas spēju graušanas jeb, kā viņi paši teiktu – pie reformēšanas un personāla neefektīvas izrotēšanas pa visu plašo pasauli.

Uzskatu, ka šādi Dilāns ļoti labi strādāja pie Latvijas armijas vājināšanas un graušanas, notika tieši tas pats, kas ar Ukrainas armiju līdz 2014. gadam, kad ukraiņu tauta sacēlās pret Kremli un tā pakalpiņiem Ukrainā. Dilāna un Maklakova tandēma valdīšanas laikā Latvijas NBS pameta ļoti daudz spējīgu un labi sagatavotu virsnieku.

Interesanti ir tas, ka pavēli par brigādes ģenerāļa pakāpes piešķiršanu Dilānam prezidents Zatlers un aizsardzības ministrs Lieģis parakstīja 2009. gada 4. novembrī. Sanāk, ka Dilāns par skaistām acīm nākamo dienesta pakāpi ir saņēmis mēnesi ātrāk, nenodienot pulkveža amatā likumā noteiktos trīs gadus. Arī viņa „labie” darbi NBS kaujas spēju graušanā tika novērtēti. Vēl Dilānam par labu kalpošanu gribēja piešķirt SAB direktora amata krēslu, kuru beigās ieguva Jānis Maizītis.

Šoreiz es pieminēju tikai tos cilvēkus, kuri vislielākajā mērā ir atbildīgi par NBS kaujas spējām, un par to, ka Latvijas armija ir pārliecinoši visvājākā salīdzinājumā ar Igaunijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem. Diemžēl Latvija vēl nav pilnībā atvadījusies no padomju mantojuma, šeit es domāju kultūru un mentalitāti. Ko mēs varam gribēt, ja Latvijas valsts pārvaldes sistēmā joprojām ir atrodami bijušie aktīvie komunisti un PSRS militārpersonas, dažas no tām pat saņem pensiju no Krievijas Federācijas, piemēram, Jānis Ādamsons un Dainis Turlais (arī viens no bijušajiem 4. maija republikas NBS komandieriem).

Ko mēs varam gribēt, ja vairums no mūsu bijušajiem premjerministriem, ministriem un prezidentiem vienmēr ir skatījušies Kremļa virzienā, ievērojot Krievijas intereses, ne Latvijas. Bet kaut kas veco komunistu un čekistu plānos nogāja greizi. Acīmredzot viņu pašu alkatība un vēlme būt pirmajai cūkai pie siles neļāva Kremļa sapnim tā līdz galam piepildīties Latvijā. Bet sapnis vēl nav izsapņots! Tāpēc joprojām NBS ik palaikam tiek ierauti korupcijas skandālos.

Var jau būt, ka manis minētās bijušās un esošās „augsta” ranga militārpersonas kļuva par NBS komandieriem tikai laimīgas sagadīšanās pēc un NBS ar katru gadu kļuva vājāki un vājāki, jo šie cilvēki ir vienkārši sliņķi, kuri var lepoties tikai ar savu bezdarbību un nevēlēšanos vai hronisku nespēju pildīt uzticētos pienākumus. Taču viņiem visiem ir vai ir bijušas pielaides valsts un NATO noslēpumiem. Šīs pielaides izsniedza SAB sadarbībā ar MIDD, VDD un atsevišķos gadījumos arī KNAB.

Kādēļ neviens no drošības dienestiem nekad nav pamanījis vai nav vēlējies pamanīt dīvainības šo cilvēku biogrāfijās un divkosīgajās darbībās, jau atrodoties NBS priekšgalā? Tas ir, protams, relatīvi retorisks jautājums. Skatoties no pretizlūkošanas viedokļa, šiem cilvēkiem vispār nevajadzēja būt saistītiem ar neatkarību atguvušās Latvijas jauno armiju, pat ja arī viņi nedarītu neko pretlikumīgu.

