Menu
Pilnā versija
Foto

Dzīvībai bīstamā izglītība

Arturs Priedītis · 22.06.2016. · Komentāri (22)

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Sergejs

01.07.2016. 16:33

»

Jonis

Kroplas zināšanas veido kroplo cilvēku. Šādus cilvēkus ir vieglāk stūrēt vēlamā virzienā. Izglītības sistēma ir politiskās sistēmas pamats. Salīdzinot dzīvi okupētajā Padomju Latvijā ar dzīvi brīvajā kapitālistiskajā Latvijā, jāsaka kā ar visām negācijām un tautas patēriņa preču nepietiekamību dzīvot...


Tas uz latviešiem neattiecās, jo Dievs viņus ir radījis kroplus ar zināšanām vai bez zināšanām. Izglītība neko nedod latviešiem. Padomju krievu izglītība bija laba, taču neko nedeva latviešiem, kuri vienalga palika aptaurēti.

Atbildēt

Jonis

29.06.2016. 17:38

Kroplas zināšanas veido kroplo cilvēku. Šādus cilvēkus ir vieglāk stūrēt vēlamā virzienā. Izglītības sistēma ir politiskās sistēmas pamats. Salīdzinot dzīvi okupētajā Padomju Latvijā ar dzīvi brīvajā kapitālistiskajā Latvijā, jāsaka kā ar visām negācijām un tautas patēriņa preču nepietiekamību dzīvot bija labāk. Mums visiem borē galvā tikai to laiku negatīvo un cenšas nepieminēt to, kas bijis labs, bet laba bija daudz vairāk. Nerunā par to, ka paši latvieši arī bija vainīgi pie noziedzīgās izsūtīšanas, jo tur kur bija godīgi un atbildīgi, savus tautiešus aizstāvošie latvieši, izsūtīšana nenotika. Katrai lietai ir divas puses, šobrīd vienu no pusēm cenšas neradīt un neredzēt.

Atbildēt

Daunis Aurs

27.06.2016. 13:30

Man patīk mūsu izglītība, kura ir ļoti latviska un atbilst latviešu vajadzībām, kuru skaits nav liels. Es esmu lasījis, ka Latvijā arī krieviem ir laba izglītība, kas ir vietējo krievu deģenerātu patīkams bizness Lomonosova ielā, kur salasījušies krievu deģenerāti pie izglītības tēlošanas.

Atbildēt

kukū

26.06.2016. 17:13

Laikam stipra tabaciņa gadījusies... 😁

Atbildēt

Feiss

25.06.2016. 07:50

Atkal smird pèc troļļu sarunām! Kad tas reiz beigsies?

Atbildēt

Re re

24.06.2016. 10:41

Bezcerība
Bezcerība pārņem, lasot jauno latviešu darbus. Bezcerība ir tāpēc, ka nav redzamas minimālas pozitīvās pārmaiņas. Bezcerība ir arī tāpēc, ka nav saprotams process. Iespējams, tas ir galvenais bezcerības avots. Proti, nav saprotams izglītības process augstskolās. Nav saprotams, kā pēc augstskolas var nezināt, kas ir pasaules uzskats, kas ir ideoloģija, propaganda. Nesen tikos ar šausmīgu tekstu, kura autoriem (socioloģiskā pētījuma kolektīvam) pasaules uzskats un ideoloģija ir viens un tas pats. Ar tādu fantastisku aplamību tikos pirmo reizi. Neslēpšu – pamatīgi apjuku!
Vienam latviešu neizglītotam, bet nekaunīgam puisim (lien publiskajā telpā ar savu tumsonību) propaganda ir melu izplatīšana. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka viņš nekur literatūrā nav paskatījies, kas ir propaganda. Viņš nav uzskatījis par vajadzīgu noskaidrot zinātnes viedokli par propagandu. Viņš nav atvēris vārdnīcu, enciklopēdiju. Viņš muld to, kas ir ienācis prātā viņa tukšajā, bet nekaunīgajā galvā. Visā pasaulē propaganda ir informācijas izplatīšana sabiedriskajai domai. Taču šim latviešu jaunajam stulbenim propaganda ir melu izplatīšana.

