Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji iepriekš izskanējušiem apgalvojumiem par to, ka bēdīgi slavenais valsts galvojums uzņēmuma Liepājas metalurgs modernizācijai piešķirts ļoti strauji, Pietiek rīcībā esošie un šodien publiskotie dokumenti rāda, ka patiesībā galvojums izsniegts pēc garas birokrātiskas procedūras, kas pašlaik tiesībsargāšanas iestādēm to intereses gadījumā ļautu precīzi noskaidrot atbildīgās amatpersonas un to iespējamos pārkāpumus. Vienlaikus dokumenti apgāž toreizējā finanšu ministra Einara Repšes tagadējos apgalvojumus, ka tolaik uz iespējamām uzņēmuma problēmām nekas neesot norādījis.

Mediji ir ziņojuši - to, ka galvojuma izsniegšanas procedūrā neesot bijis ne Finanšu, ne Ekonomikas ministrijas atzinumu, aprīļa sākumā "atcerējies" Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, līdz ar to izdarot secinājumu, ka šādi pārkāpta galvojumu izsniegšanas kārtība.

Taču Pietiek jau iepriekš un šodien publiskotie dokumenti rāda, ka patiesībā galvojuma izsniegšanu pavadījis iespaidīgs ziņojumu un citu dokumentu apjoms, kuru vainagojis toreizējā finanšu ministra Repšes parakstīts dokuments, - šodien publiskojam arī to.

Pietiek jau informējis, ka Valsts kases atzinumi par galvojumu jau 2009. gadā ir norādījuši uz veselu virkni nopietnu risku, kuri pašlaik arī ir piepildījušies. Taču tas nav traucējis Repšem pašlaik apgalvot - pirms dažiem gadiem "neesot izskatījies", ka Liepājas metalurgam varētu rasties šādas problēmas.

"Pirms dažiem gadiem tā neizskatījās. Par metalurģijas nozari tolaik domāja ar labu perspektīvu," aģentūrai LETA ir apgalvojis Repše, vēl paziņojot, ka par iecerēto modernizāciju tolaik pozitīvi izteikušies "visi piesaistītie eksperti" - Valsts kase, ministrijas eksperti un viņa padomnieki.

Taču patiesībā Repšes rīcībā jau tolaik bija Valsts kases atzinumi, kuros bija informēts gan par smago situāciju metalurģijas nozarē kopumā, gan par iespējamām problēmām ar metāllūžņu pieejamību, gan par to, cik lielā mērā Liepājas metalurgs spēj novērtēt reālo situāciju, gan par Liepājas metalurga biznesa plāna pamatotību, gan pat par "būtisku risku, ka Liepājas metalurgs šādos tirgus apstākļos varētu strādāt ar zaudējumiem, kas varētu novest pie ražošanas apjomu samazināšanās līdz laikam, kad celtniecības apjomi pasaulē atgūsies pēc recesijas", bet, "Liepājas metalurgam šādos tirgus apstākļos turpinot ilgstoši strādāt ar zaudējumiem, var tikt apgrūtināta arī apgrozāmo līdzekļu pieejamība, kas var vēl vairāk apgrūtināt uzņēmuma darbības iespējas".

Pietiek pagaidām nav izdevies no Repšes noskaidrot, kāpēc tieši viņš 2009. gadā nebija ņēmis vērā šos brīdinājumus un kā viņam aizvadītajos trīsarpus gados tos izdevies pilnībā aizmirst.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0