Būvekspertīzes standarta izstrādāšana pamesta nozares ziņā

»

Nu redzi, lai sīki un smalki to visu aprakstītu man vajadzētu mēnešus, tev tāds darbiņš vēl priekšā. Bet īsumā, tev jāpārbauda Eirokodeksu nosacījumu izpilde ekspertējot projektu, blakus noliec standartu un ej cauri pa punktiem. Eirokodeksos bez tekstuālās daļas ir arī analītiskā daļa (aprēķinu formulas). Bez atsaucēm uz standartu ir jābūt norādītām konkrētiem datiem par pieņemtajiem lielumiem un izvirzītajām prasībām, kas standartu izpratnē saucas "Specifikācijas". Tu pārbaudi pieņēmumu un izvirzīto prasību esamību un pamatotību saskaņā ar obligāti piemērojamiem standartiem! Piem. Pēc 1990 Jābūt norādītam Būvju un to daļu nozīmīguma klasēm, Drošuma klasēm, uzraudzības līmeņiem, no kā pa ķēdīti izriet visi pārējie nosacījumi pa klasēm, līmeņiem un kategorijām. Sekojoši pa ķēdīti tu jau redzēsi ainiņu vai būvniekam būs norādīts uzbūvēt ēko par vis augstāko cenu un iespējami zemāko kvalitāti, vai otrādi. Ekspertīžu standarts būvfiziku neatcels un arī citus aprēķinus neieviesīs, kādi jau ir norādīti Eirokodeksos....

Atbildēt

»

Ja neesi mudaks, tad jau spēsi argumentēti uzrakstīt kādā veidā varētu izmērīt projekta kvalitāti (bet kas raksturo projekta kvalitāti - kļūdu neesamība, racionāli risinājumi, korekts aprēķins...?) un arī projektētās būves drošību bez speciāla būvprojekta ekspertīzes standarta? maksimas gadījumā ekspertīzes veicējs uz 1 A4 formāta lapas uzrakstīja atzinumu, ka projekts atbilst spēkā esošajiem normatīviem un pēc šāda projekta drīkst būvēt projektēto ēku.

Atbildēt

»

Mudaks ir tas kurš neko nesaprot. Acīm redzot tu esi no tiem onkām kas vēl joprojām neko nesaprot un arī netaisās saprast. Lasi STANDARTUS un tad taps skaidrs, ka būvju un projektu kvalitāti ar jaunu ekspertīžu standartu neizmērīsi-Mudak!

Atbildēt

»

Mudak, nejauc projektēšanas standartus jeb Eirokodeksus ar šo - "tomēr joprojām nav izstrādāts un apstiprināts būvprojektu ekspertīzes standarts".
Piekrītu "hm" komentāram - jāiztulko Vācijas, Zviedrijas un citu valstu standartus,kas attiecas uz būvekspertīzi un labākās lietas jāpaņem un jāieliek iekšā Latvijas standartā. Var arī "riteni" izgudrot no jauna un no 0, bet tas būs laikietilpīgi.

Atbildēt

Ak šausmas, katram dēlim vajag trīs sertifikātus un projektu pieskrūvēšanai pie sienas.
Ak šausmas, neviens nav izstrādājis standartus kādiem jābūt dēļa sertifikātiem un kā jāizstrādā projekts.

Atbildēt

????????????????

Atbildēt

»

Precīzi! noekspertēt projekta būvkonstrukciju daļu no 2014. gada 1. oktobra nevajadzētu būt problēmām, jo projektā obligāti jāpiemēro eiropas standarti:Eirokodekss 1990 -199n un tajos taču ir norādīti standarti atiecībā uz būvdarbu izpildi un materiālu ražošanu, lai vēlāk izmērītu būvdarbu kvalitāti!? Problēma domājams ir citur...Onkas tos vienkārši ignorē, tai skaitā projektētāji tos neizmanto (kā saka, pieturas pie sentēvu metodēm). Pēc loģikas ekspertam būtu jābūt ar pieredzi bagātākam un gudrākam, lai sākumā jau izķertu vai projekts izstrādāts saskaņā ar eirokodu un standartiem, lai negatīvā gadījumā tos atgrieztu pārstrādei jau pašā sākumā. Kungi lasat STANDARTUS, sākat ar Eirokodekss 1990 un vismaz atiecībā pret ēkas konstrukciju stiprību un noturību jums viss būs skaidrs! Kā arī tos 30Eiro par standartu iegādi, iekļaujat savās tāmēs.

Atbildēt

Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Kur problēma iztulkot jau gatavus standartus? Jeb noteikti vajag izgudrot vēlreiz divriteni?

Atbildēt