Iesaki rakstu:

Gada nogale ir brīdis, kad izvērtējam paveikto un vienlaikus ieskatāmies nākotnē. Šis ir piemērots laiks, lai atskatītos uz aizvadītajā gadā pieņemtajiem lēmumiem un notikumiem, kas ietekmējuši Latviju Eiropas Savienības (ES) kontekstā, kā arī iezīmētu galvenās prioritātes un izaicinājumus nākamajam gadam.

Šogad Latvijai tika veltīta pastiprināta Eiropas Komisijas uzmanība, apliecinot izpratni par sarežģīto ģeopolitisko situāciju un Latvijas atrašanos uz ES ārējās robežas.

Aprīlī, lai iepazītos ar situāciju pierobežas lauku reģionos, lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens tikās ar lauksaimnieku organizācijām un apmeklēja vairākas saimniecības Latgalē.

Jūnijā reģionu kopīgi ar ES ekonomikas un produktivitātes komisāru Valdi Dombrovski apmeklēja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos Rafaēle Fito, iepazīstoties gan ar vietējo pašvaldību, gan uzņēmēju ekonomiskajiem un drošības izaicinājumiem.

Augustā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus tieši ar Latviju sāka vizīšu ciklu Eiropas Savienības priekšposteņa dalībvalstīs. Vizītes laikā viņa pauda nopietnas bažas par ilgstošajiem pret Latviju vērstajiem hibrīduzbrukumiem, tostarp migrācijas instrumentalizāciju kā spiediena un ietekmes rīku.

EK priekšsēdētāja uzsvēra, ka austrumu robežas aizsardzības līnijas stiprināšana patlaban ir viena no Eiropas Savienības stratēģiski nozīmīgākajām iniciatīvām. Vizītes ietvaros viņa apmeklēja arī militāro tehnoloģiju uzņēmumu Origin Robotics, paužot gandarījumu par šī novatoriskā uzņēmuma straujo izaugsmi, ko veicinājis arī Eiropas Savienības finansējums. Fon der Leiena norādīja, ka Latvijai ir potenciāls kļūt par dronu tehnoloģiju lielvalsti, un ka nākamajos gados šeit uzkrātās zināšanas var būtiski ietekmēt gan Eiropas drošības arhitektūras, gan NATO aizsardzības stratēģijas veidošanu.

Oktobrī Latvijas austrumu pierobežu apmeklēja Eiropas Savienības iekšlietu un migrācijas komisārs Magnuss Brunners. Vizītes laikā viņš augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu ārējās robežas stiprināšanā un apliecināja Eiropas Savienības gatavību arī turpmāk sniegt atbalstu kopējās Eiropas robežas aizsardzībai. Jau nedēļu vēlāk Latvijā viesojās par digitālajām tehnoloģijām atbildīgā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Henna Virkunena.

Vizītes laikā viņa informēja par Eiropas Komisijas ieceri investēt 10 miljonus eiro reģionālo zemūdens kabeļu uzraudzības centru izveidē, reaģējot uz nesenajiem mēģinājumiem bojāt kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Ziemeļvalstu un Baltijas reģions kļūs par šo centru pilotreģionu.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra Valda Dombrovska vadībā šogad panākts ievērojams progress ES regulējuma vienkāršošanā, kā arī birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanā. Tas veicinās izaugsmi, inovācijas un konkurētspēju, vienlaikus saglabājot augstos ES standartus.

Vienlaikus komisārs Dombrovskis aktīvi strādājis gan pie risinājumiem saistībā ar Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu jautājumu, gan pie pēdējās Eiropadomes gala lēmuma sagatavošanas, kurā dalībvalstu līderi vienojās par papildu 90 miljardu eiro finansējuma nodrošināšanu Ukrainai. Kā uzsvēris arī pats komisārs, šī vienošanās ir īpaši nozīmīga izšķirīgajā brīdī, nodrošinot stabilu un paredzamu Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai.

