Būvinženieris: ir vairāk nekā 20 veidu, kā iegūt pasūtījumu ar nepamatoti zemu cenu

»

Naivais.Tad taču kaut ko ir jādara,nevis jākārto personiskie rēķini un jāatstrādā pasūtījumi.Pietiks ar gānīšanās izraisīšanu.Kaut kāds patiesības grauds vienmēr pavīd,pietiks ar to.

Atbildēt

"... iegūt pasūtījumu ar nepamatoti zemu cenu un pēc tam projekta realizēšanas laikā iegūt papildu finansējumu, kas pārsniedz pat dārgākā piedāvājuma cenu."
Alūksnes pašvaldībā visiem objektiem papildus tiek piešķirtas milzīgas summas un otkati birst attiecīgo mūļu kabatās.

Atbildēt

»

Pilnīgi piekrītu. Šito jautājumu vajadzētu paplašināt. Nesen LBPA uztaisija labu rakstu par "ekspertiem" domāju ka šis ir tieši tāds gadījums.

Atbildēt

“Viņi piedāvāja uztaisīt projekta ekspertīzi visiem šiem korpusiem par 300 latiem (427 eiro) +PVN. „Uztaisīt ģeoloģiju” - atkal 300 lati +PVN. Uztaisīt topogrāfiju – tie paši 300 +PVN. Pirmkārt, jau pats fakts, ka trīs dažādi darba veidi maksā 300 latus, rada aizdomas. Tas jau liek aizdomāties, ka cipars no griestiem kaut kur izzīsts. Otrkārt, tas cipars 300 lati ir 20x mazāks nekā tirgus cena,” projektu atceras būvinženieris.
_____________________________

20x mazāks nekā tirgus cena? Tātad tādai s*da topenei pareizā cena būtu 6000? Nav tā kā drusku jumts aizbraucis nabaga latviešu būvinženierim Pelsim, tirgus cenu pūšot kā ziloni no mušas? :)
Te pretī derētu vēl viens raksts - par šādu "tirgus cenu" pamatotību, precīzi pastāstot, par kādu darbu tad tiek maksāts. Par to, ka 2 studenti ar nivelieri nepilnu darba dienu svaigu gaisu paelpos 6000? :)

Atbildēt

»

Latvijā arhitekti alma materā studē būvkonstrukcijas - galvenokārt to formas un iespējamos veidus, bet minimāli aprēķinus. Vācijā arhitekti konstrukcijas studē veselus 3 gadus. Un Vācijā vācu industriālās normas nomaina Eiropas normas un standarti.
Pēc skiču projekta nekur Eiropā vairs nebūvē!! Esmu redzējis vāciešu izstrādātos projektus gan mazām mājiņām, gan nopietniem objektiem - vāciešu projekti ir daudz detalizētāki, arī pēc rasējuma lapu skaita apjomīgāki; un, protams, vāciešu projektētāji prasa adekvātu samaksu par savu darbu.

Atbildēt

»

Lai būve ir droša...bet maksimā "naglas nesaskaitīja" - uztaisīja savienojumu, kur vajadzēja 5x vairāk skrūvju.
Par tipveida mezgliem....tad jābūvē tipveida mājas kā okupācijas gados. Unikāliem objektiem (piem. Liepājas Dzintars) tipveida mezgli neder.

Atbildēt

Spekulacijas ar iepirkumu sadardzinajumu cēlonis ir vai nu nekompetence vai ekonomiskā ieinteresētiba. nezis kautkaads zemakas cenas princips

Atbildēt

Mana pieredze saka ka Zemakas cenas ienaidnieki ir tie kuri tiek izkonkureeti konkursos. Bet tas ka darbu izpildee rodas nepamatotas papildus izmaksas, ir kaadas puses spekulacijas, un tas ka konkursa vin nezemaakaa cena, nemaz neizsleedz shiis spekulaacijas iespejamibu.
Šie bļaaveeji ir no sērijas - ķeriet zagli!

Atbildēt

»

Jau tuvāk patiesībai, bet neatrisina galveno problēmu - zemākā cena!
Ja zema ir nepamatoti zema piem.( 1.3000, 2. 3050, 3. 625), jāizvēlas (pēc likuma) 3.variants!!!
Beigās projektu realizē par 4000,- naudiņām!!!
Šai problēmai vajag risinājumu.

Atbildēt

»

Nu un es ko uzrakstīju? Izlasi vēlreiz un uzmanīgi.

Atbildēt

»

Piekrītu, ka bieži, bet ne vienmēr projektēšana ir nevajadzīgi sarežģīta. Piemēram Zviedru arhitekti dod tikai karkasa skices un materiālus, bet celtnieks jau veic būvkonstrukciju aprēķinu. Man šķiet tas ir normāli, jo arhitekti jau būvkonstrukcijas universitātē nestudē. Arī Vācijā celtnieki dabū skiču līmeņa projektu, bet jābūvē pēc DIN standartiem. Tas gan attiecas uz tipveida un vienkāršām būvēm. Debesskrāpjus u.c. brīnumus tomēr jādetalizē.

