Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

17. decembrī medijos tika paziņots, ka pētnieciskos žurnālistus no “Re:Baltica” vajājot kāds psihiski nelīdzsvarots cilvēks, kurš izsaka draudus un vajā žurnālistus. Jā – tas tiku domāts es. Uzskatu par savu pienākumu un tiesībām paust savu viedokli par šo situāciju.

"Re:Baltica" komandai nebija nekādu problēmu apgalvot, ka iniciatīvas iesniedzēji par Saeimas atlaišanu gaida Krievijas apskāvienus. Tāpat Ingai Spriņģei nebija nekādu problēmu nosaukt cilvēkus kuri parakstījušies par iniciatīvu, par “Stupid people” jeb stulbiem cilvēkiem.
Es kā viens no nu jau vairāk nekā 40 000 cilvēku, kuri parakstījušies par Saeimas atlaišanas iniciatīvu, uzskatīju par savu pienākumu uzzināt, kā "Re:Baltica" nonāca līdz secinājumam par “Krievijas apskāvieniem”. Kā arī vēlējos uzzināt vai "Re:Baltoca" komandai nav nekādu morālu problēmu saņemt savai organizācijai finansējumu no tiesāta noziedznieka, valūtas spekulanta, vardarbīgu protestētāju finansētāja Džordža Sorosa.
Zinot Džordža Sorosa organizāciju ietekmi Latvijā, es saprotu, ka, neesot oficiāli žurnālists, bet dzenoties pēc viedokļa un objektivitātes no žurnālistiem, acīmredzot esmu uzkāpis Sorosa cilvēkiem uz “varžacīm”.
Publiskā telpā tiek svaidīti diezgan skaļi apvainojumi manā virzienā, kurus vēlētos atspēkot.
Es negribētu domā, ka žurnālisti Valsts policiju vēlas pārvērst par personīgiem sargsuņiem, un ticu, ka Valsts policijā strādā cilvēki ar godaprātu, atbildības sajūtu pret savu darbu, tādi, kuriem pirms emocijām nāk tomēr tiesiskums. Lai gan, ņemot vērā mūsu politiķu klaju ņirgāšanos par pašu pieņemtiem likumiem, arī par to man pilnīgas pārliecības nu jau mūsu valstī nav.
Lasot Krimināllikumu par vajāšanu: “Par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, —
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Vai par ilgstošu izsekošanu jeb novērošanu var tikt definēta vienīgā reize, kad (pēc maniem uzskatiem) tendencioziem žurnālistiem no "Re:Baltica" aiznesu dāvanā bēru pušķi un ūdens pudeli, kuru nodēvēju par “svēto ūdeni”?
Vai par draudiem var tikt uzskatīta frāze, ka “satikšu viņus” - kuru šie žurnālisti, medijiem ziņojot, apzināti izrāva no konteksta, aizmirstot piebilst, ka frāzes turpinājumā bija: “lai gūtu atbildes viņu sponsora Džordža Sorosa sakarā”?
Vai saziņa var tikt uzskatīta par nevēlamu, ja nevienā brīdī nedz Facebook portālā, nedz uz Whatsapp aplikācijā sūtītām ziņām neviens no viņiem neatbildēja, sakot, ka sarakste nav vēlama?
Krimināllikums par draudiem saka: “Par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, —
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Arī šajā gadījumā es gribētu redzēt “Re:Baltica“ žurnālistus atspēkojam savus melus.
Tas, ka apzināti uzvedos nekaunīgi pret žurnālistiem kuri mani kopā ar citiem ir nekaunīgi nosaukuši par “Stupid people”, ir taisnība.
Tas ka uzvedos nekaunīgi pret tiem, kuri sauc sevi par pētnieciskajiem žurnālistiem, bet bez faktiem iniciatīvas iesniedzējus iekrāsojot kā cilvēkus, kuri gaida Krievijas apskāvienus - arī ir taisnība
Nodarbojos jau vairākus gadus ar politaktīvismu. Un, ja šie “pētnieciskie žurnālisti” būtu papētijuši manu video saturu, tad, izņemot necenzētu leksiku, viņi ievērotu, ka savos video arī vairākkārt esmu uzsvēris, ka cilvēkiem, kurus neapmierina pašeeiz notiekošie politiskie procesi, ir jārīkojas BEZ VARDARBĪBAS un LIKUMA IETVAROS. Kas ir pilnīgi pretēji “Re:Baltica” apgalvotajam.
Esmu arī apkopojis visus “Re:Baltica” melus ar melus atspēkojošiem pierādijumiem savā pēdējā video materiālā, kas redzams - https://youtu.be/O-ogNsIMLlk
Tāpat man liekas ļoti interesanti, ka “Re:Baltica“ zina jau pirms izmeklēšanas, ka viņiem tika draudēts, ka viņi ir vajāti, vēl pirms Valsts policija ir mani nopratinājusi un noskaidrojusi visus apstākļus.
“Re:Baltica” žurnālistiem es esmu vainīgs, pirms tiesāts. Lai gan, manuprāt, mēs dzīvojam valstī, kur neviens nevar tikt uzskatīts par vainīgu, pirms viņa vaina ir pierādīta tiesā. Varbūt “Re:Baltica“ žurnālistiem vajadzētu uzņemties likumsargu darbu, jo “hei” - kam gan mums nepieciešamas tiesas un policija, ja “Re:Baltica” žurnālisti jau mani ir atzinuši par vainīgu.
Man liekas gan ļoti interesanti, ka pie šīs situācijas tika minēta Beates Jonītes situācija, kurā policija atdzina, ka nav nozieguma sastāva. Izteikumi viņas sakarā bija skarbs un neizdevies joks, bet likums netika pārkāpts.
Es varbūt vēlos redzēt pārlieku daudz objektivitātes medijos, kur tās nav – cerot, ka, runājot par mani, viņi varētu arī piezvanīt un pajautāt manu versiju par notikušo. Mans tālruņa numurs atšķirībā no Ingas Spriņģes ir publiski pieejams.

Novērtē šo rakstu:

225
38