Vienlaikus Eiropas Komisija apzinās, ka nedrīkst atstāt novārtā arī citas svarīgas jomas, kuras ietekmē Eiropas pilsoņu labklājību. Kā liecina jaunākie Eirobarometra pētījuma dati, līdztekus karam Ukrainā un drošības un aizsardzības jautājumiem ES iedzīvotāji kā lielākos izaicinājumus min nelegālo migrāciju, dzīves dārdzību, kā arī klimata un vides jautājumus.

Eiropas Komisijas darba programma 2026. gadam atspoguļo Eiropas Savienības centienus pielāgoties jaunajai realitātei – ilgstošai ģeopolitiskajai spriedzei, drošības izaicinājumiem un globālai tehnoloģiju un investīciju konkurencei. Programmas centrā ir drošas, konkurētspējīgas un noturīgas Eiropas veidošana.

Drošības jomā Eiropas Komisija plāno būtiski stiprināt Eiropas aizsardzības spējas. Praktiski tas nozīmē atbalstu kopīgiem ieroču iepirkumiem, militārās ražošanas jaudu palielināšanu Eiropā un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Liela uzmanība tiks pievērsta arī kiberdrošībai un noturībai pret hibrīdapdraudējumiem, kas ir īpaši būtiski ES dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Vienlaikus Komisija paredz turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai – gan drošības, gan ekonomikas atjaunošanas jomā.

Konkurētspējas stiprināšana ir otra galvenā prioritāte. Darba programmā paredzēti pasākumi investīciju piesaistei, inovāciju veicināšanai un vienotā tirgus padziļināšanai. Kā konkrēti piemēri minami soļi kapitāla tirgu savienības attīstībā, atbalsts stratēģiskajām tehnoloģijām – mākslīgajam intelektam, pusvadītājiem, kvantu tehnoloģijām un tīrajai enerģijai – kā arī Eiropas rūpniecības spējas stiprināšana, lai mazinātu atkarību no trešajām valstīm.

Vienlaikus Eiropas Komisija sola mērķtiecīgu normatīvā sloga samazināšanu. 2026. gadā paredzēta virkne iniciatīvu ES noteikumu vienkāršošanai, tostarp ziņošanas un atskaišu prasību mazināšana uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vienkāršāki un elastīgāki nosacījumi ES fondu un programmu izmantošanai. Mērķis ir padarīt ES regulējumu saprotamāku un praktiskāku, nezaudējot vides, sociālos un patērētāju aizsardzības standartus.

Darba programma 2026. gadam apliecina Eiropas Komisijas ieceri koncentrēties uz mazāku skaitu, bet stratēģiski nozīmīgām iniciatīvām, lai stiprinātu Eiropas spēju rīkoties, aizsargāt savas intereses un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību arvien sarežģītākā pasaules vidē.

2026.gadā noslēdzas Atveseļošanas fonda piecu gadu plāna īstenošana, kura ietvaros reformām un investīciju projektiem Latvijai pieejami teju 2 miljardi eiro. Šī plāna ieviešanas gaitā tiek veikti uzlabojumi sešos attīstības virzienos: klimats un enerģētika, digitālā transformācija, nevienlīdzības mazināšana, ekonomika un produktivitāte, veselības nozares, kā arī likuma varas stiprināšana.

Ar ES atbalstu tiek būvēti zemas īres maksas mājokļi vairākos Latvijas reģionos, modernizēta skolu un slimnīcu infrastruktūra, kā arī uzlabotas iedzīvotāju digitālās prasmes un paveikti arī citi vērienīgi projekti, kas dod taustāmus uzlabojumus šodien un kalpos arī nākamajām paaudzēm. Uzņēmēji saņem finansiālu atbalstu gan energoefektivitātes paaugstināšanai, gan jaunu digitālo risinājumu ieviešanai. Tiek atbalstīta rūpnieciskā pētniecība un eksperimentālā izstrāde, lai veicinātu jaunu produktu

Tuvojoties ugunīgā zirga gadam, kļūst skaidrs, ka kustība uz priekšu prasa ne vien enerģiju, bet arī skaidru virzienu. Tieši kopīga, mērķtiecīga un pragmatiska rīcība noteiks, vai Eiropa spēs stiprināt drošību, konkurētspēju un sabiedrības uzticēšanos mainīgajā pasaulē.