Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pagājušā gada vasaras sākumā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis tika publiski pieķerts, izmantojot dienesta auto personiskām vajadzībām, ministrija solījās izvērtēt amatpersonas vainu un veikt pasākumus valsts automašīnu izmantošanas stingrākai kontrolei. Pagājis gandrīz gads, bet U. Reimanis sodu joprojām nav saņēmis, savukārt kontroles pasākumi aprobežojušies ar GPS sistēmas uzstādīšanu… vienai automašīnai.

Pagājušā gada jūnija sākumā LA aprakstīja privātdetektīvu atskaites, kas demonstrēja, kā U. Reimanis savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.

Piemēram, 20. aprīlī uz darbu U. Reimanis bija devies pusdesmitos no rīta, bet valstiskos pienākumus beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā. Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis bija līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu. Savukārt nākamajā dienā U. Reimanis uz darbu vispār nebija devies, bet tā pati dienesta automašīna bija izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā.

Pēc šīs informācijas nākšanas gaismā Satiksmes ministrija paziņoja, ka par U. Reimaņa rīcību esot sākta disciplinārlieta, taču izrādās, ka vēl deviņus mēnešus pēc publikācijas augstā amatpersona nekādu sodu nav saņēmusi.

„Disciplinārlietas izskatīšanas komisija darbu ir pabeigusi. Iestādes vadītājs lēmumu ir pieņēmis, un U. Reimanim piemērots disciplinārsods, kuru viņš ir pārsūdzējis. Līdz ar to lēmums par disciplinārsodu nav stājies spēkā,” skaidro Satiksmes ministrija.

Rūpējoties par savu augsti stāvošo darbinieku, ministrija līdz lēmuma likumīgas spēkā stāšanās brīdim ir arī klasificējusi lietas materiālus kā ierobežotas pieejamības informāciju, līdz ar to ne komisijas ziņojumu, ne citus lietas materiālus tā sabiedrībai neatklāšot.

Tikmēr pats U. Reimanis tā vietā, lai publiski izteiktu nožēlu par valsts auto izmantošanu savām vajadzībām, ir mēģinājis vērsties Valsts policijā, lai tā palīdzētu noskaidrot personas, kuras šo faktu bija fiksējušas. Sākotnēji policija atteica sākt kriminālprocesu, taču sekoja lēmuma pārsūdzība, un nu notiek atkārtota pārbaude.

Pēc ierēdņa pieķeršanas Satiksmes ministrija apgalvoja, ka tā plānojot „izvērtēt iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai”.

Tagad, deviņus mēnešus vēlāk ministrija skaidro – ierēdņi esot konstatējuši, ka „iekšējie noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai ir izstrādāti un atbilst gan ārējo normatīvo aktu prasībām, gan arī pietiekošā detalizācijā paredz izmantošanas un kontroles kārtību”.

Gadījums ar U. Reimani ministrijas skatījumā esot „izņēmuma situācija, kad kāds noteikumus nav ievērojis”. Ministrija paļaujoties uz to, ka noteikumus amatpersonas un darbinieki ievēro un atskaitēs sniedz patiesu informāciju, jo „katru braucienu nav iespējams izvērtēt, vai tas faktiski notiek amata pienākumu pildīšanas ietvaros un autotransports ticis izmantos ministrijas funkciju veikšanai”.

Pēc U. Reimaņa privātās vizināšanās atklāšanas tika solīts arī sagatavot priekšlikumus "izmaiņām un stingrākai kontrolei par turpmāku  transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai".

Tagad ministrija apgalvo, ka esot „izskatītas dažādas iespējas”, taču vienīgais konkrētais risinājums ir bijis „GPD iekārtu izmantošana automašīnās”. Taču patiesībā līdz „automašīnām” daudzskaitlī Satiksmes ministrija nav tikusi. Pagājušā gada „otrajā pusē” vienam vienīgam transportlīdzeklim esot uzstādīta GPS iekārta testēšanas režīmā, un „patlaban tiek testēts sistēmas funkcionāls”.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

52
6