Iesaki rakstu:

Neskatoties uz gadu desmitiem ilgušo PSRS (faktiski – Krievijas) okupāciju, Latvijas varas nesēji 35 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas pret austrumu kaimiņu radīto nemainīgo apdraudējumu valstij kā tādai un īpaši tās iedzīvotājiem ir izturējusies neticami vieglprātīgi un pavirši – civilās aizsardzības jomā paveikts ir ļoti maz.

Šobrīd, tēlaini izsakoties, esam situācijā, kad visu iepriekšējo neizdarbību labošanai atvēlētais laiks ir sarucis no gados un mēnešos mērāmiem nogriežņiem līdz, iespējams, 12 minūtēm – tieši tik ilgs laiks ir nepieciešams mūsdienu ballistiskajai raķetei, lai no Krievijas teritorijas sasniegtu Latvijas galvaspilsētu.

Tāpēc beidzot civilās aizsardzības jomā gan valsts, gan pašvaldību līmenī ir jārīkojas – nekavējoties, ar skaidru plānu, precīzi novirzītu finansējumu un konkrētiem rīcības algoritmiem. Rīgas dome savas kompetences ietvaros šo darbu ir sākusi.

Niecīgs finansējums un pat elementāru normatīvo aktu trūkums

Evikas Siliņas vadītā valdība, neskatoties uz dažādu "aizsardzības" terminu locīšanu visās iespējamās variācijās, līdzšinējo paviršo un bezatbildīgo pieeju faktiski nav mainījusi – civilā aizsardzība joprojām ir pabērna lomā. Ja iedzīvotāju primārajai aizsardzībai atvēlēto līdzekļu apjoms līdz galam kļūs skaidrs vien Saeimā, vētot nākamā gada budžetu (īpaši tā aizsardzības jomai atvēlēto daļu), tad attiecībā par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos pat pašas valdības noteiktie "mājas darbi" nav izpildīti.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā noteikts, ka Ministru kabinetam ir jānosaka kārtība, kādā pielāgota būve vai tās daļa atzīstama par patvertni, kā arī kārtība, kādā tiek veiktas patvertņu pārbaudes un civilās aizsardzības zīmju izvietošana.

Šie noteikumi bija jāizstrādā līdz šā gada 30. septembrim. Tas nav izdarīts līdz pat šai dienai. Rezultātā patvertņu ierīkošanā šobrīd var vadīties vien pēc VUGD rekomendācijām, kurām faktiski nav juridiska spēka. Rezultātā, piemēram, pašvaldība nevar ne uzņemties atbildību, ne piešķirt naudu. Šāda acīmredzami, pēc valdības domām, "neliela" aizkavēšanās vairāk nekā būtiski kavē un apgrūtina jebkādu praktisku pasākumu uzsākšanu patvertņu ierīkošanā. Citādi kā par nolaidību to nosaukt ir grūti.

Rīgas dome 141 objektā ieguldīs gan ES, gan pašvaldības naudu

Iepriekšējā sasaukuma Rīgas dome par patvertņu ierīkošanu runāja pat samērā daudz. Diemžēl ar praktiskiem soļiem gāja knapāk – ja neskaita dažāda līmeņa amatpersonu skaistu "selfiju" galerijas veidošanu, pozējot pie it kā izveidotu patvertņu durvīm, aiz kurām nekā atbilstoša faktiski nebija un nav līdz pat šai dienai.

Šobrīd esam sākuši citu ceļu – jau līdz 2025. gada 31. decembrim jābūt sagatavotai projektu iesniegšanas tehniskajai dokumentācijai telpu pielāgošanai un aprīkošanai patvertnes vajadzībām 141 objektā, kas atrodas pašvaldības īpašumā – skolās, bērnudārzos, aprūpes namos.

Tas ļaus reāli pretendēt uz ERAF līdzekļu piesaisti 5,8 miljonu eiro apmērā. Apzinoties, ka ar to vien nepietiks, Rīgas dome plāno savā budžetā šim mērķim piešķirt papildus vēl 10 miljonu eiro finansējumu, tādējādi kopumā vienas patvertnes pielāgošanai un aprīkošanai atvēlot 45 813 eiro. Projekts tiks īstenots 2 gadu laikā un jau nākošgad plānojam strauji virzīties uz priekšu.

Protams, ka ar to vien nebūs gana – Rīgā katru dienu uzturas aptuveni 800 – 900 tūkstoši cilvēku, faktiski koncentrējot pusi valsts iedzīvotāju un ekonomikas. Tādēļ jācer, ka gan esošā, gan nākamās valdības Rīgas drošībai pieies ar daudz lielāku atbildību nekā līdz šim – novirzot tieši galvaspilsētai mērķētu finansiālo atbalstu un pārskatot jau daudz aprunātos Pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbības principus.

Atbalstīsim arī privātos projektus

Iepriekš aprakstītais plāns, kā jau minēts, attiecas uz patvertņu ierīkošanu tajās ēkās, kas pieder pašvaldībai. Bet kā ar tām būvēm, kas atrodas privātpersonu īpašumā?

Arī šajā jautājumā esam iecerējuši pārmaiņas – jau nākamā gada Rīgas budžetā plānojam novirzīt aptuveni 300 000 eiro kā līdzfinansējumu privātpersonām dzīvojamo māju pagrabu sagatavošanai patvertnes ierīkošanai. Svarīgi – vēl ne pabeigtu patvertņu ierīkošanai, bet gan telpu sagatavošanai šim mērķim. Kāpēc tieši šādi?

