Menu
Pilnā versija
Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Arturs Priedītis · 05.04.2019. · Komentāri (13)

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

A.P.

09.04.2019. 14:59

Par latviešu nomofobijas apjomu skat.: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/petijums-lielaka-dala-latvijas-iedzivotaju-mobilo-telefonu-uzskata-par-atkaribu-14217575

Atbildēt

Jolanta

07.04.2019. 14:12

Patīk vai nē,bet taisnība vien ir.

Atbildēt

...

06.04.2019. 17:23

»

A.P.

Latvijā aktuāls ir jautājums par komunikācijas invaliditāti. Sociuma pagrimums skar cilvēka darbību un uzvedību. Skar arī komunikāciju, izraisot ilgstošu vai patstāvīgu normālas komunikācijas neiespējamību. Piemēram, latviešu sabiedrības dziļais pagrimums nosaka katram publiskās komunikācijas dalībniekam...


Nu, nu, nepārspīlējiet, Priedīša kungs, paskatieties savu rakstu komentārus šajā vietnē - es šad un tad zem šī lietotājvārda esmu rakstījis relatīvi plašus un, cik esmu spējīgs, argumentētus kontrargumentus. Ja tomēr vienkārši noreju autoru, tad pamatojotiet, kāpēc arī mani komentāri ir bezvērtīgi. Savādāk sanāk nepamatota vispārinājuma kļūda no jūsu puses.


Par rakstu, pirmkārt, neliela lingvistiska piezīme - nezinu, kur un kāpēc jūs tik bieži esat redzējis vārdu "smartfons" (mans minējums būtu krievvalodīgajā informācijas vidē, jo krievu valodā lieto vārdu "смартфон"), bet esmu diezgan drošs, ka lielākoties tiek lietots latviešu valodas lielisks jaunvārds "viedtālrunis". Jums arī iesaku pielikt roku latviešu valodas attīstībā, turpmāk lietojot šo vārdu.

Otrkārt, ņemot vērā humanitāro zinātņu specifiku (neprecizitāte, psiholoģijas un sociālo zinātņu nesenais eksperimentu neatkārtojamības skandāls, ļoti vāja izpratne par cilvēku prāta darbību, tikpat vājš eksakto zinātņu atbalsts smadzeņu darbības izpratnē), nedomāju, ka interneta atkarības jautājumā šobrīd ir iespējams veikt kādus galējus secinājumus. Ne jūsu izvirzītā hipotēze, ne vientulības hipotēze nav pilnīgi noraidāmas. Ja pat personai blakus ir citi cilvēki, tas neizslēdz vientulību, kuru var remdēt ar viedtālruni, jo ar to var attālināti sasniegt emocionāli tuvākus, interesantākus un savam līdzīgākus viedokļus. Bet arī jūsu variants ir interesants, jo smadzenēm tiešām patīk būt nodarbinātam, bet ar nosacījumiem, tādiem kā mērķa esamība, sarežģītība, kas nav nomācoši liela, aizraujošums, informācijas sakarīgums - viedtālruņa dotais bieži vien pārspēj to, ko cilvēks pats var sadomāt.

Un vēl man ir pretenzijas par pēdējo rindkopu - tuvība ar viedtālruņa starpniecību nav tas pats kas fiziski tuva komunikācija. Smadzeņu ražotās ķīmiskās vielas nav tādas pašas (piemēram, oksitocīna rašanās no apskāvienam, šīs parādības dēļ daži pētnieki pat ir noteikuši vēlamo apskāvienu minimumu dienā, lai nodrošinātu optimālu veselību). Tāpēc vientulības sajušana nav izslēgta starp viedtālruņu lietotājiem.


Vēl ieteiktu, ja ne likt atsauces teikumiem, tad vismaz kaut kādu avotu sarakstu beigās vai kaut autora iemīļotāko avotu nosaukumu garāmejošu minēšanu tekstā.

Atbildēt

Priedītis ir viltīgs

06.04.2019. 09:00

Domā, ka piemānīs pašu Lapsu - viņš laikam vienīgais komentētājs?