Šodienas medijos nepārtraukti nākas tikties ar tādu tumsonību, kas nebija sastopama padomju laikā. Padomju laikā varēja būt un bieži arī bija izpratnes šaurība, attieksmes primitivitāte, materiāla nepietiekama izpēte. Taču nekad nebija pilnīgas muļķības terminoloģijā, jēdzienu definējumos, jēdzienu pielietojumā. Tagad visvairāk kaitina tik tikko minētais. Lasot kādu tekstu, tūlīt nākas apstāties jau pie pirmā nepareizi lietotā jēdziena. Skaidri ir redzams, ka autors visu raksta, tā teikt, pats no savas galvas. Kā jau minēju, viņš nav paskatījies vārdnīcā, enciklopēdijā, nav studējis speciālo literatūru. Viņš nav ieguvis zināšanas elementārā līmenī. Ne velti viens latviešu idiots saka, ka „zinātniskajā darbā tu vari rakstīt ko tu gribi”. Tā arī notiek. Bet tas izraisa bezcerību. Tiekamies ar tumsonību. Un tumsonība vienmēr izraisa bezcerību. Latviešu jaunā inteliģence stumdās kā tumsoņu populācija. Tumsonībai ir fatāls raksturs. Tāpēc arī bezcerība kļūst nenovēršama. Saprotams, tas tā attīstās galvenokārt tāpēc, ka arī vecāko paaudžu humanitāro zinātņu, filosofijas, sociālo zinātņu inteliģence (pasniedzēji) nav vērtīgs cilvēciskais un profesionālais kapitāls, nespējot un pat necenšoties apturēt tumsonības plūdus. Neesmu sastapies ar tekstiem, kuros būtu nosodītas terminoloģiskās aplamības un vispār nekaunīgais paradums līst ar savu aplamo „viedokli” publiskajā telpā.

Atbildēt

Fēlis

24.06.2016. 07:14

»

...

guaդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ...


Artur, beidz lietot! Slikti beigsi. Var būt pat nāksies ķerties pie TT, jo gloku jau Tu diez vai pazīsti.

Atbildēt

Fēlis

24.06.2016. 07:10

»

Dainis Grabovskis

Artūrs izskatās tā nedaudz sapīpējies


Točna. Šoreiz arī man radās tāda sajūta. Šāds rakstīšanas stils it kā pats sauc- lasi mani pa diagonāli!

Atbildēt

A.P.

23.06.2016. 10:48

Etnosa deģeneratīvā būtība, saprotams, var dažādi izpausties. Tomēr dominē divi virzieni. Pirmkārt, tumsonības saglabāšanās, palielināšanās un nostiprināšanās, izplatot aplamas zināšanas un apliecinot dzīves procesu aplamu izpratni. Otrkārt, savas tumsonības pašslavināšanā, nespējot atšķirt tumsonību no normāla kognitīvā līmeņa un savā bezgalīgajā tumsonībā sacerot odiozus pašslavināšanās izgarojumus. Šajā ziņā latviešu aprindās visjaunākais piemērs ir internetā Grantiņa izraktajā vājprātīgajā bedrē nesen aizsāktā pašslavināšanās par latviešu tautu. Latvieši esot vienīgā tauta, kura ir sasniegusi „augstāko apziņas līmeni”. Turklāt izrādās, ka „neviena tauta to nespēja izdarīt”. Gribas atgādināt ikdienā populāro atziņu „Katrs jūk prātā savā veidā!”. Acīmredzot etnosa deģeneratīvajai būtībai arī var būt neskaitāmi izpausmes veidi – neskaitāmi vājprāta veidi.

Atbildēt

J.K.

23.06.2016. 10:16

Kā parasti, skatījums ir negaidīts. Uz izglītību tā neskatās. Autors parāda, ka var arī tā skatīties uz izglītību.

Atbildēt

Linards G.=Žulim

23.06.2016. 08:30

»

Žulis

Kā jau vairuma Priedīša rakstos pareizas lietas sajauktas ar meliem un demagoģiju...


