Menu
Pilnā versija
Foto

Briškena metode – atriebība un pateicība

Pietiek lasītājs · 09.07.2024. · Komentāri (18)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Progresīvie līdera satiksmes ministra Kaspara Briškena rakstura īpašības jau pamanījis  un novērtējis gandrīz vai katrs Latvijas vēlētājs, ierindojot viņu nespējīgāko ministru topa pirmajā vietā līdz ar izglītības ministri Andu Čakšu[1]. Enerģiska haotiska darbošanās, daudz tukšas runāšanas, izteikts karjerisms un arī atriebīgums pret tiem, kas iedrošinājušies runāt pretī vai, kas vēl trakāk, atlaist Briškenu no ienesīgiem amatiem. Tādēļ nav brīnums, ka viena no Briškena darbības metodēm ministra amatā ir atriebties tiem, kas bojājuši viņa karjeru, un pateikties tiem, kas atbalstījuši, apbalvojot ar ienesīgiem amatiem

Pilsētā jau ilgāku laiku runā, ka “izcilais ilggadējais Rail Baltica līderis” Briškens labprāt vēlētos aizmirst dažus neveiksmīgus savas karjeras pagrieziena punktus un atriebties visiem, kas šos nepatīkamos pagriezienus radījuši.

Pirmais pagrieziens – dažas nedēļas 2013.gada pavasarī, kuras Briškens nostrādāja par Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieku. Šajā amatā pēc atsaukšanas no air Baltic padomes par 23.februāra [okupācijas režīma iedibināta padomju armijas jeb tā sauktā vīriešu diena] slavināšanu aviokompānijas reklāmās Briškenu iekārtoja tobrīd demisionējušais ministrs Aivis Ronis.

Pirmo reizi pa daudziem gadiem mēģinot uzņemties atbildību un sākot dot rīkojumus pa labi un pa kreisi, viņš paguva savārīt tādas ziepes, ka viens no pirmajiem viņa toreizējā priekšnieka, bijušā SM valsts sekretāra Anrija Matīsa darbiem pēc kļūšanas par ministru bija atcelt Briškenu no amata[2]. Mīļā miera labad Matīss iedeva Briškenam pēc izskata nekaitīgu darbības virzienu – ministra padomnieka amatu Rail Baltica projekta organizēšanai un kopuzņēmuma dibināšanai. 

Tā laika notikumu liecinieki, valsts sekretāra vietnieki Uldis Reimanis un Dins Merirands bija pirmie, kuriem ministrs Briškens neilgi pēc iecelšanas amatā ieteica brīvprātīgi mainīt darba vietu. Abi nepaklausīja ministra padomam, tāpēc amatus zaudē.

Dins Merirands, kurš visus šos gadus atbildēja par Rail Baltica projekta ieviešanu, brīnumainā kārtā pagaidām gan ticis viegli cauri – ar došanos vadīt Autotransporta direkciju, bet Uldi Reimani tagad Briškens rosina pazemināt amatā, aicinot valdību otrdien lemt par viņa aizrotēšanu uz Transporta nelaimes gadījumu izmeklēšanas biroju[3].

Rail Baltica tukšdarbība

Briškena karjerā ievērojamākais ir viņa organizētais RBRail daļas darbinieku demaršs pret RBRail Lietuvas puses padomes locekļu darbību un pārlieku skrupulozo Latvijas Satiksmes ministrijas interesi par kopuzņēmuma tēriņiem, kā arī darbinieku vēlmi ietekmēt valdes locekļu nominēšanas procesu.

Šobrīd Briškens to pasniedz kā trauksmes cēlāja ziņojumu par pārvaldības problēmām, projekta sadārdzinājumu un visu citu “es jau sen to teicu”. Tomēr noslēpj, ka patiesībā tolaik viņa “trauksmes” prasības pamatā bija aprēķins - merkantila vēlme ļaut RBRail kopuzņēmumam darboties neatkarīgi no ministriju kontroles, savus izdevumus, algas un štatu sarakstus ne ar vienu nesaskaņot, bet uzņēmuma padomē iecelt darbinieku pārstāvi Briškenu.

Demaršs neizdevās veiksmīgs, jo neviena no trim kopuzņēmuma akcionārvalstīm prasības neatbalstīja, tieši otrādi, valde un padome sāka pastiprināti interesēties, kā Briškena vadītajam stratēģijas un attīstības departamentam sokas ar pasūtījumu termiņiem un kvalitāti. Viņa tukšdarbību pamanīja un attiecīgi novērtēja, palūdzot aiziet.

Te arī sāpīgais pagrieziens - 2022.gada sākumā pēc Lietuvas puses ierosinājuma valdes priekšsēdētājam tika uzdots uzsākt sarunas ar Briškenu par miermīlīgu atvadīšanos no amata. Piedāvājot “zelta izpletņa” noteikumus, RB Rail valdes priekšsēdētājam Agnim Driksnam pēc vairākām sarunu kārtām izdevās panākt vienošanos ar Briškenu par amata atstāšanu[4].

Šo sāpīgo lēmumu no Latvijas puses virzīja RB Rail padomes locekļi Anrī Leimanis un Ligita Austrupe, kapitāla daļu turētāja pārstāvji SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDZL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Arturs Caune. Šāds lēmums, protams, nebūtu bijis iespējams arī bez toreizējā satiksmes ministra Tāļa Linkaita atbalsta.

