Iesaki rakstu:

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas tiesāšanai Dienvidāfrikas Republikai, kur viņai draud 8 gadi afrikāņu cietumā. Iesaistījušies ministri, deputāti, pat Valsts prezidents. Bet ir vēl divi neatbildēti jautājumi...

Pirmkārt, jautājums par iemesliem, kāpēc mūsu Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības departaments nav pārņēmis pret K. Misāni ierosināto lietu no Dienvidāfrikas Republikas izmeklētājiem. Kā jau pirms gada rakstīja Diena, Latvijas prokuratūra norādījusi, ka nevarot „garantēt Misānes saukšanu pie kriminālatbildības gadījumā, ja Latvijas Republikā tiktu pārņemts Dienvidāfrikas Republikā ierosinātais kriminālprocess”.

Kas dara uzmanīgu: prokuratūra nevis pārņem lietas materiālus no DĀR, lai visu rūpīgi izmeklētu un tad lemtu, vai ir vai nav K. Misāne saucama pie kriminālatbildības par to, ka nogādājusi savu meitu dzimtenē, bet jau iepriekš grib “garantēt Misānes saukšanu pie kriminālatbildības” — savukārt, ja pašiem tīkamais rezultāts nesanāk, tad ar lietu nenodarbošoties vispār!

Te ir jautājums: vai nav tā, ka prokuratūra, nemaz neredzot lietas dokumentus un neveicot it nekādas procesuālās darbības, jau pirmšķietami būs izlēmusi par K. Misānes vainīgumu? Un nemaz negrib redzēt lietas materiālus, kuros var atklāties arī pretējais? Kur te izpaužas nevainīguma prezumpcija?!

Otra problēma, kas prasa atbildi nekavējoties: ja K. Misāne ir Latvijas pilsone, tad arī viņas meitiņa automātiski ir Latvijas pilsone. Ja meitiņas (kura, iespējams, skaitās Latvijas un DĀR vai Mozambikas dubultpilsone) aizgādāšanu no Āfrikas uz Eiropu varbūt pēc DĀR likumiem varētu saprast kā piespiedu aizvešanu vai ko tamlīdzīgu, tad pēc Latvijas likumiem nekas nav dabiskāks kā Latvijas pilsoņu atgriešanās mājās!

Var gadīties, ka šeit notiek tas, ko juristi reizēm dēvē par “tiesību normu kolīziju” — proti, saduras divu pilnīgi dažādu valstu pretējas likumu normas. Taču mūsu valsts iestādēm ir jāvadās nevis pēc DĀR, Mozambikas vai Dānijas, bet gan pēc mūsu valsts likumiem!

Lieta tāda, ka DĀR nav starp tām valstīm, ar kuru Latvijas pilsoņiem ir atļauta dubultpilsonība. Līdz ar to, pat ja bērnam pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas faktiski tomēr dubultpilsonība ir (tādā gadījumā vēlāk līdz 25 gadiem būs jāizvēlas, kuru no pilsonībām saglabāt un no kuras atteikties), tad Latvijas iestādēm patlaban jārīkojas tā, it kā Latvijas pilsonība bērnam būtu vienīgā.

No šāda viedokļa raugoties — K. Misāne ir izdarījusi pareizu darbu, atvedot savu meitiņu, Latvijas pilsoni, uz etnisko dzimteni. Kāpēc prokuratūra dara visu, lai mūsu pilsoni NEAIZSTĀVĒTU, kamēr Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks u.c. amatpersonas cenšas izdarīt pat vairāk, nekā viņu amati prasa?

Ja atbildes uz šiem jautājumiem beigsies ar K. Misānes izdošanu DĀR, tad prokuratūra nevis ar vārdiem, bet darbiem būs pateikusi: nē, mēs neaizstāvam savu pilsoņu tiesības — mūsu mērķis ir palīdzēt, lai Latvijas pilsone par savas meitas, arī Latvijas pilsones, atvešanu uz dzimteni nonāktu Āfrikas cietumā uz 8 gadiem. Pat tad, ja Latvijā maksimālais sods par šo “nodarījumu” (kura esamība, atceramies, pagaidām vēl nemaz nav konstatēta) maksimāli paredzētu vien 3 mēnešu arestu — kurus K. Misāne jau paspējusi četrkārt atsēdēt Dānijas cietumā.