Iesaki rakstu:

Kaut gan Valsts drošības iestāžu likums un citi normatīvie akti šo iestāžu amatpersonām nosaka būtiskus piepelnīšanās ierobežojumus, strādājot otrā darbā privātuzņēmumos, virkne augstu Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja (SAB), kā arī Militārās policijas darbinieku ir izrādījušies vienlīdzīgāki par citiem un saņēmuši vadības atļaujas turpināt piepelnīšanos. Ar to arī skaidrojama pazīstamā SAB darbinieka Aigara Sparāna (attēlā) pēdējā laika biežā „viesošanās” Saskaņas centram pietuvinātā miljonāra Vasilija Meļņika uzņēmumos, - šādas atļaujas no SAB vadības saņēmuši arī vairāki šīs iestādes vadoši darbinieki.

Valsts drošības iestāžu tāpat kā Valsts policijas darbinieku vidū piepelnīšanās papildus valsts nodrošinātajai lielākoties niecīgajai algai pēdējos gados ir bijusi plaši izplatīta.

Taču šā gada vasarā būtiski „piegrieztas skrūves” vairākās valsts drošības iestādēs, kuru darbinieki faktiski nostādīti izvēles priekšā – aiziet no ienesīgajiem papilddarbiem uzņēmēju apsardzē utml. vai arī zaudēt valsts darbu.

Rezultātā, piemēram, vairāki Drošības policijas darbinieki valsts darbu pametuši par labu darbam uzņēmēja Jura Savicka un viņa uzņēmumu apsardzē, savukārt vairākus vērtīgu kadrus zaudējusi čečenu uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova ietekmes zonā esošā, oficiāli bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona vadītā apsardzes kompānija Bars Security.

Taču atsevišķi Drošības policijas darbinieki saglabājuši oficiālu iespēju turpināt darbu privātuzņēmumos. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pēdējās dienās vairākās publikācijās saistībā ar SAB darbinieku Sparānu pieminētā uzņēmēja Meļņika uzņēmumos arī pēc „skrūvju piegriešanas” turpina darbu vismaz divi Drošības policijas virsnieki – Raimonds Dūmiņš (plašāk zināms kā amatpersona, kas nodrošina arī premjera apsardzi) un Armīns Dīcis.

Dīča komentāru Pietiek iegūt neizdevās, toties Dūmiņš īsā telefonsarunā apliecināja, ka patiešām strādājot divās darba vietās, no kurā valsts darbs ir tikai viena. No Drošības policijas darbinieka teiktā izrietēja – viņam esot pirmā dzirdēšana, ka šāds darbs divās vietās būtu aizliegts.

Kā izrādās, Dūmiņa gadījumā tas tā tiešām ir – viņš ir izrādījies vienlīdzīgāks par citiem: pēc ilgas stomīšanās un pārdomām Drošības policija Pietiek apliecināja, ka gan viņš, gan Dīcis piepelnīšanās atļaujas patiešām saņēmuši.

Nekādi plašāki komentāri gan netiek sniegti, vien atzīstot, ka „šogad ir bijuši gadījumi, kad institūcija ir pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu, gan arī par atteikumu izsniegt atļauju amatu savienošanai”.

Oficiālais skaidrojums saistībā ar valsts drošības iestāžu darbinieku iespējām strādāt otrā darbā ir - saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām ir noteikti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi un to izpildes kārtība.

Amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju. Pirms tam likumā noteiktajos gadījumos valsts amatpersonai (institūcijai) ir pienākums izvērtēt, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

SAB direktors Jānis Kažociņš aizvadītajā nedēļā ne apstiprināja, ne noliedza, ka arī pazīstamais biroja darbinieks Sparāns varētu būt saņēmis šādu piepelnīšanās atļauju. Šādas atļaujas izsniegšana izskaidrotu iemeslus, kāpēc vairāki avoti Meļņika Eiroholdinga uzņēmumos apgalvojuši, ka Sparāns tajos esot sācis darbu kā Meļņika drošības konsultants.

Kā zināms, viena no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja šogad sodītajām amatpersonām ir kāda policiste, - viņas pārkāpums bijis tas, ka, nespējot iztikt ar niecīgo darba algu valsts darbā, viņa bez atļaujas piestrādājusi par apkopēju skolā.