Iesaki rakstu:

Diezgan daudz, ja ne lielākā daļa cilvēku, kas sociālajos tīklos komentēja Raimonda Rupeika (Dž. Dž. Džilindžers) sesto šķiršanos, pauda vai nu vieglprātīgu šo notikumu vērtējumu (joki, demagoģija, filozofija), vai arī principā to atbalstīja. Ņemot vērā komentāros sniegtos iemeslus un argumentus, šos cilvēkus var iedalīt vairākās grupās.

SPĒCĪGAS UN NEATKARĪGAS SIEVIETES. Tās ir tās, kuras daba ir apveltījusi ar spējām/paziņām/veiksmi un kas viņās attīstīja Dievietes kompleksu. Atrašanās blakus šādai sievietei  visiem pārējiem ir liels gods, un, ja viņa pēkšņi (pat ja sesto reizi) nolema turpināt dzīvi ar kādu citu, tad apkārtējiem tas jāpieņem, pilnīgi ignorējot Dievietes nodarīto kaitējumu. Parasti šīs sievietes ir vai nu reālas, vai nu mentālas egoistes, kurām viņu pašu prieks/komforts ir svarīgāks par visu pārējo dzīvē, ieskaitot citu cilvēku ciešanas. Tieši šis mentalitātes dēļ viņas arī Džilindžera rīcībā nesaskata neko sliktu.

SIEVIETES-UPURI. Tās, kuras Džilindžera romantiskajā harizmā saskata glābiņu. Sievietes, kuru tēvi nebija fiziski vai emocionāli klāt, kas noveda pie mīlestības trūkuma viņās jeb pie vieglas vai ne tik vieglas garīgas traumas. Viņām šķiet, ka izārstēt sevi var ar saldajiem cigarešu dūmiem, ko viņu virzienā no mīksta dīvāna izpūš pleibojs ādas jakā. Tās ir sievietes, kuras ir gatavas kļūt par Džilindžera pat 37. sievu, lai divus gadus vēlāk tiktu izmestas ārā kā nevēlams suns. Nemaz nerunājot par Džilindžera  emocionālo atbalstīšanu soctīklos.

SIEVIETES-GLĀBĒJAS. Sievietes, kurām pašām vai nu ir sliktas attiecības ar bērniem/vīriem/vecākiem, vai nu personīgas dzīves vispār nav. Viņas nezina, kā sakārtot savu pašu dzīvi, bet jūt neticamu vēlmi pēc ģimenes harmonijas un tāpēc pastāvīgi cenšas "palīdzēt" citiem ar ģimenes problēmām. Turklāt problēmas būtība, kuru viņi “palīdz” atrisināt, viņas ne īpaši uztrauc, un bieži vien viņas palīdz nevis tiem, kas ir cietuši, bet gan tiem, kas apzināti rada ciešanas citiem. “Nabaga Džilindžers, kurš n-tos gadus nevar atrast laimi” ir ideāls materiāls kārtējai glābšanas operācijai. Arī naudu saziedos, ja tikai būs iespēja.

VĪRIEŠI-KOVBOJI. Tie ir tie, kas paši izlemj, kas dzīvē ir atļauts un kas nav. Viņi ne vienmēr prot rakstīt bez kļūdām, bet ļoti labi zina, kur pilsētā var nopirkt zagtus lukturus vai kurā pirtī var normāli izklaidēties ar viegli pieejamām dāmām un jaunkundzēm.

Visbiežāk tie ir vīrieši, kuru vecākiem nebija laika viņu audzināšanai (vai kuriem vispār nebija vecāku), un rezultātā viņi sevi izaudzināja paši, vērojot, kas notiek ap vietējo spēļu zāles vai točkas ieeju. Šajā grupā ir arī visi tie, kas kopš bērnības sapņojuši par kovboja dzīvi, bet kuriem tam nekad nepietika olu.

Kovboji un viņu grupijas neizjūt spēcīgu līdzjūtību konkrēti pret Džilindžera šķiršanos, bet atbalsta visparējo visatļautību, kuru saskata viņā rīcībā. Džilindžers ir viņu ideoloģisks domubiedrs.