Aiziešana no RBRail Briškenam bija jo vairāk nepatīkama, jo pirms tam, 2020.gada pavasarī viņš bija zaudējis ienesīgu vieta airBaltic padomē, kur bija padomes priekšsēdētāja vietnieks. Kā runā pilsētā, toreiz darbu airBaltic padomē Briškenam nācies pamest, jo ministrijā sadzirdētas Gausa sūdzības par Briškena nespēju pieņemt lēmumus un katram lēmumam pasūtīt bezjēdzīgus pētījumus.

Arī par šiem nepatīkamajiem Briškena karjeras pavērsieniem atriebības stunda sāka sist līdz ar viņa kļūšanu par satiksmes ministru pērnā gada septembrī. 

Anrī Leimanis cieta pirmais. Viņu 2023.gada decembrī “palūdza” atkāpties gan no Latvijas pasta padomes locekļa amata, gan no RBRail valdes locekļa amata[5].

Kaspara Vingra ātru atlaišanu aizkavēja Briškena vilcināšanās ar Rail Baltica pamattrases līguma parakstīšanu. Uzsākot ministra amata pildīšanu, Briškens no sava priekšgājēja Jāna Vitenberga saņēma parakstīšanai gatavu līguma projektu. Tomēr četrus mēnešus Briškens izteica dažādas aizdomas par līguma kvalitāti, nesa ziņojumus uz valdību un visādi citādi mēģināja gan neuzņemties atbildību par to, gan diskreditēt EDZL darbu. Vienlaikus ministra birojs nepiekrita parakstīt 2024.gada deleģējuma līgumu ar EDZL un pārskaitīt finansējumu darbinieku algām, tā mēģinot piespiest Vingri atkāpties maksātnespējas dēļ.

Briškena nepatiku pret Vingri pastiprināja vēl Baibas Rubesas laikā uzsāktais RBRail kultivētais “korporatīvais naids” pret operacionāli lētāko un veiksmīgāko EDZL, kā arī EDZL veiktais audits par projektēšanas darbu vadību RBRail kopuzņēmumā, kas uzrādīja vāju risku vadību un uzraudzības trūkumu, ko vēlāk apstiprināja arī Valsts kontrole. Kā iegansts beidzot tika atrasts būvdarbu “sadārdzinājums”, un EDZL valde 2024.gada 26.aprīlī atkāpās.

Konkursā uz Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāja amatu Arturs Caune netika apstiprināts par uzvarētāju, kaut arī bija to vadījis gadu kā pagaidu vadītājs bez būtiskiem iebildumiem.

Šķiet, ka pagaidām no savas atlaišanas ir “atpirkusies” SM valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe, uzrakstot trauksmes cēlāja ziņojumu par savu priekšnieci, valsts sekretāri Ilondu Stepanovu. Tomēr, pazīstot Briškenu, arī te atriebība droši vien ir tikai laika jautājums.

Kas tad ir Briškena draugi, kuri saņēmuši pateicību, bez konkursa nonākot ienesīgos amatos?

Šķiet, savus atbalstītājus Briškens izvēlas lojālus un ne gudrākus par sevi.

Kaspars Rokens – bijušais RB Rail valdes loceklis, kurš nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem un tāpēc pabeidza darbu pirms termiņa[6]. Tagad bez konkursa iecelts par Latvijas pasta padomes priekšsēdētāju.

Ēriks Diļevs – bijušais RB Rail tehniskais direktors un Latvijas filiāles vadītājs, kurš bija atbildīgs par Latvijas trases projektēšanas līgumiem un nespēja panākt projektu nodošanu laikā un kvalitātē, iecelts bez konkursa par EDZL valdes priekšsēdētāju un tagad pats mēģina “izstrēbt” sevis savārīto, skaidrojot pamattrases būvniekam, kāpēc nav projektu, ko uzsākt būvēt.

Baiba Zauere – RB Rail vecākā juriste, RB Rail strādāja kopš 2016.gada, kopā ar Briškenu iepirka un apstiprināja Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīzi, kas izrādījās pavirša un aplama. Bez konkursa iecelta par EDZL valdes locekli.

Ģirts Rūda – RB Rail darbinieku vēstules sarakstītājs, no 2017.gada līdz 2020.gadam RB Rail vadījis juridisko departamentu. Iecelts bez konkursa par RB Rail padomes locekli[7].

Kristīne Malnača – kopš 2022.gada RB Rail transporta plānošanas analītiķe, kopā ar Briškenu iepirkusi jaunāko Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīzi, iecelta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā kā atbildīgā par Rail Baltica projektu Latvijā.


[1] https://puaro.lv/politika/briskens-un-caksa-iedzivotaju-visnegativak-vertetie-ministri-topa-augsgala-braze/

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kaspars-briskens-pamet-satiksmes-ministrijas-valsts-sekretara-vietnieka-posteni.a52886/

[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/f99dd215-5d91-4359-9e07-5bf4a8dd0e20

[4] https://www.railbaltica.org/kaspars-briskens-to-leave-rail-baltica-joint-venture-after-more-than-ten-years-in-the-megaproject/

[5] https://nra.lv/latvija/440676-amatu-rb-rail-valde-atstaj-leimanis-vina-vieta-stajas-kopuznemuma-filiales-latvija-vaditaja-gruskevica.htm

[6] https://www.db.lv/zinas/rb-rail-operacionalais-direktors-kaspars-rokens-iesniedzis-atlugumu-486091

[7] https://www.railbaltica.org/lv/rb-rail-as-padome-darbu-sak-girts-ruda/

Novērtē šo rakstu:

96
2