Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk publiski tiek pieminēts termins „Juraša grupējums”, ar to saprotot Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, viņa oficiālo dzīvesbiedri, tagadējo advokāti Allu Jurašu un viņas „daudznozaru” partneri Aleksandru Berezinu, kā arī bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu un bijušo Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieku Maiguru Strīķi, kā arī publiski mazāk zināmus personāžus. Šī grupējuma jaunākais veikums ir skaļais Vecrīgas viesnīcas reiderisma gadījums, - par izmantotajām metodēm un grupējuma pārstāvju mērķiem stāsta strīda otras puses pārstāvis, uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami.

- Par ko īsti ir runa gadījumā ar Vecrīgas viesnīcu, tās ieņemšanu un policijas piesaistīšanu advokātes Allas Jurašas virsvadībā?

- Īsi un vienkārši sakot, runa ir par primitīvu reiderismu, kura īstenotāji, pateicoties īpašām attiecībām ar atsevišķiem policijas, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas iestāžu darbiniekiem, jūtas nesodāmi par savām noziedzīgajām darbībām.

Visas šīs nelikumīgās darbības saistībā ar Vecrīgas viesnīcu, par ko pēdējos mēnešos ir informējuši mediji, notika laikā, kad valstī vēl turpinājās ārkārtas stāvoklis un netika pievērsta pienācīga uzmanība pat visrupjākajiem likumpārkāpumiem policijas Rīgas reģionālās pārvaldes darbinieku un tās vadītāju puses.

Šie it kā likuma sargi barbariski salauza visu tehniku viesnīcās, kas nodrošināja biznesa funkcionēšanu, un apgrieza otrādi visus dokumentus, kas bija sagatavoti iesniegšanai VID. Un tas vēl ir tikai sīkums.

Reiderisma mēģinājums sākās jau pirms septiņiem gadiem, kad saistībā ar viesnīcu tika safabricēts kriminālprocess, un turpinās vēl tagad. Ne reizes kriminālprocesa virzītāji nevērsās pie otras puses, kas būtu varējusi iesniegt dokumentus ar saviem pierādījumiem.

Tieši otrādi, kriminālprocess tiek virzīts, balstoties uz tiem safabricētajiem dokumentiem, kurus iesniedzis mana kādreizējā uzbeku kompanjona neveiksmīgais darbinieks, tagad viņa vārda nelikumīgais izmantotājs Uldis Skudra un viņa adv0okātu Allas Jurašas un Aleksandra Berezina sabiedrotie no tiesībsargāšanas iestādēm.

- Par kādiem tieši dokumentiem runa?

- Pateicoties viņu pūlēm, izdevās panākt, lai izmeklēšana par pamatotiem uzskatītu šajā lietā safabricētos ekspertīzes dokumentus, kam pamatā bija kopijas, turklāt šo ekspertīžu veicēji nebija akreditēti ne tikai Latvijā, bet pat Ukrainā, kur it kā esot notikusi ekspertīze.

Šo cilvēku nekaunība un pašpārliecinātība bija tik liela, ka viņiem pat nebija baiļu no likuma. Šī pārliecinātība, cik man zināms, radās pēc tam, kad 2019. gada jūlijā Skudra ar starpnieka, bēdīgi slavenā Krievijas pilsoņa Osipjana starpniecību iepazinās ar Allu Jurašu. Osipjans pārņēma daļu firmas „Grand Force Security” no paša Juraša, un turpat blakus bija arī tikpat bēdīgi slavenais Sparāns no Juraša grupējuma.

„Skonto” stadions, „PNB banka”, „Olainfarm” – šim grupējumam arī iepriekš bija izdevušies lieli reiderisma vai līdzekļu izsūkšanas gadījumi, tagad bija pienākusi kārta Vecrīgas viesnīcai, jo šim grupējumam vienmēr ir vajadzīgi jauni ienākumu avoti.

- Cik zināms no medijiem, uzņēmumā, kurš ir viesnīcas īpašnieks, kapitāldaļām taču bija uzlikts arests līdz lietas izskatīšanai tiesā....

- 2013. gada februārī–aprīlī tas pats Skudra apkrāpa izmeklētāju Lasmani jautājumā par viņas lēmumu par aizliegumu mainīt kapitāla daļas, mainīt valdi un veikt jebkuras citas izmaiņas SIA „966 Freecom”. Iesākumā Skudra uzņēmumā par 100 latiem palielina pamatkapitālu un trim ar pusi miljoniem latu pretim liek savus 100 latus, vienlaikus ieceļot sevi par prokūristu.

To Skudra pastrādāja tajā laikā, kad otrs īpašnieks Akbars Abdulajevs atradās Uzbekistānas nacionālās drošības dienesta izmeklēšanas izolatorā par valsts īpašuma zādzības, izspiešanas, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu atmazgāšanas īstenošanu.

Šajā laikā Abdulajevs tika apsargāts, un pie viņa nevienu nepielaida, pat ne advokātu, bet Skudra pacentās safabricēt, viltot viņa parakstu. Izmantojot šo viltoto parakstu, Skudra iesniedza dokumentus Latvijas Uzņēmumu reģistrā, lai Abdulajevu atstādinātu no valdes priekšsēdētāja amata, bet sevi ieceltu šajā amatā.

Visas šīs izmaiņas Skudra veica īsā laika posmā, bet izmeklētāja Lasmane tām nepievērsa vai negribēja pievērst uzmanību, lai gan es vairākkārt gan mutiskā, gan rakstiskā formā brīdināju viņu par Skudras likumpārkāpumiem.

