Dzīvojamo telpu īres likums atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu

»

Kā īrniekam var atņemt to, kas viņam nekad nav piederējis? P.S. Šie, Jūsu nosauktie, "jaunsaimnieki" ir veco īpašnieku radinieki, kuri cieta no staļina laika represijām, kuru rezultātā - tādas, kā Jūs dabūjāt iespēju dzīvot svešā īpašumā un šie "jaunsaimnieki" ir vienīgie tiesīgie uz konkrēto īpašumu, nevis, Jūs kā īrniece, kura ir bijusi par slinku, lai sarūpētu sev jaunu/citu dzīves vietu šo 28 gadu laikā. Jums, vieta ko īrejat, nekad nav piederējusi un uz īres līguma pamata nekad nepiederēs. Jūs šajā dzīvoklī - prettiesiski iemitināja padomju vara, no kuras tad varat prasīt visu ko vēlaties! Vēlu veiksmi prasījumu pieprasīšanā un apmierinājuma saņemšanā no pašreizējās krievijas Federācijas. krievijas, protams, ar mazo (k) - lielo tie pēc savas huligāniski agrsīvās kaimiņpolitikas nav pelnījusi.

Atbildēt

»

Kā Jūs "nejauši" varējāt kļūt par īrnieku pret Jūsu gribu? Tad jau, laikam, esat CCCP iesūtītais metro taisītājs, kuram radi, draugi un izcelsme ir pilnīgi citur!

Atbildēt

»

Lielākā daļa bija izmaksātu, jo kredītus tajā laikā nedeva kā šodien. Bija atsevišķi (DAŽI) nami, kuri nebija izmaksāti un to pircējs bija biedrība vai uzņēmums, kas tā pat neko denacionalizācijas ceļā neatguva, jo biedrības/uzņēmuma vadība tika iznīcināta staļina represiju laikā. Kāpēc cilvēki, tādi kā Jūs - izplata baumas, bet neaiziet uz arhīvu un visu nenoskaidro???

Atbildēt

»

Čemodan i vokzal, i Prieditisu tože! Gebelsss.

Atbildēt

»

Vairums denacionalizēto īpašumu bija ieķīlāti Hipotēku bankā un nebija izmaksāti. Iznāk, ka mēs pa visiem piespiedu kārtā esam uzdāvinājuši tagadējiem īpašniekiem šīs mājas un vēl paši tiekam izlikti uz ielas, ja nejauši bijām šo māju īrnieki.

Atbildēt

»

Dzīvokļi ir jānopelna, jāiegādājas, jāmanto vai kā savādāk - tiesiski jāiegūst, nevis kādam jāpieprasa. Vecs īres līgums ar neeksistējošu pusi - nevar būt spēkā esošs. (PSRS tiesību un saistību pārņēmēja ir tagadējā Krievijas Fedrācija - ej tad un viņai prasi līguma izpildījumu vai kompensāciju). Nevienam nav pienākums Tevi nodrošināt ar pajumti, nedz privātajam nedz arī valstij. Ej pelni un pērc visu ko sirds kāro! To tad arī varēsi atstāt saviem mantiniekiem, pārdod, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām!

Atbildēt

»

īrniekiem tika atņemtas viņiem nekad nepiemitušas tiesības uz svešu lietu! Tas, ja tu kādam nozodz mantu un tajā iemitini īrniekus - nedod nekādas tiesības uz īpašumu nedz tam, kas to ir atņēmis nedz tam ko tur iemitinājis. Padomju vara bija prettiesīguma iemiesojums - palasi PSRS civilkodeksu - absolūts vājprāts.

Atbildēt

»

nebija gan! gribi pērc, negribi nepērc - vēlies īrēt - īrē! Viss vienkārši

Atbildēt

»

Valstij, organizējot denacionalizācijas procesu, bija pienākums veikt pasākumus denacionalizēto namu īrnieku tiesību uz mājokli nodrošināšanai.

