Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.

Jāatceras, ka pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas regulē atsevišķi likumi, tāpēc — lai arī vēlēšanu pamatprincipi (tādi kā aizklātā balsošana, iespēja kandidātus atbalstīt ar plusu vai neatbalstīt ar izsvītrošanu utt.) paliek nemainīgi, detaļas var atšķirties.

Kā parasti, galvenā balsošanas diena Latvijā ir sestdiena, 8. jūnijs, kad iecirkņi būs atvērti no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā (lielākajā daļā no pārējām ES valstīm oficiālā balsošanas diena ir svētdiena). Taču iepriekšējā balsošana Latvijā sāksies jau pirmdienā, 3. jūnijā, kad iecirkņi būs atvērti no 08:00 līdz 13:00. Sekos divu dienu pārtraukums, pēc kā iepriekšējā balsošana atsāksies ceturtdien, kad iecirkņi būs atvērti no pulksten 16:00 līdz pat 20:00, kā arī piektdien laikā no 13:00 līdz 18:00. Tālāk jau sekos vispārējā balsošana sestdienā.

Atšķirībā no vairākām iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām (piemēram, 2014. gadā), liels ieguvums ir tāds, ka šoreiz jebkurš vēlētājs var balsot jebkurā iecirknī — visā valstī darbosies vienots vēlētāju reģistrs tāpat kā Saeimas vēlēšanās. Līdz ar to ir cerība, ka pieaugs nobalsojušo skaits: 2019. gadā nobalsoja tikai trešdaļa no visiem balsstiesīgajiem, un pat tas bija kāpums par trim procentiem, ja salīdzina ar aiziepriekšējo reizi. Statistika parāda, ka balsošanas intensitāte Latvijā atpaliek no ES vidējās (pagājušoreiz tā bija 50,66%), un tagad tai ir novākts viens no galvenajiem šķēršļiem.

Līdz ar to pilsoņi, kas vēlēšanu nedēļas nogalē ieplānojuši, piemēram, ar savām ģimenēm apmeklēt ikgadējo folkloras, vēstures un smagās mūzikas festivālu “Zobens un Lemess” Bauskā, varēs jau piektdien no 13:00 līdz 18:00 nodot balsi iecirknī, kas izvietots Bauskas Valsts ģimnāzijā iepretī Bauskas slavenākajiem veikaliem “Astoņkājis” un “IEROČI”, vai arī pēc savas izvēles to darīt sestdien galvenajā balsošanas laikā no 08:00 līdz 20:00.

Jebkurš cilvēks ar fiziskiem trūkumiem (tajā skaitā neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, invalīdi vai traumētie utt.) iecirknī drīkst saņemt palīdzību nobalsošanā. Likums nosaka: “Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona var būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, ja tā ir apmācīta […] un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.”

Tāpat likums paredz, ka ikvienam slimniekam, traumētajam vai citādi kustībnespējīgajam, tajā skaitā šādu cilvēku kopējiem, ir iespēja izsaukt pie sevis uz mājām vai slimnīcu vēlēšanu komisijas locekļus ar atsevišķu izbraukuma urnu. Lai to izdarītu, brīvā formā jāsastāda iesniegums par šādiem balsotājiem un jāiedod kādam ienest tuvākajā vēlēšanu iecirknī (ja tas jau darbojas), vai arī jānosūta pa pastu uz CVK vai pašvaldības galveno vēlēšanu komisiju. Iepriekšējo gadu prakse liecina, ka vislabāk šo iesniegumu nosūtīt jau vairākas dienas pirms 8. jūnija, jo izbraukuma urnas maršruts katrā vēlēšanu iecirknī tiek plānots sestdien ap pusdienlaiku, un pēcpusdienā jaunus iesniegumus var būt grūti paspēt apmierināt.

Viens no lielākajiem uzlabojumiem — ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesības nobalsot pa pastu. Jebkurā ārvalstī dzīvojošs Latvijas pilsonis var pieteikties balsošanai pa pastu caur Latvija.gov.lv, taču jāņem vērā, ka tas izdarāms ne vēlāk par 31. maiju: https://latvija.gov.lv/Services/9521.

Kā noteikts likumā, šādi pieslēdzies vēlētājs izdrukā vēlēšanu materiālus, izraugās sava izvēlētā saraksta vēlēšanu zīmi, saliek plusus un svītrojumus, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Šī aploksne paliek anonīma, lai nodrošinātu aizklāto balsojumu.

Šo aploksni, kas nonāks speciālā pasta balsojuma iecirknī, vēlētājs ievieto vēl vienā — visparastākajā pasta aploksnē. Uz tās savukārt gan ir norādāms vēlētāja vārds, uzvārds, kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā, un šī aploksne adresējama pasta balsošanas iecirkņa komisijai (Smilšu iela 4, Rīga, Latvija, LV-1050). Ļoti svarīgs ir aspekts, ka balss no ārzemēm ir jāizs ūta laikus: likums nosaka, ka atvērtas un pieskaitītas tiks vienīgi tās aploksnes, kas tiks saņemtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai visā valstī, tātad līdz sestdienas vakaram.

Tāpat balsošanas iespēja pa pastu attiecas vienīgi uz tiem pilsoņiem, kuri fiziski atrodas ārzemēs: CVK ziņo, ka tikuši saņemti daži mēģinājumi nobalsot pa pastu no Latvijas teritorijas, un šādos gadījumos attiecīgajiem vēlētājiem ticis izskaidrots, ka viņiem ar balsošanu jāpaciešas līdz fizisko iecirkņu atvēršanai.

Šīs un citas nianses rada apstākļus, kas veicina dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās Latvija turklāt ieguvusi papildus devīto deputāta vietu. Politiskā situācija ir netipiski interesanta, jo socioloģija rāda, ka astoņām partijām ir labas izredzes iekļūt Eiropas Parlamentā, savukārt vēl diviem spēkiem ir saskatāmas iespējas pēdējās nedēļās izdarīt izrāvienu un pārvarēt 5% barjeru. Pieteiktās 16 partijas ar 271 kandidātu pārstāv visu politisko spektru līdz neiespējamībai — no agresīviem nacionālistiem līdz “vatainiem” Kremļa līdzskrējējiem un no brīvā tirgus liberāļiem līdz skaļiem populistiem vai klusiem neomarksistiem. Šis ir gadījums, kad vēlētāju rokās ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas nākotne.

Likums: https://likumi.lv/ta/id/84185-eiropas-parlamenta-velesanu-likums

Novērtē šo rakstu:

5
24