Iesaki rakstu:

Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem.

Eiropas Savienības valstu ekonomikas stagnē, birokrātija savai uzturēšanai prasa arvien vairāk naudas, turklāt papildus vēl vesela virkne ar politiskiem projektiem, kas nekad neatmaksāsies.

Ne jau tikai Latvija aizņemas uz nebēdu. Visas ES valstis tērē vairāk, nekā spēj iekasēt no nodokļu maksātājiem. Valstu budžetiem vajag vairāk un vairāk naudas. Parūpēties par ekonomikas attīstību nav ne vēlmes, ne sapratnes. Nav arī reāli apvienot "zaļo kursu", agresīvo migrācijas politiku un citus ar ekonomikas izaugsmi. Ko darīt?

- Atbrīvot biznesu un iedzīvotājus no dažādiem bezjēdzīgiem ierobežojumiem, kontrolēm, aizliegumiem un samazināt birokrātu skaitu?

(Lai birokrāti samazinātu paši savu barības bāzi? Nekad!)

- Atteikties vismaz daļēji no politiskajiem projektiem?

(Atzīties, ka ir kļūdījušies un pievilt savus sponsorus? Arī nav ticami.)

- Atņemt tiem, kam ir un kas pelna, lai pārdalītu paši savām vajadzībām?

Faktiski tas ir vienīgais variants. Konfiscēt, ko var konfiscēt, celt nodokļus un aizņemties valstu vārdā. Tieši tas arī notiek, un Latvija arī šeit ir pirmrindniekos.

Vienreiz jau esam piedzīvojuši cīņas ar privātīpašumu rezultātu. Atņemot vai ierobežojot cilvēku tiesības uz privātīpašumu, pazūd motivācija strādāt radoši un ar pilnu atdevi. Cilvēkkapitāla resurss tiek izniekots un ekonomikas konkurētspēja zaudēta.

Toties tiek iegūts ideāls kalps. Tāds, kuram nekas nepieder un kam līdzekļu pietiek tikai no algas līdz algai. Pieļauju, ka dažiem kungiem tas liekas visai vilinoši.

Vai patiešām vēlreiz gribam doties pa komunisma ceļu un uzsākt cīņu ar privātīpašumu?

P.S. Šķiet, ka netieši esam uz šī ceļa jau kādu labu laiku. Kaut kur no Kariņa pirmās valdības sākuma. Taču šis priekšlikums jau ir ar pilnīgi skaidru un nepārprotamu tekstu.