Atbildēt

»

Denacionalizācijas un privatizācijas rezultātā denacionalizēto namu īrnieki bija nostādīti nevienlīdzīgāka situācijā, jo nevarēja iegūt īpašumā dzīvokļus, kuros dzīvoja, atšķirībā no valsts un pašvaldību māju īrniekiem. Dzīvojamās mājas tika nodotas privātīpašumā līdz ar to īrniekiem, bez to piekrišanas, bez pārvākšanās citos, valstij piederošajos, mājokļos, un bez kompensācijas samaksas no valsts puses. Faktiski valsts vienpusējā kārtībā pārkāpa spēkā esošo valsts mājokļu beztermiņa īres līgumu nosacījumus, kad, apstākļiem mainoties, nenodrošināja denacionalizēto namu īrniekiem aizsardzības mehānismu.

Atbildēt

»

Viņiem nebija nekādu tiesību iegūt dzīvokļus savā īpašumā, jo tas bija citu cilvēku īpašums, ko padomju vara (uz laiku) bija atņēmusi. Padomju uzceltajos dzīvokļos iedzīvotājiem tika PIEŠĶIRTAS tiesības privatizēt savu mitekli, tā bija privilēģija. Tie, kas padomju laikā par savu naudu mājas būvēja vai pirka kooperatīvu dzīvokļus, arī neko privatizēt nevarēja. Zemi, kas atrodas zem mājas, kurā privatizēja dzīvokļus, arī nevarēja privatizēt, daudzi maksā nomas maksu, un? Neviens nečīkst, kā šitie.

Atbildēt

»

Atšķirībā no pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, denacionalizēto namu īrniekiem tika atņemtas iespējas iegūt dzīvokli sava īpašuma, kurā viņi mitinājās.Attiecība uz denacionalizēto māju īrniekus Ekonomikas ministrijas jaunais likumprojekts ne atšķiras no 1940. – 1949. gada staļiniskajām represijām (īpašuma nacionalizācijas procesiem).

Atbildēt

»

1991. gada 30. oktobrī Latvijā tika pieņemts politisks lēmums denacionalizēt dzīvojamos namus un izstrādāt likumu par kompensācijām un mehānismu to cilvēku aizsardzībai, kuri dzīvo denacionalizācijai paredzētajos namos. Faktiski bija pieņemts politisks lēmums par vienas iedzīvotāju daļas īpašuma konfiskāciju par labu citai iedzīvotāju daļai. Dzīves apstākļi dažās saimnieku mājās atgādina dzīvi kara darbības laikā – bez ūdens, apkures, kanalizācijas un elektrības. Tomēr nav ierosināta neviena krimināllieta pret „jaunsaimniekiem”, kas dzīvojamās mājās rada dzīvošanai nepanesamus apstākļus.

Atbildēt

Kā var atņemt to, kā nekad nav bijis? Nevienai personai nav nekādu "garantētu" vai "beztermiņa" tiesību uzturēties citas personas īpašumā, ja vien šīs personas nav vienas ģimenes locekļi. 27 gadi ir pietiekams laiks, lai atrastu citu dzīvesvietu. 27 dienas būtu pat pietiekams laiks. Tas, kā kāds kaut kur ir dzīvojis (okupācijas varas iemitināts), nenozīmē, ka šai personai tur ir kaut kādas mūžīgas tiesības mitināties. Nevajag aizmirst, ka tie denacionalizētie dzīvokļi, kādreiz tikai nacionalizēti, izsūtot to iemītniekus uz Sibīriju. Visi denacionalizēto dzīvokļu iedzīvotāji, kas tur nedzīvoja pirms 1940.g., de facto savu dzīvesvietu ieguva nozieguma rezultātā. Un tagad šī madāma un viņai līdzīgie lopiskie elementi ar putām uz lūpām pieprasa leģitimizēt nozieguma sekas.

Atbildēt

»

Namīpašnieks, iegūstot īpašumu, zināja par īrniekiem, īres līgumu nosacījumiem un apņēmās tos ievērot.

Atbildēt

»

ja vēlies turpināt dzīvot kur dzīvoji, vai esi noskatījis citu īres dzīvokli - droši dodies un slēdz līgumu. Nav namīpašniekiem jāveic valsts sociālā funkcija. Un - ja vēlies dzīvot par sīknaudu - pārvācies uz laukiem! :)

Atbildēt

Brīvs īres tirgus nosaka katram tiesības īrēt pašam tādu mājokli kādu tas vēlas un var atļauties. Nekur pasaulē, izņemot komunistiskās valstis, nav šādu "beztermiņa" īres līgumu. Kāpec īpašniekam ir jāpilda valsts uzveltā sociālā funkcija??

