Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija, kas 23. jūlijā brutāli aizturēja cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 kādreizējo dibinātāju Linardu Grantiņu un visu šo laiku stingri pastāvēja uz viņa paturēšanu apcietinājumā, šodien nespēja pārliecināt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesu, - tā nolēma ļaut Grantiņu atbrīvot no apcietinājuma, tikko būs samaksāta drošības nauda 5000 eiro apmērā.

Pietiek jau informēja, Drošības policijas izmeklētājs Māris Aukstikalnis 13. augustā nolēma paturēt Grantiņu apcietinājumā, lēmumā norādot - Grantiņam tiešām ir lauzta roka (ko Drošības policija līdz šim dēvēja par "rokas traumu") un multiplā skleroze, kas slimnīcā netiek ārstēta medikamentu trūkuma dēļ, taču viņš ir pierakstīts pie ārsta pēc divām nedēļām, tāpēc lai tik "sēž".

Grantiņa aizstāvji Pāvels Rebenoks un Jānis Vilders bija lūguši mainīt Grantiņam drošības līdzekli viņa veselības stāvokļa dēļ, norādot, ka "aizturēšanas laikā 23.07.2015, Liepājā pret L.Grantiņu tika piemērots pārmērīgs spēks, kam nebija nedz objektīvas nepieciešamības, nedz tiesiska pamata".

Advokāti Drošības policijai bija minējuši, ka brutālās aizturēšanas rezultātā Grantiņam "tika nodarīti smagi neatgriezeniski miesas bojājumi, kurus apliecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas medicīniskā dokumentācija - aizturēšanas rezultātā L.Grantiņam tika salauzts kreisās rokas elkonis, kuru nav iespējams sadziedēt bez sarežģītām medicīniskām manipulācijām - operācijas, kā arī ir visas labās rokas dziļi, asiņojoši miesas nobrāzumi un smags nieru sasitums un, iespējams, arī citu iekšēju, dzīvībai svarīgu orgānu bojājums".

Uz to Aukstikalnis savā lēmumā norādīja: "Netika iegūtas ziņas, ka 2015. gada 23. jūlijā Liepājā, L.Grantiņš aizturēšanas laikā guva smagus miesas bojājumus, kuru novēršanai ir nepieciešama operācija kā arī nav pamata L.Grautiņa neatliekamai hospitalizācijai pilsētas slimnīcā." Līdz ar to pieteikums grozīt drošības līdzekli - apcietinājumu veselības stāvokļa dēļ esot nepamatots un noraidāms.

Pēc šī atteikuma Grantiņa aizstāvji bija vērsušies tiesā, un Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese šodien pieņēmusi nepārsūdzamu lēmumu Grantiņam noteikt 5000 eiro lielu drošības naudu. "Drošības līdzeklis apcietinājums tiks atcelts, ja līdz 2015. gada 24. septembrim tiks veikta drošības naudas samaksa," teikts tiesas lēmumā.

Tikmēr Drošības policijas ieskatā Grantiņš apcietinājumu pelnījis, jo tiek turēts aizdomās par aicināšanu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Turklāt Drošības policijai Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi Karīnu Kravecu, kura pieņēmusi lēmumu par apcietinājumu Grantiņam, izdevies "nomotivēt" tā, ka viņa lēmumā pieminējusi pat neeksistējošu "apsūdzību sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā".

Jau iepriekš bija zināms, ka 2014. gadā Latvijas tiesa Grantiņam piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu saistībā ar 2012. gada 10. aprīlī sāktu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Drošības policija joprojām nevēlas atklāt, vai kriminālprocess ir sākts pēc kādas konkrētas personas iesnieguma (visbiežāk minēts Saskaņas pārstāvis Valērijs Agešins) vai arī pēc pašas Drošības policijas iniciatīvas.

Taču zināms, ka līdz ar nacionālā naida izraisīšanu Drošības policija tur Grantiņu aizdomās par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.

Tieši šo Krimināllikuma pantu, saskaņā ar kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, Drošības policijas izmeklētājs Aukstikalnis bija minējis savā 2014. gada maija ierosinājumā tiesai noteikt Grantiņam drošības līdzekli - apcietinājumu.

Centra rajona tiesai Drošības policijas izmeklētājs skaidrojis, ka Grantiņš, kurš pastāvīgi dzīvo Vācijā, neesot pēc viņa aicinājumiem ieradies Latvijā, tādējādi "izvairās no pirmstiesas kriminālprocesa un tiesas, tādā veidā, traucē pirmstiesas kriminālprocesa gaitu".

Lai gan tiesas lēmumā nav minēti nekādi konkrēti fakti, ko Drošības policija būtu darījusi zināmu saistībā ar Grantiņa plāniem gāzt valsts varu Latvijā, tiesnese Kraveca lēmumā minējusi, ka "kriminālprocesā iegūtās ziņas par faktiem, proti, ziņojums, eksperta atzinums un citi kriminālprocesa materiāli rada pamatotas aizdomas, ka L.Grantiņš ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, par kuru uzsākts kriminālprocess un par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu".

Vēl vairāk - lai gan šajā kriminālprocesa stadijā nekādas apsūdzības vispār netiek izvirzītas, tiesnese Kraveca lēmumā bija īpaši norādījusi, ka "L.Grantiņš tiek apsūdzēts sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā". Minēts arī tas, ka, tā kā Grantiņš dzīvo Vācijā, viņam Latvijā nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas arī esot arguments par labu apcietinājuma piemērošanai.

Pati Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija kategoriski atsakās sniegt atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Grantiņa aizturēšanas apstākļiem, spēka pielietošanas nepieciešamību utml. Pēc neoficiālām ziņām, lēmumu par atbilžu nesniegšanu pieņēmis personiski Drošības policijas vadītājs.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons, kurš pusotru nedēļu pēc Grantiņa brutālās aizturēšanas to beidzot bija "pamanījis", vēl joprojām veic "izpēti" par notikušo.

Novērtē šo rakstu:

0
0