Tāpat izmeklētāja laikā no 2013. līdz 2020. gadam nepieprasīja no otras puses nekādus dokumentus, kas varētu apliecināt noteiktu dokumentu patiesumu SIA „966 Freecom” īpašnieku apstiprināšanai.

- No kurienes šis Skudra vispār parādījās jūsu un partneru uzņēmumos?

- Daudzi zina, ka es biju ļoti labās, draudzīgās attiecībās ar bijušā Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova un Uzbekistānas Nacionālās drošības dienesta priekšsēdētāja ģimeni. Pēc prezidenta ģimenes lūguma es iekļāvu Akbaru Abdulajevu savā biznesa grupā, jo ģimene vēlējās, lai viņš apgūtu biznesa praksi.

Es daudzus gadus biju „Swedbank” VIP klients, savukārt šis Skudra bankā strādāja par kurjeru un man ilgāku laiku uzmācās, lai es viņu kaut kur iekārtoju darbā. Tad es viņu iekārtoju kā piepalīgu Akbaram – lai nēsā papīrus vai bagāžu. Taču burtiski pēc pāris nedēļām viņš man palūdza 10 tūkstošus latu, tad vēl 10 tūkstošus, - viņam griboties nopirkt māju, bet nepietiekot naudas pirmajai iemaksai. Šajā laikā viņš ne tikai nav atdevis man šos 20 tūkstošus un procentus, bet arī ir viltojis dokumentus un tagad pretendē uz viesnīcu, jo cer uz Jurašu grupējuma palīdzību, visticamākais, arī viņiem kārtējo reizi solot padalīties un pēc tam piekrāpjot, kā jau, manuprāt, ir pieradis.

- Ar ko, jūsuprāt, skaidrojams tas, ka visas šīs ieceres grupējumam līdz šim ir izdevušās?

- Es kā investors, kurš kopš 2000. gada ieguldījis Latvijas ekonomikā naudas līdzekļus vairākus desmitus miljonu eiro, ar šo grupējumu esmu saskāries arī iepriekš.

Jau kopš 2014. gada Sparāns organizēja vairākas krimināllietas, kas bija nepamatotas un neattaisnotas, tikai lai iznīcinātu manu biznesu, protams, arī citiem biznesmeņiem, kas nebija viņiem izdevīgi. Reāli triecienu saņēma Latvijas ekonomika.

Kad 2018. gada beigās Sparānu Satversmes aizsardzības birojā atlaida un parādīja viņam durvis, viņa biedri nekaunīgajā biznesa vides graušanā turpināja iesākto – grupējumam visu laiku bija nepieciešami jauni ienākumu avoti.

Tostarp ar Osipjana palīdzību, izmantojot draudzīgās attiecības ar Rīgas reģionālo pārvaldi, Juraša grupējums atrada jaunu veidu, kā izmantot safabricētos ekspertīzes rezultātus no Ukrainas: izmantojot arī Juraša atbalstu Tieslietu ministrijā, viņiem uz šīs ekspertīzes pamata izdevās anulēt SIA „966 Freecom” kapitāldaļām uzlikto komercķīlu, kas bija reģistrēta Latvijas Uzņēmumu reģistrā, un noņēma arestu par labu Skudram.

- Kā tieši, jūsuprāt, viņam izdevās nomotivēt Jurašus vai viņu kompanjonus?

- Savulaik šis Skudra bija dokumentu pārnēsātājs pa „Hansabankas” kabinetiem. Viņš rupji un nekaunīgi izdomāja stāstu, ka viņš pārstāv uzbekus, kas 2000. gadu sākumā ar mani veidoja kopēju biznesu un kuriem pēc tam sākās problēmas savā valstī. Ne velti viņš ne reizes ne publiski, ne tiesā nav atzinies, kā viņš iepazinās un ar kā palīdzību atrada šos uzbeku uzņēmējus.

Kopš 2013. gada Skudra daudziem advokātiem ir mēģinājis iestāstīt, kā viņš ar viņiem dalīsies Vecrīgas viesnīcas uzņēmuma kapitāldaļās, kad tās nonāks viņa īpašumā. Taču līdz šim visas šīs sadarbības bija beigušās tajā brīdī, kad advokāti iepazinās ar dokumentiem un saprata, ka šajā periodā Skudra bez advokātiem ir viltojis dokumentus, lai kļūtu par SIA „966 Freecom” valdes locekli, un atvirzījās no viņa un viņa shēmām tālāk prom. Vajadzēja tik izsalkušus un nekaunīgus cilvēkus ar aizmuguri varas iestādēs kā Jurašu grupējumu, lai nolemtu šajā lietā iesaistīties.

- Kā jūs prognozējat tālākos notikumus?

- Ir grūti saprotams, kāpēc Eiropas Savienības valstī Latvijā tiek pieļauts, ka šādi grupējumi drīkst nesodīti veikt nelikumīgus darījumus. Šīs grupas par atalgojumu kā tiesas spriedēji no ielas izmanto visus iespējamos un neiespējamos sakarus un papildina savas kabatas. Šie paši cilvēki rada bailes un spiedienu uz uzņēmējiem, kuri stājas pretim viņu beztiesiskajām un nelikumīgajām darbībām. Tāda rīcība nav pieļaujama un ir jāsoda, jo mēs visi zinām, ka uzņēmēji un biznesmeņi ir valsts kases nodokļu avoti un radītāji. Jācer, ka arī Latvijā kā Eiropas valstī likuma priekšā visi ir vienādi un likumība panāks ikvienu pārkāpēju neatkarīgi no viņa amata un viņa statusa.

Pietiek laipni aicina arī strīda pretējo pusi sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar šiem faktiem.

Novērtē šo rakstu:

81
11