Paldies Žuļa kungs! Jūs kā visgudrākais no latviešu atejas atkal esat visu pateicis labāk par autoru! Tas man patīk, ka latvietis Žulis ir gudrs. Tagad te nevienam vairs nav jākomentē, jo komentāru ģēnijs algotais ir visu pateicis pareizi atbilstoši sava prāta šķidrumam. Lai dzīvo latvietis Žulis kā latviešu prāta ģēnijs un simbols! Ja visi būs tādi kā Žulis, tad latviešus neviens neapsaukās par stulbeņiem un mēsliem.

Atbildēt

loģiskais

23.06.2016. 08:27

kategoriski nepiekrītu. Jebkura izglītība t.sk. militārā palielina indivīda spējas izdzīvot un adaptēties dažādiem apstākļiem t.sk. dzīvei patērētāju sabiedrībā. Kara apstākļos civilie mirst kā mušas tieši tāpēc, ka nezina vienkāršas lietas, ko māca militāristiem. Dzīvībai bīstama ir nevis izglītība, bet indivīda izvēle. Ja cilvēks iet karot, tad ir jārēķinās ar to, ka viņš var tikt nogalināts. Mācīties kara profesiju nav spiesta lieta, tāpat kā glābēja profesiju. Cilvēki šīs profesijas izvēlas apzināti. Viņi saprot riskus, bet paļaujas un cer, ka tie neiestāsies. Piemēram, armijnieki cer, ka kara nebūs vai, ja būs, tad ar viņiem nenotiks sliktākais.

Atbildēt

Žulis

23.06.2016. 08:04

Kā jau vairuma Priedīša rakstos pareizas lietas sajauktas ar meliem un demagoģiju.
"Ja latviešu atvasei formālās izglītības visās pakāpēs dienu no dienas un turklāt vairākas reizes dienā skolotāji vai pasniedzēji „borē” kaut ko naidīgu pret „krieviem”, tad tādas izglītības rezultāts jaunajam cilvēkam var būt letāls rezultāts."
Nu kurā skolā dienu no dienas , vairākas reizes dienā skolēniem kaut kas tāds tiek borēts??! Tieši otrādi, gan skolās, gan masu saziņas līdzekļos tiek skandināts par toleranci, savstarpējo izpratni, mūsu kopējām mējām, līdztiesību, demokrātiju u.t.t. Toties (kā lasām presē)Krievijā gan jaunatnei tiek stāstīts par tiem "zvērīgajiem latviešu fašistiem", kas te Latvijā to varu ir sagrābuši un visus šeit dzīvojošos krievus par otrās šķiras pilsoņiem pataisījuši.
Bet, ja runā par dzīvībai bīstamo izglītību, tad ir jārunā pavisam par ko citu. Par izglītību, kas nogalina nevis indivīdu, bet tautu. Un nogalinot indivīdu kopību ko sauc par tautu, ir apdraudēta arī atsevišķu indivīdu dzīvība. Mēģināšu paskaidrot. Nacionāla kopība, kas ir iemiesota nacionālisma ideoloģijā rada veselu virkni priekšnoteikumu visu šīs kopības locekļu optimālai eksistencei, kopdarbībai, attīstībai un progresam. Iznīcinot šo kopību, pazūd visi šie priekšnoteikumi, jeb faktori. Indivīdu populācija zaudē kopības sajūtu, vienotību, kļūst neaizsargāta pret nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem, zaudē vitalitāti, iestājas regress.
Un tieši to var panākt izglītībā masveidā iepludinot globālisma idejas papildinātas ar pasaciņām par brīvo tirgu un godīgu konkurenci. Lūk, tā ir patiesi nāvējoša izglītība priekš jaunatnes. Tā vietā, lai jaunatnei mācītu nacionālo ekonomiku, viņiem māca kā pareizāk iztirgot savu dzimto zemi, kā pareizāk apkrāpt līdzcilvēkus, kā tirgoties ar bankas izdotiem papīrīšiem, kā ņemt kredītus, kā rakstīt bezjēdzīgus projektus.... Cik daudzi dzīvojot pēc šādas "receptes" ir gala rezultātā iemetuši sev cilpu kaklā, jo viss ir pazaudēts un nav kur atbalstu un palīdzību meklēt. Nav pat vairs jēgas dzīvot, jo nav ne SAVAS valsts, ne SAVAS tautas. Lūk, par šādu nāvējošu izglītību būtu jārunā!

