Iesaki rakstu:
Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi parāda šī brīža kopskatu.
Pirmkārt, nra.lv raksts par tēmu, ka augstās enerģijas cenas iznīcina Eiropas ķīmisko rūpniecību. Nekādu pārsteigumu, šeit bizness balso ar kājām. Enerģijas izmaksas ir būtiskākā izmaksu sastāvdaļa virknei ķīmiskās rūpniecības nozaru, un tur jau vienalga nodomi un vēlmes. Nekonkurētspējīgs ir un paliek nekonkurētspējīgs. Ja līdz šim eksportēja, turpmāk importēs. Turklāt ietekmēs arī saistītās nozares, piemēram, lauksaimniecību un tālāk jau pa ķēdīti līdz pat patērētājam.
Otrkārt, pietiek.com raksts - "Dogma par globālo sasilšanu", kuru ieteiktu izlasīt un padomāt, kā lielais bizness sev noderīgas hipotēzes, izmantojot savu ietekmi pār grantu sadali un masu mēdijiem, spēj pārvērst par dogmām. (Dogma = nekritiski pieņemts uzskats, kurš tiek pasludināts kā nemaināma patiesība, bieži ignorējot pierādījumus vai loģisku argumentāciju.)
Treškārt, ASV gatavojas atcelt visus siltumnīcefekta gāzu ierobežojumus. ASV Vides aizsardzības aģentūra ir izstrādājusi plānu, lai likvidētu visus siltumnīcefekta gāzu ierobežojumus no ogļu un gāzes spēkstacijām Amerikas Savienotajās Valstīs. Sagatavotajā regulā aģentūra apgalvo, ka oglekļa dioksīds un citas siltumnīcefekta gāzes no spēkstacijām, kas sadedzina fosilo kurināmo, "būtiski neveicina bīstamu piesārņojumu" vai klimata pārmaiņas, jo tās ir neliela un samazinoša daļa no globālajām emisijām. Šo emisiju likvidēšanai nebūtu būtiskas ietekmes uz sabiedrības veselību un labklājību, secina aģentūra.
Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?
Informācija pārdomām.
- 2023. gadā ES CO2 kvotu izsolēs tika iekasēti un pārdalīti 43,6 miljardi eiro (papildu enerģijas izmaksas gan iedzīvotājiem, gan biznesam).
- Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam ES vidēji gadā ieguldīja aptuveni €764 miljardus pasākumos, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
- Lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus, tiek lēsts, ka papildus nepieciešami €477 miljardi gadā, kopējo nepieciešamo ieguldījumu apjomu palielinot līdz aptuveni €1,2 triljoniem gadā.
Un kas tad rezultātā? Apmēram tas pats enerģijas apjoms, tikai daudzkārt dārgāks?
Lūk, kur Eiropa dedzina nodokļu maksātāju naudu, un tā ir arī atbilde, kāpēc ES ar visu savas turību un ekonomikas lielumu nespēj pietiekoši investēt aizsardzībā. Pārējām valstīm, tai skaitā ASV, nav šādu izmaksu. Tās investē R&D un sava militārā sektora attīstībā.
Varbūt tāpēc pasaules 10 tehnoloģiski spēcīgāko kompāniju sarakstā nav neviena uzņēmuma no ES?
2021. gadā ES kopējie izdevumi R&D sasniedza €331 miljardu, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk, nekā investēts klimata mērķu sasniegšanā, no kuru sasniegšanas nebūs nekāda labuma planetārā mērogā.
Eiropa, uz kā rēķina ceri nākotnē nodrošināt saviem pilsoņiem labklājību?
https://nra.lv/.../491958-energijas-cenas-iznicina...