Lūk, piemērs, lai labāk saprastu kāpēc? Donalds Tramps, lai izglābtos no bankrota, taču neko nelikumīgu neizdarīja, pārdodot dzīvokļus VDK aģentiem, un runā, ka viņš pat aizņēmās naudu, par kuru, iespējams, galvoja Kremļa oligarhi, bet tāds cilvēks, nonākot amatā, apdraud valsts drošību, jo viņš ir parādā saviem glābējiem.

Vēl daži retoriski jautājumi. Kāpēc pulkvedim Igoram Rajevam, arī bijušajam PSRS virsniekam, militārā karjera vienā brīdī pēkšņi izbeidzās? Varbūt viņš tomēr domāja par NBS kaujas spēju attīstīšanu un runāja pretī resnākiem kungiem? Domāju, ka uz jautājumu, kāpēc citiem ne tik entuziastiskiem PSRS virsniekiem karjeras gāja uz priekšu straujiem soļiem, esmu atbildējis.

Izmantotie izziņas materiāli un dokumenti:

https://enciklopedija.lv/skirklis/2578-Pirmais-pasaules-karš

https://www.sargs.lv/lv/nbs/2021-04-12/nbs-komandieris-armijas-vaja-vieta-ir-brunutransportieru-trukums

https://www.mil.lv/lv/par-mums/vesture/latvijas-armijas-komandieri

https://www.db.lv/zinas/izmeklesana-turpinas-bet-armijai-par-dargo-kugi-jau-jamaksa-231632

https://puaro.lv/tiesiskums/aresteti-miljonara-vasilija-melnika-ipasumi/

https://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=&ved=2ahUKEwj7vsHt0YzwAhUOAxAIHSWzBuUQFjAAegQIBxAD&url=https%3A%2F%2Fwww.tiesas.lv%2Fnolemumi%2Fpdf%2F8015.pdf&usg=AOvVaw0ESlKPlFvdMhvNYdp6vOoG

https://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=&ved=2ahUKEwj7vsHt0YzwAhUOAxAIHSWzBuUQFjABegQIBRAD&url=https%3A%2F%2Fwww.tiesas.lv%2Fnolemumi%2Fpdf%2F4063.pdf&usg=AOvVaw1ihDmRaG1p6YcN7ltTBPEb

https://www.apollo.lv/5049252/gaisa-speki-norobezojas-no-tragedijas

https://nra.lv/latvija/3203-maklakovs-un-zeibarts-par-dienesta-auto-izmantosanu-privatam-vajadzibam-sanem-rajienus.htm

https://nra.lv/latvija/11851-reorganizacijas-del-pamest-dienestu-varetu-pamest-vel-200-karaviru.htm

https://nra.lv/latvija/8067-armija-tiek-noplicinata.htm

https://www.vestnesis.lv/ta/id/208218

https://www.delfi.lv/news/national/politics/plans-palielinat-aizsardzibas-budzetu-lidz-2020gadam-ir-adekvats-norada-graube.d?id=44982518

https://www.delfi.lv/news/national/politics/aizsardzibas-budzets-ilgstosi-terets-nelietderigi-norada-ltv-raidijums.d?id=44351401

https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=191

https://www.pietiek.com/raksti/vai_tiesam_generalleitnants_leonids_kalnins_ir_piemerots_nbs_komandiera_amatam

https://peoplepill.com/people/raimonds-graube

https://www.nato.int/cps/en/natohq/who_is_who_49885.htm

http://doc.mod.gov.lv/lv/militara_zinatne/2012/1/files/2012_militara_zinatne.pdf?fbclid=IwAR3ZkqSSr8f8kar4RVzxnRUY9JA7jnq1qkDAZKWQUe5HDmDPMFy0rDSNtwc

https://jauns.lv/raksts/zinas/242736-bijusais-policists-iznak-no-cietuma-un-valsirdigi-izstasta-par-baisajiem-devindesmitajiem-gadiem-latvija

https://www.pietiek.com/raksti/izsijats_pirmais_sab_direktora_kandidatu_loks?nomob?nomob

Novērtē šo rakstu:

62
34