Iesaki rakstu:

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”, kad šī kara laikā vienlaikus dzīvības zaudējuši tik daudz bērnu.

Tikpat gājuši bojā pieaugušo. Tas gan vairs nav rekords… Vēl cietuši 75 cilvēki. Arī tas vairs sen nav rekords…

Krievijas propagandas kanāli bija pārlaimīgi. Esot trāpīts NATO emisāru satikšanās vietai. Tiesa, neviens NATO “ģenerālis” vārdā pēc tam netika nosaukts. Un nekur par ģenerāļiem it kā nesēroja.

Ukraiņi gan nosauca šos “generāļus” – bojā gājušo bērnu vārdus. Un par šiem bērniem sēroja visur. Vismaz tur, kur vēl sastopams veselais saprāts.

Vienlaikus otrs “rekords” notika ASV. Padomājiet tikai! Ovečkins sasniedzis Grecka iemesto ripu rekordu NHL - 894 goli! Ārprāts! Kāds cilvēces sasniegums! Kāds atvieglojums visiem mums. Cik tas tagad nu uzlabos mūsu dzīves!

Sportam ar politiku taču nav nekāda sakara. Taču nez kāpēc atkal Krievijas propaganda līksmo – to taču varēja paveikt tikai “mūsu krievu spēkavīri”!

Bet labi. Tas jau propagandistu darbs – ciniski un pretīgi melot, no ziloņa taisot mušu, bet no mušas - ziloni. Pēc pasūtījuma un vajadzības.

Zīmīgāk gan ir tas, kā tika atzīmēts šis otrs “rekords”ASV.

“Daudzinternacionālie” komandas biedri (no valstīm, kuras pašas bažīgi raugās savā nākotnē un tādēļ visādos veidos palīdz Ukrainai) sirsnīgi un vētraini sveica savu komandas biedru - Putina uzticamības personu, kuru izgaismoja arēnas prožektori, kuram sajūsmināti uzgavilēja tūkstošiem alu sadzērušies un cīsiņus sarijušies kompleksu mākti fani. Pats Greckis (par ātru viņš aizgāja no hokeja!), gan ar paskābu ģīmi, nonāca ģērbtuvēs sveikt gaviļnieku.

Politkorektums. Jābūt prasmei atzīt “sakāvi”. Apsveikumi. Preses konference. Kņada. Uzbudinājums. Jubilāra ego triumfs.

Bizness. Tikai bizness. Pārdoti krekli ar 8. numuru, izpārdotas biļetes, kur “spēkavīrs” skaisti mēdz gūt vārtus. Un tā tālāk… Kā lai tādu padzen? Kā lai tādam nespiež roku? Kā lai tādam nesmaida un neuzgavilē? Zelta vistiņai. Tas nekas, ka sirdī “viņa prezidents” ir tas, ko no visas sirds ienīst visa civilizētā pasaule.

Bet kaut kur okeāna otrā malā morgā guļ 10 mazi “NATO ģenerāļi”. Un kāpēc gan ne? Viņi tādi arī ir. Viņi šobrīd iedvesmo turpināt cīņu, vairo spēku un nepiekāpību. Arī naidu. Ne bez tā. Un ne tikai to. Viņi atgādina arī to, ka moralitāte nozīmē nerokoties ar ikkatru, kas tevi izklaidēs vai nes materiālo labumu. Arī nesmaidīt nozīmē parādīt attieksmi un stāju.

Moralitāte nozīmē arī pienācīgas vietas ierādīšanu tiem, kuriem morāle ir sveša.

Divas pasaules. Divas plaknes, kurām nav lemts krustoties. Divi spēki, kuriem nav lemts vienoties. Nekad.