Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Par būvniecības nozares sistēmu atbildīgās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces ģimene netieši pārtiek no būvkompāniju, tostarp Zolitūdē sagruvušo lielveikalu būvējušās būvkompānijas Re&Re ziedojumiem, - šāds secinājums izdarāms no Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes datiem.

Pūces dzīvesbiedre Zaiga Pūce ir viena no divām 2011. gadā dibinātās biedrības Ascendum oficiālajām amatpersonām ar tiesībām pārstāvēt to atsevišķi. Biedrības oficiālie mērķi ir "veicināt Latvijas augšupeju - ekonomisko, garīgo un sociālo - mērķtiecīgi atbalstot kultūru, zinātni, izglītību un pilsonisko sabiedrību".

Taču biedrības 2012. gadā saņemto dāvinājumu un ziedojumu saraksts liek domāt, ka ne mazāk svarīgs biedrības mērķis ir saņemt un novirzīt tālāk iespaidīgus ziedojumus no atsevišķu īpaši "kutelīgu" biznesu pārstāvjiem, kuriem ir īpaši nozīmīga valsts pozīcija vienā vai otrā jautājumā.

Tā trīs lielākie pērn saņemtie ziedojumi ir 80 000 latu no azartspēļu uzņēmuma Alfor, 60 000 latu no uzturēšanās atļauju biznesā īpaši ieinteresētās Rietumu bankas un 50 000 latu no ātro kredītu uzņēmuma 4finance.

Taču, ja saskaita kopā summas, ko Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Pūces dzīvesbiedres vadītajai biedrībai pērn saziedojuši būvniecības nozares uzņēmumi, tieši tie ir summāri otrais lielākais Ascendum ziedotājs.

Kā rāda Lursoft dati, ceļu būves firma Binders biedrībai pērn ziedojusi 20 000 latu, būvkompānija Arčers - 10 000 latu, bet nu jau bēdīgi slavenā būvkompānija Re&Re - 29 500 latu. Vēl 300 latu individuāli ziedojis uzņēmuma līdzīpašnieks, miljonārs Didzis Putniņš.

Neoficiāli avoti Pietiek ir informējuši, ka biedrības fantastiskie panākumi finansējuma piesaistē izskaidrojami ar vairākiem apsvērumiem. Šī struktūra, pie kuras pamatiem stāvējis arī labi zināmais Edgars Jaunups, nodarbojoties arī ar labiem darbiem (piemēram, nupat tā izdevusi Ilmāra Šlāpina grāmatu par jauno latviešu valodu).

Taču vienlaikus biedrība kalpojot gan kā veids, kā "ieinteresētiem uzņēmējiem civilizētā veidā" nodot finansējumu "vajadzīgajiem cilvēkiem" politiskajās aprindās, gan arī kā struktūra, ar kuras palīdzību uzturēt virkni mākslinieciski un kulturāli noskaņotu "meiteņu", kuras ar finansētājiem saista tuvākas attiecības.

Kā zināms, tieši ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska un ekonomikas ministra Arta Kampara rīkojumu 2009. gadā tika likvidēta Valsts būvinspekcija. Šo soli daudzi uzskata par veiktu tieši lielo būvnieku interesēs un ar rezultātā radušos kontroles trūkumu netieši saista arī Zolitūdes traģēdiju.

Ekonomikas ministrijas un Re&Re viedokli saistībā ar Pūces ģimenes netiešo finansējumu Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt. Savukārt Pūces skaidrojums Pietiek bija:

"Nē, interešu konfliktu nesaskatu, jo kā amatpersona nekad neesmu pieņēmis nekādus lēmumus attiecībā ne pret manu sievu, viņas vadīto biedrību vai tās finansiālajiem atbalstītājiem.

Atgādināšu, ka Valsts būvinspekciju likvidēja 2009.gadā (kad es EM nemaz nestrādāju) un aktīvākie publiskie pretinieki šim lēmumam gan tad, gan arī aktīvākie aicinātāji uz inspekcijas atjaunošanu bija tieši "lielie būvnieki" jeb BASP.

Bez tam Ekonomikas ministrija bija tā, kas jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas procesā aktīvi iestājās par būvinspekcijas sistēmas maiņu, pat piedāvājot konceptuālai diskusijai Saeimas atbildīgajai komisijai un tās izveidotajai darba grupai likumprojekta sagatavošanai 3 variantus, kā to varētu darīt. Būtiskas pārmaiņas neguva Saeimas deputātu atbalstu."

Labdien!
 Nē, interešu konfliktu nesaskatu, jo kā amatpersona nekad neesmu pieņēmis nekādus lēmumus attiecībā ne pret manu sievu, viņas vadīto biedrību vai tās finansiālajiem atbalstītājiem.
 Atgādināšu, ka Valsts būvinspekciju likvidēja 2009.gadā (kad es EM nemaz nestrādāju) un aktīvākie publiskie pretinieki šim lēmumam gan tad, gan arī aktīvākie aicinātāji uz inspekcijas atjaunošanu bija tieši "lielie būvnieki" jeb BASP.
 Bez tam Ekonomikas ministrija bija tā, kas jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas procesā aktīvi iestājās par būvinspekcijas sistēmas maiņu, pat piedāvājot konceptuālai diskusijai Saeimas atbildīgajai komisijai un tās izveidotajai darba grupai likumprojekta sagatavošanai 3 variantus, kā to varētu darīt. Būtiskas pārmaiņas neguva Saeimas deputātu atbalstu.
 Ja ir interese, varu Saeimas deputātiem rādīto prezentāciju atsūtīt.

Publicējam pilnu biedrības ziedotāju sarakstu par 2012. gadu.

Npk

NM nosaukums

Nauda (summa, Ls)

Mantiskais (summa, Ls)

Mērķis

1.

4finance, AS

50000

neierobežotai lietošanai

2.

ALFOR, SIA

80000

neierobežotai lietošanai

3.

ANZĀĢE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

14000

neierobežotai lietošanai

4.

ARČERS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

10000

neierobežotai lietošanai

5.

BINDERS, Ceļu būves firma SIA

20000

neierobežotai lietošanai

6.

Rietumu Banka, Akciju sabiedrība

60000

neierobežotai lietošanai

7.

PĒRNES L, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

44.9

neierobežotai lietošanai

8.

Ādažu kukulītis, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

145.96

neierobežotai lietošanai

9.

Juris Pūce

2000

neierobežotai lietošanai

10.

Zaiga Pūce

1000

neierobežotai lietošanai

11.

Dace Rukšāne-Ščipčinska

2000

neierobežotai lietošanai

12.

Didzis Putniņš

300

neierobežotai lietošanai

13.

Ieva Šmite

20

neierobežotai lietošanai

14.

Eva Ikstena-Strapcāne

20

neierobežotai lietošanai

15.

Pēteris Bodnieks

15

neierobežotai lietošanai

16.

ANONĪMIE ZIEDOJUMI

3904.47

neierobežotai lietošanai

17.

Andris Ameriks

500

neierobežotai lietošanai

18.

Ingrīda Sniedze

7

neierobežotai lietošanai

19.

Līga Priedīte

50

neierobežotai lietošanai

20.

RE & RE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

29500

noteiktam mērķim

Novērtē šo rakstu:

5
1