MENTĀLI DŽILINDŽERI jeb vīrieši-lupatas. Tie ir tie, kas Džilindžeram jūt līdzi, jo paši izturas pret sievietēm kā pret gaļas gabaliem, izmantojot viņas, kamēr tās ir svaigas. Šāda uzvedība ir vai nu lutināšanas rezultāts (kad no mīļota dēla tika nopūsti putekļi), vai emocionāli nepieejamas mātes rezultāts (kad māte neprata mīlēt un tāpēc noslīcināja dēlu mantās, naudā vai pārmērīgā uzmanībā).

Pirmajā gadījumā "vīrietis" vienkārši nav pieradis pie precēm, kurām driz beigsies derīguma termiņš. Otrajā gadījumā "vīrietis" katrā jaunajā sievietē cenšas atrast emocijas, ko viņš nav saņēmis no savas mātes, taču, tā kā tas fiziski ir neiespējams, viņš turpina mainīt partneres, cenšoties aizpildīt trukumu sirdī. Otrais ir, visticamākais, paša Džilindžera psihotips, kas, iespējams, ir iemesls nekavējoties meklēt palīdzību nevis pie stulbām bābam soctīklos, bet gan pie psihoterapeita.

Visbeidzot, atgriežoties pie teksta virsraksta, par to, kāpēc šīs reakcijas ļoti labi atspoguļo mūsu nākotni, - iedomāsimies Boeing 737 lidmašīnu. Tā nolaižas Rīgas lidostā, un tajā atrodas 200 pasaules gudrākie un apzinīgākie politiķi. Iedomāsimies, ka šo politiķu mērķis ir pārveidot Latviju par patiesu veiksmes stāstu, par kuru vēl gadu desmitiem rakstīs vēstures grāmatās. Kas šos cienījamos cilvēkus sagaida dialogā ar iedzīvotājiem?

Spēcīgas un neatkarīgas sievietes, saskaroties ar aicinājumiem uzlabot katastrofālo demogrāfisko situāciju, teiks, ka viņām tam nav laika. Karjera, garīgā izaugsme un online-patriotisms viņām ir svarīgāki, bet iedzīvotāju skaita pieaugums pēc viņu viedokļa ir darbs aprobežotajiem musulmaņiem, kuri nezina, kas ir prezervatīvs.

Sievietes-upuri, saskaroties ar aicinājumiem uztvert dzīvi nopietnāk un attīstīt kritisko domāšanu, teiks, ka viņām tas viss ir pārāk grūti. Viņām pat ambīciju jēdziens nav skaidrs, un tāpēc klusas peles loma, kas ar glāzi vīna rokā publicē pīrāgu bildes Twitterī, viņām ir gan tuvāka, gan saprotamāka.

Kovbojs, kad viņam tiek lūgts pārtraukt dzert, zagt un degradēt, atbildot salauzīs sarunu biedram degunu. Un tas vislabākajā gadījumā.

Lupata, kad viņam atgādinās, kādu funkciju veic orgāni starp kājām, apsolīs, ka izdarīs visnopietnākos secinājumus, tad izslēgs telefonu un pazudīs vismaz uz diviem gadiem.

Ar to ideālās valdības darbs Latvijā ir pabeigts, un tās locekļi Rīgas lidostā gaida iekāpšanu lidmašīnā mājupceļā. Vēlāk komisijas ziņojumā būs norādīts, ka apmeklētajā valsts iedzīvotāji sabotēs absolūti jebkuru mēģinājumu izspiest sevi no komforta zonas nācijas nākotnes vārdā. Taču gribasspēka un morālā kompasa trūkuma dēļ viņi būs gatavi darīt paši un pieļaut citiem darīt ar viņiem absolūti neiedomājamas lietas. Piemēram, brīvprātīgi kļūt par septīto sievu psihiski  traumētam nimfomānam, kurš jau gadu desmitiem publiski izturas pret sievietēm kā pret veikalā nopērkamām lietām.

P.S. Visiem garīgi līdzsvarotiem un kritiski domājošiem cilvēkiem, kurus, iespējams, apvainoja vai sarūgtināja šī teksta kategoriskais un vispārinošais tonis, vajadzētu atcerēties vienu svarīgu lietu. Lai 30 skolēnu klase kļūtu par vienu no sliktākajām skolā, nav nepieciešams, lai visi 30 skolēni būtu dēmoni. Pietiks ar tikai četriem bērniem no disfunkcionālām ģimenēm pēdējā rindā.