Atbildēt

»

Vēlreiz - zemākā cena NAV saimnieciski izdevīgākais priekšlikums!!!!
Kapēc?
Tapēc, ka, cenai esot nepamatoti zemai, projektu nevar realizēt, un beigās cena ir krietni augstāka!
Tā tas ir būvniecībā!

Atbildēt

»

Pirmspadomju laikā bija vēl labāk,iespējams.Elektrība ir kaitīga.

Atbildēt

Laižu gaisā ideju.Pietiek ap sevi mobilizē interesentus un publiski izpēta, un publicē kādas sabiedriski nozīmīgas būves iepirkumu un šīs būves "ātri ceļas,ilgi stāv" gaitu un rezultātus.

Atbildēt

Pelsis dzied veco dziesmu ,ja nemaldos ,tad viens no tiem ,kurš uzskata ,ka dienvidu tilta izbūves un Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības izmaksas ir adekvātas :)))

Atbildēt

Manuprāt, kā projektēšana, tā projektētāja pienākuma un darba izpratne dodas arhaiskā virzienā.
Ne jau naglas skaitīt, bet gādāt, lai būve ir droša, ērta un ekonomiska lietošanā, estētiska. Tas ir projekta uzdevums.
Padomju laikā viss bija papīra formātā, bet tāpat, kur vien iespējams, tika norādītas atsauces uz tipveida mezgliem. Nevienam nebija problēmu! Tāpēc būve nereti bija tikai karkass ar fasādēm. Šodien, kad nav nekādu problēmu norādīt elektroniski - adreses, vai pat failus ievilkt projekta pielikumā, mezgli tiek zīmēti ar roku CADā, printēti, kopēti, pavairoti. Ieguldīts bezjēgas darbs, maksāta nauda. Un sliktākais, ka projektētājs tiek pievērsts otršķirīgām lietām un bieži vien pazūd galvenais, kā Zolitūdes gadījumā.

Atbildēt

Es laikam esmu stulbs, bet nekādi neizprotu cepšanos par zemāko cenu. Publisko iepirkumu likuma 40 pants par vērtēšanas kritērijiem. Tur melns uz balta rakstīts, ka primāri ir saimnieciski izdevīgākais iepirkums, bet - citāts: "bet gadījumā, kad pasūtītājs uzskata, ka lietderīgāk ir izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu un pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai izmantot kritēriju — piedāvājums ar viszemāko cenu".
Es saprotu, ka daudziem slinkums tos likumus lasīt, bet kāds varbūt var saņemties?

Atbildēt

»

Ir vēl arī tāda lieta kā saimnieciski izdevīgākais iepirkums. Zemākā cena var būt arī saimnieciski izdevīgākajam iepirkumam, jo Latvijā nereti stulbais pasūtītājs no valsts vai pašvaldības puses pārmaksā par pakalpojumu un būvnieks (bet ne projektētājs) labi nopelna.
Ja projekts ir kvalitatīvs - zināms pat vismazāko nagliņu skaits, tad, piemēram, projektā ir 1000 naglas, 10m3 dēļu un rezultātā jau uz esošiem pamatiem jātop šķūnītim - viens būvnieks visus materiālus nopirks par 3000 eiro, bet otrs par 3050 eiro. Darba izmaksas abiem būs +/- vienādas. Savukārt, ja projekts ir slikti izstrādāts (nav zināms ne kokmateriālu apjoms, ne nesošo elementu dimensijas - parasti plika arhitektūra ar skaistām fasādēm) un pat būvniekam līdz galam nesaprotams, tad būvnieks X šo šķūni būvēs par 4000 eiro, bet būvnieks Y uzliks 15000 eiro būvizmaksas.
Varu tikai novēlēt, lai pasūtītājs no valsts un pašvaldību puses ir gudrs, ar būvinženiera izglītību un praktisku pieredzi, un tāds, kurš var ideāli nodefinēt būvprojekta sastāvu un detalizācijas pakāpi (jo augstāka detalizācijas pakāpe, jo pilnīgāka aina gan par būvmateriālu daudzumu, gan laiku, kas nepieciešams darba veikšanai). Juristi spējīgi līgumā tikai uzrakstīt, ka izpildītājam jāizstrādā objekta XXX tehnisko projektu, bet juristi nav spējīgi norādīt kvalitātes prasības attiecībā uz būvprojektu.

Atbildēt

Ja vienīgais skaidri definētais pie specifikācijas ir zemāka cena,tad tā arī būs.Jēdzienu "zemākā cena" nav ko lamāt,ja citu kritēriju nav.Bez tam,no zemākās cenas mazāks otkats.

Atbildēt

»

Lielie vaļi-tādi kā Zolitūdes cēlājs, zināmu daļu maksā partijām, protams, slēpti.Tāpēc nekas nemainīsies, ja paši necīnīsimies.Un mūsējie kaut cik normālie būvnieki turpinās atstāt mūsu valsti.pašvaldību būvvaldēm jāpilda stulbi pieņemtie likumi.