Atbildēt

c'est exact

06.04.2019. 08:59

drīzāk tās ir bailes pašam no sevis, cilvēki dzīvo prāta sistēmas radītajā perifērijā un pat neapzinās centrēšanās būtību,tā ir vispārcilvēciska problēma un tā "verķa" vietā var būt arī jebkura cita lieta...

Atbildēt

Nekļūdoties diagnozē un neoponējot.

05.04.2019. 23:17

»

Tieši tā

spams un murgs


dumš un neārstējams.

Atbildēt

Nekļūdoties pašnovērtējumā un neoponējot.

05.04.2019. 23:13

»

Nelasot tekstu un neoponējot.

Spams


Dumš.

Atbildēt

Pomeranču Vainadziņš

05.04.2019. 19:58

"Pozitīvo vientulību" laikam tomēr pareizāk būtu dēvēt par vienatni.

Atbildēt

jodrins

05.04.2019. 19:44

"Ulbergs" tomēr pēcpusdienā parādījās,štata autors nezūd,pilda uzdevumu.Atkal izplūdis garos ūdeņos,neies lasīt.

Atbildēt

Tieši tā

05.04.2019. 17:58

»

Nelasot tekstu un neoponējot.

Spams


spams un murgs.













































Atbildēt

Nelasot tekstu un neoponējot.

05.04.2019. 17:56

Spams.

Atbildēt

A.P.

05.04.2019. 17:37

Latvijā aktuāls ir jautājums par komunikācijas invaliditāti. Sociuma pagrimums skar cilvēka darbību un uzvedību. Skar arī komunikāciju, izraisot ilgstošu vai patstāvīgu normālas komunikācijas neiespējamību. Piemēram, latviešu sabiedrības dziļais pagrimums nosaka katram publiskās komunikācijas dalībniekam obligāti ņemt vērā, ka pēc ikvienas komunikatīvās prezentācijas to momentā apsmies, nolamās, autoram kaut ko visgudri pamācoši norādīs anonīmi “komentētāji”, kuru kroplā valoda, domas bezjēdzīgais saturs un domas aloģiskums skaidri liecina par psihisko neveselību, morālo deģenerāciju, neinteliģenci, neizglītotību, ārprātīgu nekaunību un nelietību. Konstruktīvi, lietderīgi, informatīvi piesātināti komentāri latviešu publiskajā telpā (piem., internetā) nemēdz būt. Mēdz būt vienīgi kaut kāda maniakāla mānija noriet autoru un nozākāt viņa darbu. Latviešu tautā tā ir jauna parādība. Komunikācijas invaliditāte vēsturiski vēl nesen Latvijā nebija sastopama. Autoru varēja kritizēt, bet nevis nolamāt un kaut ko nesakarīgu blādīties par viņa darbu. Slimīgo stāvokli ir radījusi interneta līdzdalība komunikācijā. Svarīga loma ir internetā iespējamajai anonimitātei. Šodienas komunikācijas invaliditāte ir liela nelaime. Pie tam latviešu aprindās tai ir strauji progresējošs vēriens (piem., portālā “Pietiek” jau labu laiku nav komentāru, bet ir tikai psihiski slima “troļļa” Žuļa/Felis/Edge-peže izdalījumi). Komunikācijas invaliditāte šodien liecina, ka latviešu tautas lielas daļas apziņas funkcionēšanā dominē odiozs automātisms, reproducējot ieprogrammētu rusofobiju, vēsturiskos melus un nepārprotami apliecinot nespēju vispār saprātīgi piedalīties publiskajā diskursā. Pats par sevi saprotams, liecina par cilvēciskuma zudumu, zaudējot saikni ar Homo sapiens garīgajiem parametriem.
Par mūsdienu komunikāciju skat. grāmatā “Komunikācijas planēta”, kuras priekšvārds un divi raksti lasāmi blogā: http://aptekstiintervijas.blogspot.com/, bet visa grāmata pieejama mājas lapā “artursprieditis.lv”.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: