Menu
Pilnā versija
Foto

Dūklavs meklē „tautas” atbalstu

Dainis Īvāns · 31.05.2011. · Komentāri (26)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam Valsts meža dienesta (VMD) izformēšanai un valstiski atbalstītas laupītājmežsaimniecības nostiprināšanai atlicis pavisam maz laika – 23. jūlijs, bet atklātībā joprojām nav nodots neviens Zemkopības ministrijas izstrādātais dienesta reorganizācijas priekšlikums.

Mežu departaments pie tādiem gan naigi „strādājot”, nesen ziņojusi Dūklava pārstāve S.Lazovska. Taču zemkopības galvenā politiķa izvairīšanās no godīgām atbildēm ministrijai netraucē dedzīgi apvaukšķēt paša VMD sagatavoto reformas piedāvājumu. Tas atšķirībā no Dūklava iecerētā tomēr paredz proporcionāli teritorijas mežainumam stiprināt vietējo mežniecību tīklu, vienlaikus saglabājot kompleksai dabas aizsardzībai nepieciešamo dienesta vienotību.

Taču VMD projekta galvenā vaina, kā zināms, bijusi tā neatbilstība krusttēva Lemberga ieceltās amatpersonas saprašanai un interesēm. Skaidrs arī, ka ministrija saviem spēkiem, bez pieredzējušu, godprātīgu mežziņu, kā arī dabas aizsardzības speciālistu (kuri pamatoti neuzticas ministrijai) palīdzības neko jēdzīgu mežu nozares pārraudzības uzlabošanā nepaveiks arī turpmākajos divos mēnešos.

Tad nu Dūklavs ķēries pie visu zemju kombinatoru pārbaudītas metodes – savu „reformu” nodrošināt ar „tautas” atbalstu. Pēdējās dienās viņa rīcības attaisnošanai sarosījusies „Meža īpašnieku biedrība” (MIB). Tās priekšsēdētājs Arnis Muižnieks jau izteicies, ka gan jaunajam Meža likumam, gan VMD reorganizācijai faktiski jāpaplašina izcirtēju rīcības brīvība un visatļautība. Meža īpašnieki, viņaprāt, esot „neizpratnē par plānotajiem grozījumiem Meža likumā, kas līdzās esošiem apzīmējumiem "aizsargājama dabas teritorija", "mikroliegums" un "aizsargjosla" paredz ieviest jaunu jēdzienu – "bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi".” (Latvijas Avīze, 27.05.2011.)

Lai arī kritizētais vēl tālu nav likuma grozījumi, bet tikai vides ekspertu kautrīgi piedāvājumi, ar A.Muižnieku uz vienu roku meties arīdzan SIA Kursa MRU mežu īpašnieks E. Dupužs. Pēdējais Ventspils feodālajā pavalstī jau pasen iepazīts kā nikns mežu aizsardzības apkarotājs, dabas liegumu noliedzējs.

Taču, ja man kā vienam no Latvijas meža īpašniekiem, kurš nedz Muižnieku, nedz Dupužu nav pilnvarojis runāt savā vārdā, MIB paziņojumi rada naivus jautājumus, tad atbildi uz tiem pilnībā sniedz minētās organizācijas padomes sastāvs. Tur gozējas gan Latvijas Valsts mežu vadītājs R.Strīpnieks, gan Rīgas mežu pilnvarots pārstāvis, gan skandināvu mežu kompānija, gan Tautas partijas politiķis Inesis Boķis un nekādi 150 000 Latvijas mežu īpašnieki, par kuru pārstāvjiem kungi uzdodas presē.

Neizbrīna arī, ka E. Dupuža Ventspils uzņēmums Kursa MRU vienlaicīgi ir LVM klients, kam laipns līgums pašlaik ļauj izstrādāt 60 000 ha tautai piederošo mežu Ziemeļkurzemē un 15 000 ha Dienvidkurzemē. Vai tikpat postošā un skandalozā veidā kā Mordangā? Savukārt MIB kā „nevalstiska organizācija” pārstāvēta vairākās Zemkopības ministrijas struktūrās, piemēram, mežu attīstības fondā, un drīzāk uzskatāma par VMD izputināšanas pasūtītāju, ne „tautas balsi”.

Acīmredzot pirms gaidāmās Saeimas atlaišanas Dūklavs vēl vairāk centīsies nostiprināt ZZS un oligarhu pozīcijas pie ilggadējās partijas barotnes – a/s Latvijas Valsts meži, vienlaikus kalpodams pārējiem Latvijas mežu resursu izniekotājiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0