Iesaki rakstu:

Lai gan valdība 16. augustā konceptuāli lēma par 4,1 miljona latu piešķiršanu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu IT sistēmu pielāgošanai pārejai uz eiro, nav vienprātības par šo tēriņu lietderību. Domas dalās par to, vai, piemēram, grāmatvedības programmu atjaunināšana to uzstādītājiem nebūtu jāveic esošo uzturēšanas līgumu ietvaros, par ko ministrijas jau veic regulārus maksājumus. SIA FMS group līdzīpašnieks Jānis Bergs, kura uzņēmumiem ir liels īpatsvars tieši grāmatvedības programmu nodrošināšanā valsts iestādēs, pāris nedēļas pirms šī jautājuma nonākšanas valdības dienaskārtībā valdošajai partijai Vienotība noziedoja maksimāli atļauto summu – 20 000 latu.

"Tik plānprātīgs es neesmu, lai tā pievērstu sev uzmanību," versiju, ka 20 000 latu Vienotības kontā ieskaitījis, lai ieeļļotu valdības lēmumu par miljonu iedalīšanu IT eiro projektam, Pietiek piektdien kategoriski noliedza viens no lielākajiem IT nozares spēlētājiem Jānis Bergs. To, ka drīzumā gaidāms kāds vērienīgs valsts iepirkums IT jomā, jau 2. augustā, kad KNAB datubāzē parādījās informācija par šo ziedojumu, Pietiek ciniski prognozēja atsevišķi Berga kolēģi IT nozarē, kur konkurence par valsts pasūtījumiem ir asa un neformāli jau gadiem saistīta ar konkrētu politisko spēki lobismu.

Bergs savukārt uzsver, ka neviens no Vienotības pie uzņēmēja nekad neesot nācis prasīt meslus un tas esot viens no iemesliem, kādēļ "Vienotību es cienu nedaudz vairāk kā citus". Viņam daļēji piederošās SIA FMS group uzņēmumi piegādājuši grāmatvedības un personālvadības programmas ministrijām un citām valsts iestādēm un pretendēs uz būtisku daļu no eiro ieviešanas pīrāga. Bergs Pietiek apgalvo, ka par iespējamo iepirkumu uzzinājis tikai ceturtdien no ziņām dažos portālos.

Rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu iestāžu IT sistēmu pielāgošanai valdībā ceturtdien virzīja Vienotības kontrolētā Finanšu ministrija. Citiem vārdiem runājot, 4 147 144 latus plānots tērēt, lai 2014. gada 1. janvārī, kad Latvija cer pievienoties eiro, valsts IT sistēmas būtu pielāgotas jaunajai valūtai, jo pastāv līdzīgas bažas, kā gaidot 2000. gadu, kad pasaule bažījās, vai datorprogrammas atpazīs jauno numerāciju.

Lai gan valdība par šo finansējumu tāpat kā par citiem ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus lēma aiz slēgtām durvīm, Pietiek zināms, ka notikušas diskusijas un pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildēm vismaz daļai IT eiro pārejas projekta ieslēgta dzeltenā gaisma. To, ka valdība vēlreiz šo jautājumu skatīs 28. septembrī, Pietiek piektdien apstiprināja arī Finanšu ministrijas konkursā izraudzītā eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. No ministrijām šīs nedēļas laikā tiek gaidīts detalizētāks pārskats par IT sistēmu uzturēšanas līgumiem, kas tām noslēgti ar firmām, lai izlemtu, vai 649 863 lati, ko FM rosināja atvēlēt grāmatvedības un personālvadības sistēmu pielāgošanai eiro, ir pamatota summa un to nevarētu samazināt.

Valdībā diskusijas nav izraisījusi 3,4 miljonu latu iedalīšana citu, tā dēvēto specifisko IT sistēmu pielāgošanai, kuras izstrādātas tikai konkrētu ministriju un iestāžu vajadzībām. Savukārt Bergs atzīst, ka disproporcija starp specifisko programmu un grāmatvedības programmu pielāgošanai paredzēto finansējumu viņu pārsteidzot. Grāmatvedības programmu pielāgošana vien viņa firmai FMS izmaksāšot "daudzus simtus tūkstošus latu, grūti teikt, vai ar 600 tūkstošiem pietiks". Bergs uzskata, ka pāriešana uz eiro vairāk skar tieši grāmatvedības programmas, jo tieši tās visvairāk saistītas ar valūtām. Uzņēmējs esot noskaidrojis, ka Igaunijā tikai vienas bankas - Swedbank - izmaksas, pārprogrammējot IT sistēmas pirms pārejas uz eiro, bijušas "ar sešām nullēm rakstāms skaitlis". Ministriju un citu valsts iestāžu IT sistēmu pielāgošana pārejai uz eiro Latvijā "būs dārgs pasākums, lai to uzprogrammētu", jo vienkārša programmas atjaunināšana, liekot tai atpazīt norēķinus eiro, problēmu neatrisināšot, skaidro Bergs. Ja sistēmas netiks pārprogrammētas, tās vairs neatpazīšot līdz tam latos veiktos darījumus, arī uzkrātos parādus, atvaļinājumu rezerves un tamlīdzīgus datus, kas iestāžu grāmatvedībā tiek pārnesti uz nākamo gadu.

Lai gan valdība pēc divām nedēļām nolēmusi atgriezties un pārvērtēt grāmatvedības programmu pielāgošanai atvēlamo summu, Pietiek uzrunātie IT nozares spēlētāji, kuru bizness ir ieinteresēts valsts iepirkumos, vairāk sliecas teikt, ka esošie uzturēšanas līgumi nesedz šādu papildu pakalpojumu un valstij par pāreju uz eiro būtu jāmaksā papildus. Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis uzskata, ka gaidāmo valsts iepirkumu noteikti nevar uzskatīt par nelietderīgu. Lai gan esošie uzturēšanas līgumi firmām jau uzliek par pienākumu nodrošināt uzstādīto programmu pielāgošanu saskaņā ar likumdošanas izmaiņām, esot daudz sistēmu, kurās šāda rakstura izmaiņas, kādas saistītas ar pāreju uz eiro, nevarot nodrošināt bez papildu programmēšanas.

"Parasti jau uzturēšanas līgumos šādām lietām ir jābūt, tomēr sistēmu pielāgošana eiro - tas ir kaut kas ekstraordinārs," Pietiek pauž arī Oracle filiāles Latvijā vadītājs Guntis Kalniņš. Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, bijusī e-lietu ministre Signe Bāliņa uzsver, ka eiro ieviešana būs saistīta ar IT sistēmu pārprogrammēšanu un "tas noteikti nav uzturēšanas pakalojums".