Atbildēt

»

kas saprecèjàs, ir paśa rokàs. Bûs institûcija un likums. Ja laulîbà dzimuśi pirmàs pakàpes mantinieki, iespèjami labvèlîgi risinàjumi, maksàjot îpaßu nodokli zinàmu laiku. Ir citi risinàjumi. Sàkumà solît labvèlîbu, tad nepildît un repfesèt..

Atbildēt

»

Tiesībsargs ir muļķis

Zemes gabalu īpašumtiesības neatjaunoja, ja lietotājs kaut vienu ābeli bija iestādījis, bet centra namu īrniekus sarkanās nmaukas nostādīja sliktaka stavokli kā purcika un maskackas vatnikus, jo deviņstāvenes neviens nedenacionalizēja
Bet centrā pārsvarā dzīvoja latviešu ģimenes

godmani un citus vajadzētu aplipināt ar sifilisu

Atbildēt

"... likumdevēji ir zinājuši, ka ir tāda īrnieku kategorija kā Denacionalizēto namu īrnieki un ir jābūt attiecīgam tiesiskajam regulējumam, ka cilvēkus nevar izmest uz ielas, ja viņi godīgi pilda īrnieka pienākumus.

Toties jaunajā EM Īres likuma likumprojektā denacionalizēto namu īrnieki kā kategorija nemaz nav ietverti. Pašvaldībai un valstij piederošo dzīvojamo telpu dzīvokļi un to īrnieki ir, bet denacionalizēto namu īrnieki – nav. Bet reāli viņi ir. Uz kurieni īrniekiem pavēlēsiet deportēties šoreiz?". https://infoagentura.wordpress.com/2017/09/11/par-ekonomikas-ministrijas-izstradato-dzivojamo-telpu-ires-likumprojektu/

Atbildēt

Brauc uz Īriju, stulbais bauri

Atbildēt

»

Ko darīt ar tiem latviešiem, piemēram, kas tos okupantus apprecēja un mīl.
Ko darīs šie latvieši kad jūsu idejas tiks īstenotas?
Jūs faktiski aicinat uz pilsoņu karu. Jums pie vienas vietas latvieši, to liktenis, Latvijas valsts. Jums galvenais ir pabarot savu naidu pret krieviem. Ja tas netiek barots tad tas sāk ēst jūs no iekšpuses.
Zinu tādus cilvēkus. Praktiski visi pretīgi cilvēki, ja vien no jums viņiem kaukto baigi nevajag

Atbildēt

»

Sabiedrībā, valstī ir jābūt kaut kādam balansam attieksmē uz maksātspēju.

Lūk, ko saka arī likums:
lvportals.lv - Lēmumus par mājas pārvaldīšanas lietām pieņem ...
m.lvportals.lv/visi/e-konsultacijas/2301
2013. gada 3. maijs - Obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām ir paredzēti obligātie maksājumi, tas noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (7.pants). Par citām pārvaldīšanas darbībām ATBILSTOŠI MAKSĀTSPĒJAI un vajadzībām lemj dzīvokļu īpašnieki (mājas īpašnieks) un attiecīgi nosaka arī maksājumu apmēru.

Ja uzņēmēji maksā VERGA ALGAS, valsts vara nosaka verga pensijasm varai ir jāregulē arī tautas izdzīvošanas iespējas, bet ne ar verga pabalstiem, kas nav vis "pabalsti", bet nekaunība kā papildināt "balto baronu" kabatas.

Valstij atbilstoši Satversmes 116.pantam jārīkojas, lai ierobežotu alkatību un aizsargātu arī īrniekus ....