Atbildēt

»

Pilnīgi piekrītam Jūsu viedoklim, mēs cīnījamies, lai Būvuzņēmējus neklasificē grupās, taču bezjēdzīgi kaut ko iebilst, jo Ekonomikas ministrija atbalsta lielo būvuzņēmēju mafiju.Un rezultāti kā uz delnas.

Atbildēt

Par pelša sniegtajiem atzinumiem un pēc tam konstatētajām kļūdām jau būtu vērts taisīt citu rakstu.

Atbildēt

Un vēl šie lētākie iepirkumi ir arī aplokšņu algu stimulētāji. Mūsu firma vēl nekad nav uzvarējusi nevienā iepirkumā, jo vienmēr ir visdārgākie, lai gan privātie klienti mums ir pietiekami daudz. Valsts pati stimulē aplokšņu algas. Un lielie ģenerāļi skaisti runā presē, bet praksē saviem apakšniekiem skaidri definē - nodokļus maksājam tikai mēs. Un vēl jaunākie papildinājumi būvniecības likumā, kur piešķir celtniekiem kategorijas - tikai esošās lielās firmas varēs dabūt iepirkumus, pārējie derās tikai apakšniekiem. Notiek spēle vienos vārtos, un mūsu kompānija ar labiem meistariem jau sāk reģistrāciju Zviedrijā, tāpat kā daudzi citi nelieli, bet godīgi kantori to jau ir izdarījuši.

Atbildēt

Lielākā problēma ir uzņēmēju alkatība, un pašvaldību būvvaldēs strādājošo bezkompetence.

Atbildēt

Tikai kvalitatīvs projekts garantē drošu būvniecību bez izmaksu pieauguma būvdarbu laikā un vēlāk ēkas ekspluatācijas laikā, jo kvalitatīva projekta specifikācijā un tāmē ir uzskaitīta katra detaļa un katrs veicamais darbs. Projekts savā būtībā ir kā skapja salikšanas instrukcija - ja ir zināmas visas detaļas, tad var sarēķināt cik naudas vajag šīm detaļām (būvmateriālu izmaksas) un cik laika (laiks ir nauda) aizies skapja samontēšanai kopā.
Kā teica viens kolēga - "nevar uzbūvēt Mersedesu pēc Zaparožeca projekta un par Zaparožeca cenu". Ja gribi Mersedesu, tad neceri, ka to uzprojektēs arhitekts vai inženieris par 500 eiro. Pie tam, konkursos uzvar uzņēmumi, kuri pieder juristiem un ekonomistiem - tie parasti no projektēšanai paredzētās summas savāc 50%, nopērk džipu un dārgu māju, regulāri brauc ārzemju izklaides ceļojumos, bet reālajiem darba veicējiem (arhitektiem, inženieriem) samaksā grašus (tāpēc mūsdienu jaunieši neiet studēt būvniecību, jo darbs garīgi grūts un alga mazāka nekā kaut kādam vidējam PR darbonim pašvaldībā, nekā meitenītei preses sekretārei kādā ministrijām, nekā seržantam armijā; bet inženieris ar 1 kļūdaini izstrādātu mezglu rasējuma lapā var nogalināt 54 cilvēkus kā nelaimīgajā Maksimā)

Atbildēt

Galīgi negribu piekrist autora tēzei, par to ka zemākās cenas princips ir slikts un neefektīvs. Problēma ir tajā, ka pasūtītājs nav pietiekami izglītots, lai saprastu, ka lai saņemtu normālas kvalitātes projektu, ir jāsagatavo atbilstošas kvalitātes projektēšanas uzdevums, ko viņš bez palīdzības no malas nav spējīgs izdarīt, kā arī kvalitatīvs projekts maksā atbilstošu naudu. Pie skaidri definētiem kritērijiem, un specifikācijām, zemākās cenas princips strādā lieliski. Tas pats ar būvniecību. Pie detalizētām specifikācijām, standartiem atbilstošiem un mērāmiem kritērijiem, zemākās cenas princips pilnībā sevi attaisno. 90% problēmas ar termiņiem un papildus izmaksām jau būvniecības laikā ir saistītas tieši ar nekvalitatīviem projektiem, kuri būvniekam ir izdevīgi, jo pamatojoties uz tiem, var dabūt papildus termiņu, naudu un iespiest stūrī projektētāju, kurš vienmēr visos gadījumos būs pataisīts par vainīgo. Pareizais attīstības ceļš ir standarti, un palīdzība pasūtītājam jau būvniecības ieceres sākumposmā, nevis tad, kad ir vesela kaudze ar piedāvājumiem, kuri balstās uz šķidra projekta, un tik pat miglainā veidā viens konkrētais piedāvājums tiek noteikts kā saimnieciski izdevīgākais.
Standarti ir jārada nozarei, profesionāļiem, nevis visu laiku jāvaino ministrijas ierēdņi. Pozitīvie piemēri jau mums ir, vajag tikai vēlmi sakārtot šīs lietas ...

Atbildēt