Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad pakrāmēties gar gāzes pedāli.
Viena amerikāņu kompānija janvāra sākumā iesniedza Aizsardzības ministrijā vēstuli par investīciju projektu - dronu un raķešu rūpnīcas celtniecību Latvijā. Zinot, ka mūsējie brauc kruīza kontrolē, vēstules sākumā īpaši tika norādīts, ka ASV vēstniecības militārais atašejs ir rekomendējis investoram iet tieši tādu ceļu - pie noteikta darbinieka, noteiktā nodaļā/departamentā.
Līdz marta vidum kustība vai ieinteresētība no Lāčplēšiem - nulle… Tad investors sāka zvanīties. Atbildīgā darbinieka pirmā reakcija kā namu pārvaldē - mēs nekādu vēstuli neesam redzējuši. Uz ko investors pārvaicā - kāpēc tad viņam atnāca uz epastu zibenīgs apstiprinājums, ka ministrija vēstuli saņēmusi?
Sekojis neveikls klusums… Pēc tam veikls - sorry!
Protams, ka es nodošu ministram konkrētās kompānijas nosaukumu, bet - pie viena viņš uzzinās arī tā cilvēka vārdu, kas laida raini, upīti un sudraba edžu vienā personā.
It kā Gods kalpot! Pie viena Prieks censties! Bet…