Atbildēt

»

Normāli. Kad ir izdevīgi, tad līgums svētāks par visu. Kad nav izdevīgi, tad cilvēktiesības. Cik tipiski velna vergu domu gājieni

Atbildēt

»

Smieklīgi ir atsaukties uz Civillikumu, bet nespēt uzrādīt atbilstoši Civillikumam noslēgtu līgumu! Turklāt neatceros, ka pat okupācijas pašpārvaldes slēgtajos līgumos būtu bijis ierakstīts, ka īres maksa nevar tikt palielināta.

Atbildēt

»

to pašu saku! Tiesībsarga uzdevums sen bija ST apstrīdēt 2012. g. likuma normu, kad, lai tauta rosinātu likumdošanu, jāsavāc 155 000 parakstu. Tas mīslis Jansons vnk ir sētas krancis jobanajai 4. maija hibrīdvalstij, ko aizstāv.

Bet uzraksts viens likums viena taisnība novecojis. Jo pie mums nav Vācijas likumdošanas principi( horizontāle ar precedentu), bet vertikāle ar hierarhiju, un tikai tiesa var atzīt, kurš likums augstāks par citu likumu.

Atbildēt

»

Valdošās koalīcijas valdībai "viens likums, divas taisnības": viena – īrniekiem, otra – namīpašumu baroniem vai ekonomiskajiem grupējumiem

Jābrīnās, ka līdz šim neviens nav ierosinājis Satversmes tiesā atzīt, ka uzraksts Ministru kabinetā "Viens likums, viena taisnība visiem" neatbilst Latvijas likumiem un Satversmē garantētajām tiesībām, vai pieprasījis tiesā, ka šī devīze par kaunu ir jānoņem.

Savā vēstulē SO izteica protestu, ka Likumprojekts ir pretrunā ar LR Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija spriedumu lietā Nr. 2013-17-01, ar kuru atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu par atbilstošu LR Satversmei, kas nozīmē, ka likumprojekts neatbilst Satversmei, ja likvidē šo 8. pantu.

Likumprojekts ir pretrunā ar Augstākās padomes 04.05.1990. deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 8. pantu, kurā noteikts: "Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām."

Likumprojekts ir pretrunā ar Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību", kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei likumprojektu "Par kompensācijām", kas līdz šim netiek pildīts, tādēļ uzskatām, ka ir prettiesiski noklusēt par šo Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumu un izlikties, ka šāds lēmums neeksistē, kas ir amorāla un nosodāma pozīcija.

Likumprojekts ir pretrunā ar LR Civillikuma 3. pantu, kurā definēts, ka jau iegūtās tiesības paliek neskartas.

Likumprojekts ir pretrunā ar Civillikuma 1229. pantu, kurā noteikts, ka "dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs".

Likumprojekts ir pretrunā ar Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: "Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu, – nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīvesvietu."

Likumprojekts ir pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punktu, kas nosaka, ka dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni.

Tiesībsargs un Ekonomikas ministrija jauc kārtis?

Denacionalizēto māju īrnieku tiesības aizstāvošās sabiedriskās organizācijas nevar samierināties ar šādu valsts varas netaisnīgu likumprojektu, ierobežojot denacionalizēto māju īrnieku tiesības, un protestē pret šo māju īrnieku dubulto diskrimināciju salīdzinājumā ar vispārējo dzīvojamo māju privatizācijas tiesisko statusu privatizēt īrētos dzīvokļus, kas tika piešķirti vienādos apstākļos un uz vienādiem noteikumiem, sadalot pirmsreformas īrniekus divās šķirās – labajos un sliktajos.

Iepazīstoties ar minēto Ekonomikas ministrijas (EM) vēstuli, tajā neatradīsiet nevienu atbildi uz pretenzijā izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem, tostarp minētās likumu normas, ko pieprasām ievērot, it kā neeksistē un to pārkāpumu sērija netiek apskatīta, izņemot CL 3. pantu, pieminot, ka, tēlaini izsakoties, šo normu varot arī mīdīt kājām – tā neesot mūžīga. Tie ir meli, jo šī norma ir "mūžīga" un piemērojama, kamēr tā ir spēkā.
Vienlaikus Ekonomikas ministrijas nomenklatūras pārstāvis atbildē nekaunas atsaukties uz tiesībsarga nekorekto un necienīgo, varētu teikt, nekompetento secinājumu:

1)"... sociālo tiesību īstenošana atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas [..], cieši saistīta ar katras valsts iespējām..." Kāds sakars "ekonomiskajai situācijai" ar valsts nolaidīgo vai bezatbildīgo attieksmi, pretenzijā minētās valsts likumu normas nepildot un apejot?

