Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekle un Ķekavas novada būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta ir pārliecināta, ka pirms trim gadiem pieņemtais Būvniecības likums ir jāraksta no jauna. Aplamību likumā esot tik daudz, ka ar likuma izmaiņām tās novērst neesot iespējams, turklāt tas radīšot vēl lielāku haosu.

- Kā vērtējat jauno būvniecības regulējumu?

- Par brāķi. Šos skarbos vārdus es teicu Saeimā jau 2014.gada 23.janvārī, kad nodevu zvērestu Saeimā kā deputāts. Tas bija laiks, kad jaunais Būvniecības likums bija jau pieņemts, bet Ministru kabineta noteikumi, kas ir likuma neatņemama sastāvdaļa, vēl nebija pabeigti un pieņemti. Tas bija laiks pēc Zolitūdes traģēdijas, kad vadošie likuma izstrādātāji saprata, ka likums ir vērsts tikai kontroles mazināšanai, bet nevis fiziskai būvju drošībai. Steidzamības kārtā Saeimai bija jau iesniegts jaunā likuma pirmais grozījums - par Būvniecības likuma spēkā stāšanās termiņa pagarināšanu. Jau toreiz pirms balsojuma es no Saeimas tribīnes aicināju deputātus balsot par šī likuma atcelšanu, sakot - es ceru, ka jūs, deputāti, balsosiet ne tikai par termiņa pagarināšanu, bet pienāks laiks, kad Saeima balsos par šī brāķa atcelšanu.

Nu ir pagājuši divi gadi, kad strādājam jaunā likuma varā, un pienācis laiks, kad vadzis ir lūzis. Arī augstākie ierēdņi ir sapratuši, ka tā ilgāk vairs nevar turpināties. Nu gribam kaut ko sagrozīt. Nu Ekonomikas ministrija prasa speciālistiem sniegt priekšlikumus. Bet, kad tajā laikā Saeimā sniedzām priekšlikumus, tad darba grupā nevienā speciālistā neklausījās. Nu strādājam pēc jaunā likuma, bet haoss ir milzīgs. To var apliecināt jebkurš nozares speciālists, kurš vēlas būvēt likumīgā ceļā. Jo vairāk lasām un strādājam pēc jaunā likuma, jo vairāk kļūdu, pretrunu, nepilnību, nekompetences atrodam gan likumā, gan MK noteikumos. Tas kā ar jaunām kurpēm – kamēr veikalā skatāmies un pērkam, tikmēr esam apmierināti, bet, kad sākam valkāt, tad tikai redzam, kurā vietā tulzna uzberžas.

- Kas tajā ir nepilnīgs un kāpēc?

- Lai izsmeļoši atbildētu uz šo jautājumu, man būtu jāuzraksta disertācija.

Būvniecības likums ir birokrātijas uzvara. Ja agrāk bija visiem saprotams viens iesniegums, kuram sekoja būvvaldes sagatavots arhitektūras un plānošanas uzdevums, un projektēšana notika jau pēc zināmiem noteikumiem, tad tagad ir vairāk nekā 30 iesniegumu formas, kuras precīzi ir jāaizpilda un nedrīkst sajaukt. Janīna Kursīte-Pakule saka - ir labi jaunām lietām izdomāt jaunus vārdus. Bet šajā likumā viss ir sajaukts. Vecos un visiem saprotamos vārdos ir nosauktas jaunas lietas. Piemēram, vārds būvatļauja ir saliktenis, kurš pēc būtības nozīmē „būvēt atļauts”, bet jaunā likuma izpratnē tā vis nav! Līdz ar būvatļaujas saņemšanu katram būvētājam ir jāizskaidro, ka ar šo dokumentu nedrīkst uzsākt būvdarbus, vēl šajā būvatļaujā ir jādabū divas atzīmes, un tikai tad drīkstēs uzsākt būvdarbus. Vai to vispār kāds loģiski domājošs cilvēks var saprast?

