Iesaki rakstu:

Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.

Kas bija uzkrītoši pirmsvēlēšanu aģitācijas laikā.

Vispirms jau debates un solījumi, kur kandidāti sacentās pārliecināšanā, kā labāk tērēt mūsu samaksātos nodokļus. Viss tikai ap tērēšanu. Vieni solīja maksāt pabalstus, citi sakārtot iekšpagalmus un pat būvēt mājokļus. Tātad tas viss par stipri ierobežotu nodokļu maksātāju naudu. No moderatoru, žurnālistu un pat konkurentu puses netika, vismaz nemanīju, pievērsta uzmanība tam, ka, iedodot finansējumu vieniem, būs jāatņem otriem.

Vai pašvaldību vadītāji var ietekmēt pilsētas vai novada ieņēmumus? Viennozīmīgi var, taču šī tēma faktiski netika apspriesta.

Kas tad veido pašvaldību ieņēmumu lielāko daļu?

Tie ir iedzīvotāji un maksājumi pašvaldību budžetā no iedzīvotāju ienākumu nodokļu puses, kā arī maksājumi no valsts budžeta, kas seko cilvēkam. Tās ir budžetnieku algas, pensijas un sociālie pabalsti, valsts budžeta maksājumi skolotāju algām un medicīnas iestādēm.

Tātad pašvaldību budžetu ieņēmumi ir stipri atkarīgi no iedzīvotāju skaita un viņu ienākumiem. Ja iedzīvotāju skaits samazinās, samazinās arī pašvaldību ienākumi, un kopumā pa visu Latviju iedzīvotāju skaits arī samazinās.

Šeit ir jāizdara secinājums, ka par cilvēku saglabāšanu un piesaisti no citiem novadiem ir lietderīgi konkurēt. Zivs meklē, kur dziļāk, bet cilvēks, kur labāk. Un cilvēku kustība starp pašvaldībām ir objektīvākais rādītājs, kur ir labāk.

Ja Rīgā starpvēlēšanu laikā iedzīvotāju skaits samazinājās par 30 tūkstošiem, bet pieauga virknē Rīgas guļamrajonu, tai skaitā arī manā Siguldā, tad uzprasās secinājums, ka cilvēkiem ne īpaši patīk dzīvot Rīgā. Atbilstoši demogrāfiskajām prognozēm turpmākos gadus iedzīvotāju skaits samazināsies par apmēram 20 tūkstošiem gadā. Tas nenotiks vienmērīgi, būs arī iekšējā migrācija virzienā uz labāk apmaksātām darbavietām un ērtākiem dzīves apstākļiem. Būs pašvaldības kas augs un plauks, būs, kas nespēs savilkt galus kopā.

Tāpat nekustamā īpašuma (NĪ) nodoklis. Jo mazākas izmaksas, birokrātija un labāka infrastruktūra apvienojumā ar nodrošināto dzīves kvalitāti, jo lielāka iespējamība, ka cilvēki un bizness būvēsies. Augs arī NĪ nodokļa ieņēmumi.

Par visu šo priekšvēlēšanu laikā nebija nekādu vērā ņemamu diskusiju.

Nākošais moments - infrastruktūras izmaksas. Jo uz vairāk galviņām tās sadalās, jo lētāki būs ūdens, kanalizācijas un siltuma tarifi. Ja iedzīvotāju skaits samazinās, izmaksas nesamazināsies. Atlikušie maksās par visu. Tāpat novadu nozīmes ceļi un to uzturēšanas izmaksas.

Galvenais secinājums – pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits samazināsies, kļūs arvien dārgākas pret konkurentiem, būs mazāk naudas līdzekļu sabiedrisko ēku un infrastruktūras uzturēšanai, un iedzīvotāji paātrinātā tempā dosies prom.

Ātrākais veids, kā atstāt savus novadus bez iedzīvotājiem, ir slēgt pēc iespējas vairāk skolu un slimnīcu. Bet jāslēdz būs. Vispirms novados, kur vietējā vara nebūs spējusi noturēt/ieinteresēt savus iedzīvotājus palikt dzīvot savā novadā vai piesaistīt no citiem.

Un tur maz ko var darīt. Tādi degradējuši novadi būs. Tā ir objektīva realitāte. Taču, kuri tieši, tas būs atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem. Tas, kas vajadzīgs visai Latvijai, - Rīgā ir jāpārtrauc degradācijas tendences. Ar strādātājiem ir stipri par maz. Darbam ir vajadzīgs rezultāts.