2) "... nostiprinātās tiesības uz mājokli nenozīmē, ka valstij ir pienākums katram piešķirt mājokli pēc viņa pieprasījuma un vēlmēm..." Pajautāsim tiesībsargam un EM departamenta direktoram Mārtiņam Auderam, kurš parakstījis šo vēstuli, kad un kurš denacionalizēto māju īrnieks ir prasījis piešķirt dzīvokli, ko nav pelnījis, ar motīvu – "man vajag, man pienākas"?
Denacionalizēto māju īrnieki prasa izpildīt pretenzijā uzskaitīto normatīvo aku noteiktos nosacījumus un nepieļaut, novērst atšķirīgos dzīvojamo māju privatizācijas noteikumus, jo, vieniem dodot tiesības privatizēt īrētos dzīvokļus, citai grupai to liedzot, tiek pārkāpts Civillikuma 1587. pants, dzīvokli nododot trešajai personai bez zaudējumu atlīdzināšanas, bez kompensācijas nodrošināšanas, kas noteikta minētajā AP lēmumā.

3) "... tiesības uz mājokli nenozīmē, ka valstij jāgarantē personas tiesības uz mājokli konkrētā īpašumā..." – kad, kādā dokumentā, kurš īrnieks ir prasījis nodrošināt tiesības uz mājokli konkrētā īpašumā, kad tiek prasīts novērst pieļauto diskrimināciju – atšķirīgu privatizācijas politikas realizēšanu pret atsevišķām iedzīvotāju grupām, kad vieni varēja privatizēt vienādos apstākļos piešķirtos dzīvokļus – iegūtās tiesības nodrošināt uz mūžu, bet citiem, denacionalizēto māju īrniekiem, šīs iegūtās tiesības (CL 3., 1229., 1587. p.) tika atņemtas un netika kompensētas ar citu dzīvokli vai kompensāciju naudā.

4) "... Satversmes 105. pants neparedz personas subjektīvās tiesības uz valsts garantētu īpašuma minimumu, piemēram, dzīvokli," – atbildiet, lūdzu, kāds te sakars Satversmes 105. pantam ar valsts garantētu īpašuma minimumu, kad šī konstitūcijas norma nosaka ko citu – ka "ikvienam ir tiesības uz īpašumu". "Īpašumu (lasi: valsts vara) nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību​."

Neviens īrnieks nav prasījis garantēt īpašuma minimumu, bet gan neatņemt jau iegūtās īres tiesības uz mājokli un nodrošināt tā privatizāciju vai to kompensēt.

EM citē nekorekto tiesībsarga secinājumu, kas attiecas uz esoša īpašuma tiesību neaizskaramību, un šī panta daļu "pievelk aiz matiem", lai nokauninātu īrniekus, ka, re, jūsu prasības neatbilst Satversmei.

Atbildēt

»

Šajā valstī pretrunas likumos nerisina un Satversmes tiesa arī kalpo politiskajam tirgum, izņemot retus gadījumus, ka kaut ko nopietnu skata - ja to iesniedz nopietni, tas ir, naudīgi juristi, jo tiesās bez lielas naudas nav ko darīt.

Es tev varu noskaitīt desmitiem likumu pretrunu, nesaskaņu, atšķirību un neko te nevar īdzēt - sausa mute paliks un mati pazudīs no galvas, ja sāksi cīnīties, paskaties, kādas aplamības raksta pat Tiesībsargs.

Atbildēt

vaņkas vēl muļķiem tirgoja šos dzīvokļus ar tādiem ļīgumiem

Atbildēt

»

Satversmes tiesā jāsniedz, ja likumos ir savstarpējas pretrunas. Ja jaunais likums ar to kompensācijas likumu ir pretrunā. Bet nekas nespīd tāpat. Jo budžeta likums ir jaunākais par visiem un tādēļ hierarhiski pārāks, jo visi likumi ir uz vienas horizontāles, tikai cits par citu hierarhiskāks.

