Menu
Pilnā versija
Foto

Cerot uz izpratni

Andris Vilks, finanšu ministrs · 15.05.2011. · Komentāri (39)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

„Cilvēkam pašam ir jāizvērtē, vai viņš šeit grib dzīvot un strādāt, vai viņam ir citur labāk, valsts nevar aizturēt. Valsts nevar ar katru cilvēku iet un auklēties, mēs varam kaut kādu rāmi piedāvāt, bet nevaram pilnībā to risināt,” – šāds bija daudzus skatītājus saniknojušais finanšu ministra Andra Vilka izteikums Latvijas televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija!. Pietiek šodien bez kādiem labojumiem publisko ministra skaidrojumus par šo izteikumu, kurus viņš elektroniskajā pastā nosūtījis saviem partijas biedriem.

„Labs vakars visiem!

Par vakardienas rīta interviju LTV1. Jūsu zināšanai, raidījuma vadītājs man iepriekš aizsūtītos jautājumus vispār ignorēja, izņemot to jautājumu par Lembergu. Tā vēl nekad neviens žurnālists nebija ar mani izrīkojies, kaut intervijas sniedzu TV un radio nu jau kādus gadus 9.

Vēl nesākoties raidījumam, viņš sūdzējās par iepriekšējā vakarā saņemto dzīvokļa rēķinu, ap 100 latiem, un lai es, un valdība tagad atbild un palīdz viņam un visiem pārējiem to nomaksāt. Un tādu esot vairums cilvēku, tā kā jāseko esot tūlītējai kardinālai rīcībai, citādi visi aizbrauks prom...

Zinot to, ka valdība un pašvaldības tomēr palīdz visai daudz cilvēkiem ar dažādiem pabalstiem, taču tā nav spējīga un nekad nevarēs palīdzēt ikvienam. Katram ir jādomā arī pašam par saviem ienākumiem un izdevumiem, par darbu un dzīvesvietu.

Liela daļa cilvēku neieskatās sevī, bet meklē vainu citos un ārējos cēloņos. Mēs paši esam izvēlējušies dzīvot kapitālismā, nevis sociālismā, komunismā. Un kamēr neticēsim valstij un liela daļa vairīsies no nodokļu nomaksas, nevarēsim sapņot arī par kapitālismu ar sociālisma seju (Skandināvija, arī Igaunija).

Komunālo maksājumu un nek. īps. parādi ir un paliks problēma kādu gadu, divus, un tur būs jārunā gan par to zināmu atlikšanu (cilvēks maksā kaut daļēji), tarifu iespējamo pārskatīšanu (jāseko regulatoram cieši līdzi), u.c. risinājumiem. 

Patlaban esam paradoksālā situācijā, kad lielie skaitļi (makroekonomika) ir stabili uzlabojušies, bet mazie (daļa uzņēmumu un liela daļa mājsaimniecību) vēl turpina pasliktināties. Man nav ne mazāko šaubu, ka lielie skaitļi uzlabosies vēl pārliecinošāk vasarā un turpmāk, kas radīs gan jaunas darbavietas, gan pakāpenisku algu pieaugumu. Savukārt inflāciju tracinošie faktori norims 2012.gadā.

Es atvainojos tiem, kuriem liekas, ka esmu tos aizskāris. Latvija ir nospraudusi savu ceļu un tā tajā jau ir veikusi 3/4. Kāpēc mēs nevaram būt tikpat garīgi stipri un savu valsti mīloši kā igauņi? Mēs taču darām tieši to pašu, mācoties dzīvot paši par saviem līdzekļiem! Es nevēlos Skandināvijas un Piebaltijas robežu novilktu gar Varžupīti (Valka-Valga)...”

Novērtē šo rakstu:

0
0