Iesaki rakstu:

Manā ieskatā likumu raksta, lai risinātu kādu sabiedrībā reāli pastāvošu problēmu, skaidri definējot mērķi un reglamentējot tā sasniegšanas veidu. Taču dažkārt Latvijā likums top, lai tas būtu “piemērots gan liberāliem, gan konservatīvāk domājošiem politiskajiem spēkiem”. Tieši tā medijiem svaigi sagatavoto Civilās savienības likumu raksturoja viena no tā autorēm, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas pārstāve.

Skaidri redzams, ka likumprojekta mērķis nav risināt t.s. netradicionālo ģimeņu problēmas, bet gan nomierināt Satversmes tiesu, novēršot “pata” situāciju, kad parlaments un Satversmes tiesa mērās ar savām a) likumdošanas tiesībām un b) nepārsūdzama sprieduma pilnvarām. Minētā ierēdne gan pati izteikusi šaubas, vai augstajiem tiesnešiem ar šo likumprojektā piedāvāto “minimālo ietvaru” būs gana. Lielās ideoloģiskās mokās tapušajam dokumentam ceļš Saeimā nebūs viegls.

Taču nepieciešamība pildīt Satversmes tiesas spriedumu ir tikai viens no iemesliem, kāpēc darba kārtībā atkal parādījies partnerattiecību regulējuma jautājums. Iespēja žonglēt ar tādiem svētiem jēdzieniem kā “ģimene, tēvs, māte, bērni” no vienas puses un “Eiropas vērtības, cilvēka tiesības, iekļaujoša sabiedrība” no otras puses ļauj beidzot kaut kā pozicionēties mūsu varas partijām.

Gan vēlētāju acīs, gan savās vērtībās tās sen saplūdušas vienā vienotā politiskā spēkā, kas saucas “Mums pieder valsts, un mēs darām ar to, ko gribam”. Bet te – tāda iespēja parādīt savu individualitāti: par “tradicionālo ģimeni” vai “par varavīksni”.

Situācijā, kad arvien lielāka daļa pilsoņu sabiedriskās domas aptaujās par savu eventuālo izvēli Saeimas vēlēšanās atzīmē ailīti “nepiedalīšos” vai “neesmu izlēmis”, ir gluži vienkārši nepieciešams uzspiest uz kāda jutīga punkta.  Civilās savienības likums šim nolūkam derēs gan “konservatīvajiem”, gan “liberāļiem”.

Un, ja JKP, kura atnesusi uz parlamentu visnotaļ liberālu likumprojektu, radīsies grūtības izskaidrot saviem vēlētājiem “orientācijas maiņu”, pārējie tikai priecāsies. Draudzīgajā koalīcijā tāpat kā dabā pieņemts vājāko apēst…

Taču šis ir tāds “kariņš”, kurā uzvarēt nevar, jo otra puse savu viedokli nemainīs. Vienīgās trofejas var būt tikai naids, uzplēstas brūces un aizvainojumi. Pirra uzvara. Neatkarīgi no tā, vai “Bordāna likums” tiks pieņemts vai noraidīts.

Uzskatu, ka ikvienam cilvēkam likumos ir jānodrošina līdztiesīga attieksme visās jomās, kas ir juridiski regulējamas – mantiskajās attiecībās, sociālajā aizsardzībā, iespējā savu partneri apmeklēt slimnīcā, utt., utjp. Tas nekādi neapdraud “vienīgās pareizās” ģimenes formas atbalstītājus, bet ļoti atvieglotu dzīvi tiem, kuri pie tām nepieder.

Tāpēc ir vajadzīga visu likumu rūpīga pārskatīšana, lai nepieļautu diskriminējošas normas. Tas protams, ir krietni grūtāk nekā kārtējo reizi sadalīt cilvēkus: Satversmes 110.pants vieniem, atsevišķs paralēlās realitātes likums – “citādajiem”.