Pirmkārt, joprojām naudas piešķiršanu privātpersonām bremzē jau pieminētā valdības neizdarība normatīvo aktu grozījumu veikšanā, kas šobrīd gan rada daudzus juridiskus šķēršļus tiešā pašvaldības līdzekļu ieguldīšanā privātpersonām piederošos īpašumos, gan traucē precīzi nodefinēt tās prasības, kas būtu jāievēro, lai sagatavotās telpas tiktu atzītas kā piemērotas patvertnes vajadzībām.

Otrkārt, šis priekšsagatavošanas darbs ļaus mums samērā precīzi noteikt kopējo skaitu tām ēkām, kuru īpašnieki patiešām vēlas līdzdarboties savas drošības labā. Proti – pašvaldības finansējumu saņems tikai tie, kuri būs gatavi jau tagad arī paši ieguldīt līdzekļus visiem kritērijiem atbilstošas patvertnes ierīkošanai nākotnē.

Jāatgādina, ka šī programma sāks darboties vien tad, kad Rīgas dome būs veikusi izmaiņas namu apsaimniekošanas noteikumos, kurus šobrīd esam jau sagatavojuši.

Iespējams, būs arī jāprecizē pašvaldības potenciālā atbalsta saņēmēju loks, piemēram, gadījumos, kad daudzdzīvokļu iedzīvotāju vairākums būs paudis vēlmi uzsākt patvertnes ierīkošanu, bet ēka vēl nebūs pārņemta īpašnieku valdījumā utml.

Avansā neko nemaksāsim

Iespējams, dažiem ir radies mānīgs priekšstats, ka pašvaldība gatavojas kaut ko kādam maksāt avansā – tā nebūs! Vēlreiz vēlos uzsvērt – šī atbalsta programma darbosies vien tajos gadījumos, kad ēku īpašnieki paši būs ieguldījuši savus līdzekļus! Tikai tad varēs pretendēt uz līdzīga apjoma finansējumu no domes puses (proporcijā 50:50, maksimums līdz 250 eiro par vienu topošās patvertnes kvadrātmetru). Turklāt finanšu līdzekļu piešķiršana no pašvaldības notiks tikai pamatojoties uz iesniegtām darbu tāmēm un iedzīvotāju veikto finansiālo ieguldījumu apliecinošiem dokumentiem. Tiks izstrādāts arī atbilstošs procesa kontroles mehānisms.

Ja iedzīvotāju atsaucība būs liela, visticamāk, šāda veida atbalstam nepieciešamo pašvaldības finanšu līdzekļu apjoms tiks palielināts.

Vēl no domes puses būsim gatavi sniegt arī nepieciešamās konsultācijas, lai pagrabu priekš-sakārtošanas darbs būtu maksimāli efektīvs – lai tiktu nodrošināts divu izeju princips, ierīkota atbilstoša ventilācijas sistēma, būtu dzeramā ūdens un kanalizācijas nodrošinājums utt.

Vienlaikus turpināsim arī rīdzinieku informēšanu. Piemēram, jau šobrīd ir skaidrs, ka kādreiz tik daudz piesauktais "72 stundu somas" princips tomēr diezin vai ir uzskatāms par vislabāko – šobrīd civilās aizsardzības speciālisti iesaka sagatavot iespējami nelielu "izdzīvošanas" komplektu (nedaudz apģērba, dzeramais ūdens, neliela pārtika paka, dokumenti, skaidra nauda), jo uzturēšanās patvertnē netiek paredzēta kā ilglaicīgs patvērums.

Iedzīvotāju neticība un "kremlinu" faktors

Es apzinos, ka funkcionējošas civilās aizsardzības struktūras izveidošanā būs arī virkne tā saucamo "cilvēcisko faktoru" radītu šķēršļu.

Pirmkārt, ļaužu neticība tam, ka mēs tiešām dzīvojam reāla apdraudējuma ēnā. Diemžēl, kā to rāda arī Ukrainas piemērs, civilās aizsardzības infrastruktūras nozīmi iedzīvotāju vairākums tā pa īstam saprot vien tad, kad pirmais drons vai pirmā raķete ietriecas viņu pilsētas daudzdzīvokļu ēkā un no tās tiek iznesti pirmie upuri. Mums nav jāgaida šāda veida mācību stunda (un no sirds ceru, ka tāda arī nekad nepienāks)! Tā vietā mums bez panikas, ar vēsu galvu, bet konsekventu rīcību jāveido mūsu dzīves telpa tā, lai ekstremālā situācijā mēs katrs zinātu, ka patvērums ir pieejams un gatavs. Jo arī jebkāda turpmāka iespējama pretošanās potenciālajam agresoram būs iespējama vien tad, ja būsim dzīvi, ja nebūs apdraudētas mūsu ģimenes. Tieši tik vienkārši.

Otrkārt, nav noliedzams, ka Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām netrūkst tādu (īpaši Rīgā un citās lielās pilsētās), kuri ar ilgām raugās austrumu virzienā un gaida "krievu pasaules" atnākšanu. Tieši tādēļ nereti kopīgu iedzīvotāju lēmumu pieņemšana civilās aizsardzības jomā tiek bremzēta, novilcināta un pat tīši sabotēta.

Tomēr mēs neesam tiesīgi padoties šo "kremlinu" spiedienam – roku nolaišana šīs ļaužu masas priekšā faktiski jau nozīmē zināmu putina režīma uzvaru. Ja liksim pretī stingru apņēmību un spēju rīkoties, tas apliecinās visu mūsu kopīgo gatavību aizsargāt savu ģimeni, savu pilsētu, savu valsti. Un tikai no šādas apņēmīgas tautas baidīsies un to respektēs arī visasiņainākie varmākas un agresori.