Iesaki rakstu:
Šī doma mani pārņēma, kad saņēmu elektrības rēķinu par dzīvokli, kurā vēl neesmu ievācies. Es Tevi cienu, mīlu un lepojos ar Tevi, latvieti. Tu esi spēcīgs, strādīgs, drosmīgs, bet, galvenais, bezgala IZTURĪGS: Tava pacietība ir apbrīnojama.
Rēķins liecina, ka manis patērētās elektrības cena ir 20 centi! Un tomēr man ir jāmaksā 50 reizes vairāk... “Tu vari mūsu pakalpojumu neizmantot, bet maksāsi jebkurā gadījumā,” – tā mums saka valdība, kas pieņēmusi šos, manuprāt, krāpnieciskos noteikumus.
Iztērējot 20 centus, man 6 eiro jāsamaksā par pārvadi un 3 eiro ar kapeikām OIKā! Tajā pašā, ko sauc par lielāko likumīgo afēru neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tajā OIKā, kuru partijas solīja atcelt (pirms vēlēšanām), bet vēlāk… kaut kā aizmirsa…
Un kāpēc gan lai viņas to darītu, ja iedzīvotāji, arī visi pensionāri un maznodrošinātie, kuri katru mēnesi „samet” miljoniem eiro OIKiešiem, paši pēc tam vēlēšanās nobalso par lielu daļu OIK ieviesēju!
Es noliecu galvu Tavā priekšā, latvieti, par Tavu izturību un spēju paciest…
Es noliecu galvu Tavā priekšā, mediķi. Tu iznes visu pašreizējo cīņas smagumu ar vīrusu uz saviem pleciem. Un galvenais – nežēlojies. Kā jau īsts latvietis. Vēl tikai pirms pāris mēnešiem Tu prasīji valdībai pildīt likumu. Tu neprasīji neko papildus vai nepamatoti. Kā likumpaklausīgs pilsonis Tu prasīji to, kas bija ierakstīts likumā. Ko Tev atbildēja valdības vadītājs K.Kariņš? “Денег нет, но вы держитесь!” Un “pie kājas” likumu… Tu samierinājies un aizgāji strādāt…
Es noliecu galvu Tavā priekšā, mediķi.
Ironiski, protams, ka pēc pāris mēnešiem uzkrita sērga, kurā Tu biji pirmajās aizsardzības rindās. Vai tajā brīdī atradās 60 miljoni Tavam likumā paredzētajam algas pielikumam? Smieklīgākais, ka ne! Atradās 4 miljardi visam kam citam, tikai ne Tev. Katrs skolnieks var izrēķināt, ka 60 miljoni no 4 miljardiem ir 66.daļa! Teorētiski varētu tomēr mediķiem tās aldziņas pielikt, atliktu vēl 3 miljardi un 940 miljoni eiro! Kaut kā taču mēs izdzīvotu, vai ne? Bet nē, nedrīkst pakļauties vājākajiem – viņus vajag salauzt. Kas būs, ja visi sāks prasīt? Kas būs, ja katrs lumpenis sāks prasīt valdībai ievērot likumu?! Tas jau būtu par traku!
Es noliecu galvu Tavā priekšā, mediķi.
Es noliecu galvu Tavā priekšā, bezdarbniek.
Kā uzņēmējam man patīk, ka tagad katru dienu kāds zvana vai raksta un prasa, vai nav vajadzīgi darbinieki. Konkurence darba tirgū ir apsveicama. Bet kāda ir perspektīva, ja desmitiem tūkstošu cilvēku ir bez darba? Kas būs tālāk? Kur šie cilvēki ies, ko darīs, kā viņi dzīvos?
Jā, jā, es zinu - vīruss… Pusotra mēneša laikā nomiruši 10 cilvēki (raksts publicēts Facebook aprīļa beigās), pārējie ārstējas, esot mājās… Līdz šim Latvijā no dažādām citām slimībām katru dienu nomira ap 80 cilvēku, ja kas.
Jā, jā es, zinu – Itālija, Lielbritānija, bet, kāpēc neviens pa TV mums nestāsta par Zviedriju, kas mums mentāli un sociāli ir daudz tuvāka nekā Itālija. Zviedrijā arī ir atcelti masu pasākumi, ir izteiktas rekomendācijas veciem cilvēkiem sēdēt mājās, bet ekonomika NAV APTURĒTA. Kāpēc mums par to nestāsta? Atbildes man nav...
Tā vietā bijušais ministrs un eiroparlamentārietis K.Šadurskis TV raidījumā lepni stāsta, ka bezdarbniekiem, kuriem pandēmijas laikā beidzas pabalsta saņemšana, tiek papildus piešķirti 130 eiro mēnesī!! 130 eiro, Karl! Dzīvošanai veselu mēnesi!
Uz jautājumu, vai K.Šadurskis pats varētu izdzīvot par šādu naudu, viņš atsmej, ka pat komunālie maksājumi viņam ir lielāki, nerunājot par citiem tēriņiem. K.Šadurska vārdiem: 130 eiro ir pietiekami citiem, tikai ne man!
Es noliecu galvu Tavā priekšā, bezdarbniek, un tikai ceru, ka Tu netiksi iedzīts stūrī un nekļūsi par policistu klientu.
Es noliecu arī Tavā priekšā galvu, policist, kuram ir uzdots rūpēties par kārtību, bet tiesiskā bāze un rīcības brīvība nav dota.
Es esmu latvietis un lepojos ar to. Bet šis mierīgais temperaments un cietēja loma nav man. Es noliecu galvu Tavā priekšā, latvieti, un pieņemu tavu raksturu. Un gaidu… Gaidu, kad ledusskapis uzvarēs TV un Tu pamodīsies…
Es nekādā gadījumā neaicinu uz nemieriem, bet mudinu kritiski paraudzīties uz apkārt notiekošo un saņemties, lai aizstāvētu savas tiesības. Lai nākamajā dienā pēc vēlēšanām neaizmirstu to, ko politiķi solījuši, un prasītu šo solījumu pildīšanu... vismaz likumu pildīšanu.