Iesaki rakstu:

Cienījamais Hosam Abu Meri! Nereti rodas sajūta, ka Latvijas iedzīvotāji Jums ir vajadzīgi tikai nodokļu maksāšanai un statistikai, kamēr paši cilvēki – īpaši tie, kas cīnās ar smagām diagnozēm kā onkoloģija, – tiek pamesti likteņa varā.

Kāpēc valsts nenodrošina saviem iedzīvotājiem vismaz pamata atbalstu un cieņpilnus ārstēšanas apstākļus? Kāpēc daudziem pacientiem jālūdz sabiedrības ziedojumi, lai saņemtu dzīvību glābjošu terapiju? Vai tiešām mūsdienu Latvijā ārstēšana ir greznība, nevis cilvēktiesības?

Apciemojot savu mammu Onkoloģijas centrā, biju šokēta par vidi – pat es, būdama vesela, paklupu aiz bīstamas bedres, kas vienkārši ir pārklāta ar nolietotu linoleju. Kā šādā stāvoklī jūtas pacienti, kas pārdzīvo vissmagākos dzīves brīžus?

Kauns par to, ka mūsu valsts spēj atrast milzīgus līdzekļus valstvīru algām un reprezentatīviem izdevumiem, bet nespēj nodrošināt pienācīgus apstākļus cilvēkiem, kuriem tie ir visvairāk nepieciešami.

Lūdzu, pārstājiet ignorēt realitāti un atbildiet par to, kādēļ šāda situācija tiek pieļauta.