Kāpēc nespīd? Tāpēc, ka budžeta likumā nav iedalīti līdzekļi šādām kompensācijām. Strīdus procesi neko nedos, jo valsts nepieļaus šos tēriņus, ja ir paredzēts sociālais pašvaldību pabalsts tiem, kuri ir maznodrošinātie. Gebelsss. Rīga. Nespējnieku nams, bezpajumtnieku patversme.Paraksts.

Atbildēt

»

Iesniedz prasību tiesā par šo pārejas noteikumu pārkāpumu un zaudējumu piedzīšanu no valsts un pašvaldības . Kamēr nebūs prasība tiesā , tikmēr Tu vari tikai skatīties un brīnīties .

Atbildēt

»

ir zelts, kas spīd. Nekas nespīd! Čemodan, vokzal!

Atbildēt

»

Kā tu, d.... , runā ar sievieti ??? Kauns galīgi jau nodzerts?

Atbildēt

Vēl ir publicēts internet-portālā likumi.lv spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" pārējās noteikumu spēkā esošajiem punkts: '14. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.
(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)." Tad, kā tomēr būs ar kompensācijām?!

Atbildēt

»

Vai Jūs cienītais(ā)vispār esat bez smadzenēm,ja varat ko tādu uzrakstīt?

Atbildēt

»

Mildiņa laipni aicināta miljonāra Edges zivju produkcijas ražošanas fabrikā (kaķiem un suņiem) Dancigā, Ulrich str. 44. Vācijā, ES.

Atbildēt

Nekā personīga, taču Trešā reiha propagandas ministrs bij pelnījis to, kas ar viņu notika. Un, manuprāt, to pašu pelnījis lubraks, kas šeit lieto viņa vārdu kā pagaņalu un daudzi no viņa slakas ...

Atbildēt

Mani vecāki īrēja dzīvokli Šampēterī tikko uzceltā īres mājā. Tās īpašnieks bija ņēmis kredītu HZB , kuru pat nebija sācis atmaksāt, kad namu nacionalizēja. 90.gadu sākumā mēs, vecie īrnieki, vēlējāmies privatizēt savus dzīvokļus. Arī mantinieks nesteidzās pieteikties, jo necerēja, ka 4.maija republikas varenie viņam šo māju uzdāvinās, neprasot atgriezt valstij parādu. Tagad mantinieks šo māju vēlas pārdot. Tas nozīmē, ka mūms, pensionāriem, draudēs bezpajumtnieka dzīve.Jo pensijas tikko sedz dzīvības izvilkšanu. Mainīt pret mazākiem dzīvokļiem saimnieks mums neļāva, ņemt kādu gultasvietā arī nē. 4.maija republikā plaukst feodālā iekārta. Lai nolādēts šis kriminālais veidojums ar nosaukumu Latvija.

Atbildēt

»

Cīņa tiks sāksies!

Atbildēt

Latviešu situācija savā zemē šobrīd ir kā pirms 1941.gada izsūtīšanām. Valdošā varu sagrābusī noziedznieku brigāde īsteno okupācijas laika taktiku.

Atbildēt

»

krievvalodīgos okupantus deportēt. Deportējamo sarakstā iekļaut kopā ar visu pie varas esošo partiju ZZS, Saskaņa utt.arī visus NA partijas biedru sarakstu. Jantarņiku un Zīli ieslogot cietumā,liekot TV tiešraidē nolasīt aicinājumu labprātīgi pamest valsti.

Atbildēt

»

Ir bij. komunisti, čekisti, VDK darbinieki, kuri visi sadrabojās ar PSRS okupācijas režīmu, tādēl pielīdzināmi krievvalodīgajiem okupantiem reizē ar krievvalodīgajiem, kas te ieradās ar Latvijas okupācijas brīdi, un deportējami ar mantas konfiskāciju. Guļamrajoni ap Rīgu un citās Latvijas pilsētās nojaucami, degradētā vide atjaunojama.