Cits piemērs. Pēc jaunā likuma ir jauns projekta tips „paskaidrojuma raksts”, kas daudz neatšķiras no ierastā projekta formāta, tajā ir visas nepieciešamās sastāvdaļas. Tas bija domāts projekts vienkāršiem gadījumiem, un to pat var izstrādāt pats ēkas īpašnieks, nav nepieciešams sertificēts speciālists. Bet, lūk, kad to visu bijām izstāstījuši kādam apmeklētājam, tad pēc dažām dienām būvvaldē bija iesniegts iecerētās būves apraksts vārda tiešajā nozīmē. Astoņos teikumos bija aprakstīts, ka būve tiks būvēta no dēļiem 0.04X10X4m brūnā krāsā. Man šķiet, ka arī šoreiz tikai speciālists sapratīs to, cik stulbi šī prasība ir uzrakstīta likumā, ja to vienkāršais cilvēks var tik absurdi saprast.

Šādus piemērus es varu aprakstīt daudzus, daudzus. Bet viens no galvenajiem trūkumiem likumā ir tas, ka nepareizi ir izprasts atbildības sadalījums būvniecības procesā, nav precīzi nodefinēta būvniecībā iesaistīto pušu atbildība. Likumā galvenais akcents ir likts tikai uz kontroli, nevis uz darbu darītāju atbildību. Patiesībā kontrolei ir liela nozīme, bet, ja nebūs atbildības, tad nebūs arī drošības. Nav iespējams katram darbiniekam blakus piesaistīt kontrolieri, zūd kontroles efektivitāte.

- Kā tas traucē būvvaldes darbā?

- Visa jaunā kārtība ir radīta, domājot tikai par lieliem investoriem, Eiropas fondu naudām, megaprojektiem. Bet pilna Latvija ir ar mājiņām, būdiņām, kūtiņām, klētiņām, pirtiņām, šķūnīšiem, sētiņām, dīķīšiem utt., un katrai no šīm minētajām būvēm ir kāds īpašnieks. Par šiem cilvēkiem un viņu vajadzībām jaunā likuma izstrādātājs bija galīgi piemirsis. Un tāpēc šodien cilvēks nesaprot – kur viņam iet, bet mēs nesaprotam, kur viņu sūtīt gadījumos, ja viņam nav iepriekš sakārtotas īpašuma lietas. Būvvaldes jau divus gadus strādā kā likumu un būvniecības kārtības skaidrojošas institūcijas. Tā nedrīkst būt, ir jābūt vienotai izpratnei par likuma pantiem. Tas ir darbs, kas jādara ministrijas ierēdņiem, jo šobrīd katrā būvvaldē un katram pašvaldības darbiniekam ir sava sapratne par atsevišķām lietām. Bet mums nākas to darīt, jo nevaram taču katru cilvēku sūtīt uz ministriju.

- Jūs sakāt, ka būvniecības regulējums būtu jāizstrādā no nulles. Kādēļ? Kā tas būtu jāveido?

- Jau no skolas sola mēs labi atceramies - ja kādā skolas darbā bija kļūdas, tad tās bija jālabo. Bet, ja kļūdu bija ļoti daudz, tad darbs bija jāpārstrādā!

Svarīgākais ir nevis - kā jāveido, bet - kam ir jāveido. Un jāsāk ir ar nozares attīstības stratēģijas izstrādāšanu. Tas ir jādara tikai spēcīgai nozares speciālistu komandai, bet juristiem speciālistu sagatavotais ir jāieliek formā. Nevis otrādi – juristi izstrādāja Būvniecības likumu un noteikumus, un nu, cienījamie speciālisti, sakiet, kas jums nepatīk, ministrija gatava jūs uzklausīt.

Es jau teicu, ka priekšlikums ir sākt visu no jauna, un tas ir jādara nozares profesionāļu komandai.

Novērtē šo rakstu:

0
0