Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

ha-ha

10.11.2022. 11:24

»

HT

Izlasīju visu tekstu...


Kādi žïdi?Ärzemju latvietis nepārtraukti atrodās nelustrēto bijušo padomju okupantu ideologu nomeklatūras darboņu sabiedrībā.Kompartija ir aizliegtā,bet tās nomeklatūra joprojām ir varas mugurkauls un rausta tādus amerikāņu ar miljoniem piebāztas lupatu lelles,kā vien patīk.Ir izveidojusies pat kompartijas nomeklatūras rinda uz šo amizanto atrakciju.

Atbildēt

HT

10.11.2022. 11:09

Izlasīju visu tekstu.

Jau iepriekš manas esošās aizdomas apsiprinājās - cionistu mērķis , veidojot Pasaules valdību ar slependienestu kā Mossad, CIP ietekmi panākt 4. maija valsts finanšu korporācijas bankrotu, kam pēc Švābes un globālistu projekta jāseko citām valstīm.

Vai nav dīvaini? Finanšu bankrots iestājās tieši kovidafēras laikā, kad iespējamais Mossad aģents E. Levits ir VP, ASV pilsonis K. Kariņņš MP, bet globālistu skolu diplomētais D. Pavļuts veselības ministrs.

Jaunpupu žurkas skraida un baidās. Tā ir zemākā šķira. Marionešu marionetes.

Izgaismojas jaunās 4. Maija finanšu korporācijas valdības veidošanas process- žīds Rīgas pilī diktē noteikumus pretēji demokrātijai - šantažē koalīciju, prasa vispirms radīt haosu ar ministru amatu sadalījumu, nevis vispirms sastādīt galvenos koalīcijas valdības uzdevumus.

ASV pilsonis piespēlē Levitam ar ultimātiem valdības veidošanā, lai valdība tik drīz nebūtu izveidota. Hunta - Levits ar Kariņu joprojām diktē noteikumus.

Atbildēt

formula

10.11.2022. 10:48

Tikai mieru . Kamēr valstī bardaks, mēs esam neuzvarami. Jo mūs neviens uzvarēt negrib.

Atbildēt

Krachs Latvijas 4. Maija finanšu korporācijai

10.11.2022. 10:39

“Ar šo daru zināmu, ka 20. februārī piedalījos neformālā sapulcē, kurā dalību ņēma premjerministrs Krišjānis Knariņš, apsardzības ministrs Artis Pabiriks, ārējo lietu ministrs Edgars Zilkēvičs, iekšējo lietu ministre Marija Golubaja un budžeta ministrs Jānis Meirs.
Sapulce notika ļoti nervozā atmosfērā. Premjerministrs Knariņš paziņoja, ka ir saņēmis datus no budžeta ministra Meira un šie dati liecina par to, ka Latvijas valstij drīz gaidāma pilnīga finanšu krīze, kas draud ar defoltu un varbūt pat ārējas pārvaldības ieviešanu no Eiropas Savienības puses vai vismaz budžeta pārvaldības autonomijas likvidēšanu.
Budžeta ministrs Meirs attiecīgo dokumentu neizsniedza, bet to nolasīja. Veicu pierakstus, no kuriem izriet: 959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā un 660 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2022. gadā – tas viss Covid-19 pandēmijas apkarošanai.
Papildus tam klāt nāk 265 miljoni eiro investīciju projektiem un 360 miljoni eiro energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai – arī tas uz budžeta deficīta pieauguma rēķina 2022. gadā. Vēl šogad jāpieskaita papildu 116 miljoni eiro Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kuri bēg no kara, un 230 miljoni eiro gāzes rezervju iepirkumam – arī tas viss uz deficīta rēķina.
Meirs stāsta, ka šādi izdevumi ietekmē Latvijas valdības budžeta bilanci. Ja 2020. gadā Latvijas budžeta deficīts bija septītais zemākais starp ES valstīm, tad 2021. gadā ar 7,3% no IKP Latvija jau ir bijusi trešā valsts ar lielāko budžeta deficītu, atpaliekot vienīgi no Maltas un Grieķijas.
Latvijas budžeta deficīts 2021. gadā ir trīs reizes lielāks par Igaunijas budžeta deficītu un septiņas reizes lielāks par Lietuvas budžeta deficītu. Arī nupat Eiropas Komisijai iesniegtās stabilitātes programmas rāda, ka Latvijas budžeta deficīts 2022. gadā tiek prognozēts kā augstākais Eiropas Savienībā.
Knariņš ir ļoti nervozs un būtībā kliedz uz Meiru par to, ka viņš par šo situāciju laikus nav ziņojis un brīdinājis par iespējamām sekām. Meirs uz to norāda, ka tā nav taisnība un informācija ir sniegta laikus, taču tieši Knariņš esot bijis tas, kurš paziņojis, ka “naudas ir vairāk nekā jebkad”. Knariņš uz to neatbild.

Knariņš uz visiem šiem jautājumiem nervozi atbild, ka pašlaik nav īstais laiks par to runāt. Viņa partijas biedrs Zilkēvičs piebilst, ka viņa resors veic pārrunas, lai mīkstinātu Eiropas Komitejas nostāju attiecībā uz Latvijas finansiālo stāvokli. Knariņš piebilst, ka situācija ir ārkārtīgi dramatiska un lēmumi jāpieņem nedēļas laikā. Vairāki klātesošie pret to iebilst, un tiek panākta vienošanās par darba grupas izveidi.

Atbildēt

LL taisàs

10.11.2022. 10:24

»

Cien. Lato Lapsa!

Kur ir solītais "Viltvārdis-2


tik léni,kà vilks uz pisanos

Atbildēt

Gustavs

10.11.2022. 09:41

»

Izskatās

Ka Lapsa pārgājis no īstu rakstu publikācijām uz romānu publikācijām


laikam problēma būs tur, ka Lapsa par iesniegtiem rakstiem neko nemaksā....Lai sagatavotu labu rakstu-tur vajag gan zināšanas, gan gana lielu darbu..Par velti to var atļauties iesniegt tikai tādi, kas jūtas dzīļi aizvainoti..no varas..Tā sacīt-varas neatzītie ģēniji...

Atbildēt

Izskatās

10.11.2022. 09:39

Ka Lapsa pārgājis no īstu rakstu publikācijām uz romānu publikācijām...

Atbildēt

Zannīte

10.11.2022. 09:34

Izlasi „Nāvi-2“ līdz galam. Tur skaidri pateolts, lai Melits guļ mierīgi, jo grāmatas nebūs.
Secinājumus izdariet paši!

Atbildēt

Jaunais Liepājas cietums

10.11.2022. 09:32

Visi šeit aprakstītie shēmotāji un Latvijas valsts izzadzēji, drīz tiks tiesāti, manta konfiscēta un samesti aiz restēm, tur varēs apdomāt vai bija vērts, strādājot par gaiļiem…

Atbildēt

Āpsis

10.11.2022. 08:23

»

Cien. Lato Lapsa!

Kur ir solītais "Viltvārdis-2


Nākamgad uz vēlēšanām būs. Tāda ir vienošanās ar pasūtītāju un tas izriet no loģikas.

Atbildēt

Cien. Lato Lapsa!

10.11.2022. 08:05

Kur ir solītais "Viltvārdis-2"?

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: