Iesaki rakstu:

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam, taču manis pieteikto kandidātu nākamajā dienā starp izvirzītajiem kandidātiem neatradu. Diemžēl atbildi uz jautājumu, kādēļ Saeimas Preses dienests publisko nepilnīgu informāciju, Saeimas Prezidija birojs man nav sniedzis. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs nespēj sniegt pamatotu atbildi, kāpēc es kā pašvaldības deputāts nedrīkstu oficiāli virzīt savu prezidenta amata kandidātu.

Nav saprotams, uz kāda pamata manis izvirzītais kandidāts Valentīns Jeremejevs netika pieņemts kā kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, jo Valsts prezidenta izvirzīšana ir noteikta speciālajā likumā - Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un tajā nav noteikts, ka kandidātus Valsts prezidenta amatam drīkst izvirzīt tikai Saeimas deputāti, kā to norādīja Saeimas Juridiskais birojs.

Satversme tieši nenosaka, kā tiek izvirzīta Valsts prezidenta kandidatūra. Savukārt Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteikto kārtību, proti, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Valsts Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām un, ka deputāta iesniegumam par Valsts prezidenta amata kandidatūru pievienojami noteikti dokumenti, es ievēroju un iesniedzu noteiktajos termiņos.

Šāda valsts iestāžu attieksme rada daudzus jautājumus un viennozīmīgi degradē izpratni par demokrātiju un pilsonisko līdzdalību sabiedriskajos procesos. Īpaši satraucoši tas ir šobrīd, jo saskaņā ar pērnā gada Eiropas Komisijas pasūtīto Eirobarometra pētījumu Latvijas parlamentam ir viens no zemākajiem uzticības rādītājiem iedzīvotāju vidū. Proti, Latvijas Republikas likumdevējam uzticas tikai 21% iedzīvotāju, turpretī bruņotajiem spēkiem uzticas 66%, radio un Valsts policijai – 62%, televīzijai – 58%, un pat Latvijas pašvaldībām uzticības līmenis mērāms ar 51% iedzīvotāju atbalstu.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, aicinu Saeimas Juridisko biroju iespējami ātrāk sniegt pamatotu skaidrojumu, lai neradītu šaubu ēnu par Saeimas struktūru darbu. Turklāt atcerēsimies, ka maijā notiek arī Eiroparlamenta vēlēšanas un to priekšvēlēšanu retorikā liela daļa izvirzīto kandidātu, kuri pārstāv valdošās elites partijas, kā vienu no prioritātēm akcentē tieši tuvināšanos Eiropas demokrātiskajām vērtībām.

Diemžēl šāda Saeimas attieksme norāda uz pretējo un nonivelē tādas demokrātiskās pamatvērtības kā politiskā līdzdalība un pilsoniskā sabiedrība, tādējādi kārtējo reizi radot barjeru starp valsti un tautu. Turklāt likumdevēja pienākums ir rakstīt likumus skaidri un nepārprotami saprotamus tautai, t.i. ikkatram no mums, ne tikai juristiem, lai maksimāli samazinātu to interpretācijas (tulkošanas) risku, kas var novest pie likumu nekorektas piemērošanas vai izmantošanas pie varas esošo politiķu interesēm.