Atbildēt

lauķis

23.06.2016. 06:23

»

Dainis Grabovskis

Artūrs izskatās tā nedaudz sapīpējies


Daini , vai tik tu pats nav ko sapīpējies?
Redzi , tu uzskati ka ar biedru partijnieku sistēmu var ko mainīt(pats esi biedrs partijnieks antiglobālistos).Diemžēl šajā sistēmā ,,pareizā,, partija vispār nav iespējama , bet skolā māca ka biedru partijnieku sistēma ir vienīgā iespējamā , un tas jau ir bīstami , tas ir ceļš uz pašiznīcināšanos.

Atbildēt

Dainis Grabovskis

23.06.2016. 04:48

Artūrs izskatās tā nedaudz sapīpējies!

Atbildēt

vai nu ir, vai nav

22.06.2016. 22:28

Kritisko un loģisko domāšanu, lai cik tas arī neizklausās rasistiski, iemācīt nevar. Izglītība dimantus tikai var noslīpēt, bet ne radīt.

Atbildēt

HA

22.06.2016. 22:27

»

DENISS

No Stikla kalna: "Valsts intelektuālais apjoms...


Pastāvot anarhistiskai diktatūrai, valstij nav pienākumu.
Valsts pārvaldei ir nepieciešana bezierunu diplomēta pakalpiņu armija, savu noziedzīgo plānu bezierunu īstrnošanai.

Atbildēt

HA

22.06.2016. 22:22

Mācīšanās kā bizness.
Pateica mecenāts un sāka sponsorēt sev vēlamu izglītības modeli.
Sekas - gudri, spriestspējigi cilvēki jau nav vēlami, vajadzīgi ir diplomēti pakalpiņi.

Atbildēt

SERGEJS

22.06.2016. 20:41

Žopā viss.

Atbildēt

Pagaidiet,

22.06.2016. 19:43

es vēl nedaudz uzpīpēšu un tad atkal kaut ko uzrakstīšu...


Autors

:)

Atbildēt

DENISS

22.06.2016. 19:01

No Stikla kalna: "Valsts intelektuālais apjoms
Kas ir valsts intelektuālais apjoms? Atbilde ir zināma. Valsts intelektuālais apjoms ir valsts rīcībā esošais intelektuālais potenciāls – intelektuāļu un inteliģences zināšanu un prasmju kopums. Tas ir kopums, kuru valsts eventuāli var izmantot savā darbībā. No valsts intelektuālā apjoma ir atkarīga visu valstisko procesu kvalitāte. Ja valsts nevar lepoties ar savu intelektuālo apjomu, tad valstiskajos procesos ātri ieviešās nekompetence, neprofesionālisms, aplamības. Valsts intelektuālā apjoma problemātikā noteikti atsevišķs aspekts ir valsts aparāta prasme izmantot vietējo intelektuālo apjomu. Šis aspekts vienmēr ir bijis aktuāls valstiskajos procesos. Tas tāpēc, ka valstisko procesu vadības attieksme pret intelektuālo apjomu var svārstīties no velmes maksimāli izmantot vietējos intelektuālos spēkus līdz politiķu augstprātīgai iedomai atsacīties no vietējo intelektuālo spēku izmantošanas un pašiem tikt galā ar visiem jautājumiem. Neapšaubāmi atsevišķs aspekts ir valsts intelektuālā apjoma ģenerēšana kā speciāls valstisks projekts ar dziļu perspektīvas apziņu. Praktiski tas nozīmē, ka valsts aparāta darbībā ietilpst mērķis iesaistīties intelektuāļu un inteliģences spēku apzinātā formēšanā, veidojot specializētas mācību iestādes, atlasot un atbalstot spējīgus jauniešus, atbalstot zinātniskos pētījumus utt. Valsts intelektuālā apjoma kāpināšana ir tāds pats valstiskais pienākums kā visi citi valstiskie pienākumi izglītībā, audzināšanā, zinātnē."

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: