Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Netieši apstiprinot runas par Jaunās konservatīvās partijas pārstāvju neformālajām saitēm ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni un viņa kompanjoniem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns ceturtdien TV tiešraidē bija neraksturīgi izvairīgs un diplomātisks, atbildot uz jautājumiem saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts par R. Meroni rīcību ar viņa „apsaimniekoto” mantu.

Tieši neizsakot iebildumus pret kriminālprocesa sākšanu, J. Bordāns tomēr dažādos veidos centās mest šaubu ēnu uz tā sākšanas apstākļiem un iemesliem, jo esot jautājums – „kāpēc tas tieši šobrīd notiek”. „Ļoti uzmanīgi jāraugās, vai tas nav viens no veidiem – šādas lietas ierosināšana, kā novilcināt Lemberga lietu,” pavēstīja tieslietu ministrs.

Tiesa, faktiski dodot vēl vienu triecienu Šveices advokāta interesēm, arī Bordāns nenoliedza to, ka kriminālprocesa ietvaros arestēto mantu vajadzētu apsaimniekot nevis kādam advokātam, bet gan valstij.

Kā zināms, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldē ir sākts kriminālprocess par Šveices advokāta R. Meroni, iespējams, nelikumīgām darbībām ar Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam kriminālprocesos arestēto mantu un aktīviem.

Kriminālprocess ir kvalificēts pēc Krimināllikuma 308. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm. Šis pants par apķīlātas, arestētas vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā izņemtas mantas izšķērdēšanu, bojāšanu, atsavināšanu, slēpšanu vai iznīcināšanu, kā arī par tās apmainīšanu, ja šādas darbības veikusi persona, kurai šī manta uzticēta, paredz vainīgo sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

Kriminālprocess saistībā ar R. Meroni rīcību, kas detalizēti tika aprakstīta jau pagājušā gada rudenī, ir ticis sākts tikai pēc Ģenerālprokuratūras stingra norādījuma, jo sākotnēji Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Veronika Čuprika pagājušā gada 18. oktobrī bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Šis inspektores V. Čuprikas lēmums tika izvērtēts Ģenerālprokuratūrā, un šā gada 9. janvārī tās Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne secināja, ka „lēmums pieņemts nepamatoti, motivējot tā pieņemšanu ar patiesībai neatbilstošiem faktiem, kā arī nepilnīgi veicot iesnieguma pārbaudi un nenoskaidrojot visus notikuma būtiskos apstākļus”.

Rezultātā inspektores lēmums tika atcelts kā nepamatots, un lietas materiāli tika nosūtīti Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldei, uzdodot veikt papildu pārbaudi. Tad arī tika sākts kriminālprocess, un izmeklēšana tā ietvaros ir nodota tai pašai Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, kurā darbojas arī V. Čuprika.

Organizētās noziedzības apkarotājiem tagad kriminālprocesa ietvaros vajadzēs izvērtēt R. Meroni darbības ar, iespējams, pat simtus miljonu eiro vērtu mantu. Šī manta ir ar Ģenerālprokuratūras lēmumiem kriminālprocesa ietvaros arestētās A. Lembergam un abiem viņa bērniem piederošās patiesā labuma guvēja tiesības virknē uzņēmumu.

No atklātībā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka R. Meroni ir parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.

Līdz ar to kopš 2008. gada spēkā ir arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un visas šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā bija uzdevusi R. Meroni.

Šveices advokāts jau kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsēdētājs uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts R. Meroni, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Ventspils tirdzniecības ostas un Kālija parka akciju paketēm notikuši iespaidīgi darījumi, saistībā ar kuriem tagad arī sākts kriminālprocess.

Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskatā ir uzskaitīti uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Matemātika ir nepielūdzama: tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Šie dati atklātībā būtu nonākuši jau pirms divarpus gadiem, kad vajadzēja publiskot Latvijas Naftas tranzīta un Ventbunkera 2016. gada pārskatus, ja ne toreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības neikdienišķā iecietība pret R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri likuma prasību iesniegt gada pārskatus vienkārši ignorēja.

Tikai 2019. gada sākumā, jau pēc valdības maiņas, VID iecietība pret R. Meroni uzņēmumiem beidzās. „2019. pārskata gada sākumā Sabiedrībai ir uzsākts VID uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, pārbaudot arī transfertcenas atbilstību darījuma tirgus cenai (vērtībai), par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim,” Latvijas Naftas tranzīts  apliecināja pēc VID spiediena iesniegtajā pārskatā.

R. Meroni kontrolētā uzņēmuma 2017. gada darbības pārskats arī pirmoreiz atklāja, ka papildus diviem jau zināmajiem VID nodrošinājumiem Latvijas Naftas tranzītam 2019. gada jūnijā ir uzlikts vēl viens – aizliegums pamatkapitāla samazināšanai, minimālo pamatkapitāla lielumu nosakot 6 744 999,66 eiro apmērā.

Pirms tam, 2019. gada aprīlī VID jau bija uzlicis uzņēmumam aizliegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanu, atļaujot reģistrēt papildu dalībniekus un amatpersonas, kā arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Lursoft datu bāzē atrodamais Latvijas Naftas tranzīta gada pārskats arī pirmoreiz oficiāli apliecināja, ka VID ir izdevis rīkojumu apķīlāt uzņēmuma naudas līdzekļus Luminor Bank un Swedbank kontos 7 710 750 eiro apmērā un uzlicis aizliegumu R. Meroni kontrolētajam uzņēmumam izmantot citus kontus kredītiestādēs vai maksājumu pakalpojumu sniedzējus.

Tagad šīm jau veiktajām darbībām klāt ir nācis arī Kriminālpolicijas sāktais kriminālprocess par, iespējams, nelikumīgu rīcību ar arestēto mantu.

Novērtē šo rakstu:

75
4