Atbildēt

Naidu kurina no laukiem uz Rīgu atmigrējušie zemcilvēki.
Vai Rīgā ir Integrācijas birojs, kur bēgļiem no laukiem atmazgātu smadzenes un padarītu tos cilvēkiem līdzīgus.

Atbildēt

Atveriet SS reklāmu- tūkstošiem īres piedāvujumu, bet tādai Giruckai gribas vēl joprojām dzīvot uz citu rēķina, maksājot t.s. kapeikas , bet bet no saimniekiem pieprasot pat lampiņu sava dzīvokļa priekštelpā nomainīt. Pietiek vienreiz tās okupantiskās domāšanas un okupantiskās rīcibas!

Atbildēt

»

Nevajag celt naidu!LKP emisāri braukajā pa PSRS meklēdami darbaspēku Latvijas rūpnīcām.Arī varu no LPSR pārmantoja LKP biedri roku rokā ar VDK.Tā ka pagaidam nav nekāda pamata apšaubīt 4.maija republikas leģimitāti,līdz laikam,kad tiks nomainīta kolaboracionistu vara.Pašreizējā brēkāšana par krieviem ir tikai kolaboracionistu smieklīgie mēģinājumi saistīt 4.maija republiku ar 18.novembra valsti.Kolaboracionistu veiktā zemes reforma un denacionalizācija ir tiesisks absurds un atrast tur kaut ko loģisku izņemot klaju alkātību un laupīšankāri grūti ko atrast.

Atbildēt

»

savos izvērtējumos par jūsu tiesībām savu tiesību pirmsšķietamības stāvoklī. Pamazām, attīstot savu izpratni par savām patiesajām, reālajām tiesībām, nonākstit savu tiesību šķietamības stāvoklī. Kad nonāksit šķietamības stāvoklī, jau sāksit izprast vārdu "čemodan, vokzal" nešķietamo neīstumu, bet patieso, reālo jēgu!

Atbildēt

»

fašistisko PSRS tiesību, citas, neekstistējošas valsts, tiesību izmantotājai/am ir tiesības vērsties pret Krievijas valsti, PSRS tiesību pārmantotājas, ar prasību, nevis jūs aizsargāt pret Latvijas suverēno varu, bet lūgt kompensēt dzīvojamo platību Krievijā, atgriežoties savā Latvijas pirmsokupācijas mītnes zemē - Kazahstānā, Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā utt.

Atbildēt

»

4. maija kliķes valsts vara, nedeokupējot un nedeportējot krievvalodīgos no Latvijas, kas te ieradās, izmantojot noziedzīgā PSRS režīma tiesības. Cilvēktiesības uz īpašuma brīvu izmantošanu ir primāras.

Ženēvas konvencijas ietvaros no Latvijas jādeportē kopā ar krievvalodīgajiem, kas te ieradās, izmantojot PSRS tiesības reizē ar visiem bijušajiem komunistiem, čekistiem, VDK darbiniekiem neskatoties uz tautību. Pie tam, pirmkārt, visas te palikušās PSRS karaspēka militārpersonas un šodienas Krievijas FSB aģenti. Izvērtējama visa Krievijas diplomātiskā korpusa personu katra atrašanās Latvijas teritorijā.

Purvciema, Pļaviņu, Bolderājas un citi mikrorajoni nojaucami, degradētā vide atjaunojama ar likumu un MK noteikumiem.

Atbildēt

»

Valsts apsolīja šiem iŗniekiem izmaksāt kompensācijas, lai būtu iespēja iegūt jaunu dzīvojamo platību. Taču šis apsolījums vēl šobrīd nav izpildīts.
Ja šādu īrnieku ir tik maz, kā ministrija apgalvo - kas liedz izpildīt jau 1991.gadā solīto.
Tātad solījums tiks pildīts - vai tas ir jāaizmirst? Ja jāaizmirst tad kā šādai valstij ir iespējams uzticēties? Apkrāpa vienreiz - apkrāps arī nākošreiz!

Atbildēt

»

Pirmkārt, izskatās, ka likumprojektu ir izstrādājuši attiecīgie grupējumi, kas redzams pat no darba grupas sastāva (advokāti, bankas, uzņēmēji ...), bet darba grupa un izstrādes process tika rūpīgi slēpts no daudzām sabiediskām organizācijām, kuras aizstāv tieši denacionalizēto māju īrnieku tiesības un kurām ir daudzu gadu pieredze šajā jautājumā, bet klāt nelaida, kaut lūgumi par dalību darba grupā tika izteikti vairākkārt.

Otrkār, pēc tam uz šo organizāciju iesniegtiem priekšlikumiem un protesta vēstuli rakstveidā un mutiskiā sarunā Ekonomikas ministrijā, netika sniegta neviena atbilde, kuri priekšlikumi tika ņemti vērā un kuri noraidīti un kādu motīvu dēļ tie tika noraidīti, kāds tam pamatojums.

Viss likumprojekts ir dibināts uz represiju organizēšanas pamata, arī pret citiem īrniekiem, proti – pašvaldību vai valsts īres mājās – ja īrnieks izbeidz īres attiecības, ģimenes locekļus izliek uz ielas.

Treškārt, ņemot vērā teikto, likumprojekta cinisko, represīvo raksturu un ignoranci novērst ņirgāšanos un pazemošanu pret desmitiem tūkstošu cilvēku, ir pamats domāt, ka Ekonomikas ministrijas attiecīgās amatpersonas ir saņēmušas "autoratlīdzību" un to atstrādā, kā bija rakstīts publikācijās, tādeļ par katru cenu drastisko likumprojetu virza pieņemšanai.

Ceturtkārt, apbrīnojumu rada EM ciniskā attieksme uz statistiskiem datiem, jo kaut ir zināms, ka Centrālā Statistikas pārvalde ir gatava apkopot un sniegt pilnus datus, cik denacionalizēto māju īrnieku ir Latvijā, kuri nav spējuši atrisināt savu dzīvokļa problēmu un gaida risinājumu uz kompensācijām, nedalot, protams, īrniekus maznodrošinātajos un "nodrošinātajos", kuriem ienākumi atšķiras no maznodrošinātajiem par dažiem desmit EUR vai kuriem alga, pensija ir verga algas apmērā, kuri nav spējīgi pirkt dzīvokli vai maksāt īri, kādu paredz Ekonomikas ministrija (īpašniekam atjaunot graustus uz īrnieku rēķina un tos deportēt uz ielas pēc terminēta līguma beigām).

Piektkārt, apbrīnojama ir NA, ZZS un Vienotības ministru un to Valsts sekretāru attieksme, saskaņojot un virzot uz MK pieņemšanai despotisku likumprojektu, ko nepieļautu pat totalitārājā Staļina okupācijas laikā. Lasot šo likumprojektu var secināt, ka ministriju juristi it kā būtu zaudējuši realitātes sajūtu, palikuši slimi, neko nejēdz.

Var domāt, ka šāds VIENOTĪBAS Ekonomikas ministra Arvila Ašerādena parakstītais likumprojekts ir mērķis izrēķināties ar denacionalizēto māju īrniekiem, lai varētu atbalstīt Tēvzemiešu (NA) un ZZS programmu par "demogrāfiju"- jaunas bēgļu armijas radīšanai un vergu sūtīšanai uz ES valstīm mazgāt viesnīcu tualetes un lasīt sēnes, kaut darbs nav peļams, ja par to normāli maksā, nevis kā Latvijā – vēdertiesai.

Sestkārt, šie vergturi - no "balto baronu" kastas, ap 40 % mājas ir denacionalizējuši uz fiktīvu dokumentu pamata vai dabūjuši par kukuļiem, vai "atpirkuši" krāpšanas ceļā no veciem cilvēkiem vai pat dzīvojošiem ārzemēs, parādot, ka mājas ir grausti, nav vērtīgas utt. un tagad Ekonomikas ministrija taisa likumprojektu, lai realizētu " maršala plānu" un namu haizivis aplaimotu ar nabagu asaru maksājumiem, kas galvenokārt latvieši no barikādēm par savu mīļoto Latviju. Cits grupējums, kas stāv okupācijas tendenču saglabāšanas sardzē Rīgā, skandina - ko gribējāt, to dabūjāt, proti, pastalas uz mūžu un verga algas un deportācija uz ielas.

Atbildēt