Iesaki rakstu:

Veselības nozare ilggadīgi saņem vienas no lielākajām valsts budžeta dotācijām. Tādēļ nav brīnums, ka no Finanšu ministrijas puses nemitīgi un bezcerīgi pretī naudai tiek prasīta efektīva resursu izmantošana, ārstniecības kvalitātes vadība, definēti mērķi, reformas un uzlabojumi. Diemžēl vienas partijas biedri no Jaunās vienotības (JV) izliekas šīs prasības neredzam.

Lai arī A.Ašeradens (JV) vēl pirms gada bija ļoti stingrs pret bezpartejisko L.Menģelsoni ar konkrētiem mērķiem, kritērijiem un ieguvumiem, tagad viņš, izskatās, ir krasi mainījis savu nostāju taupības un sistēmas ekonomikas jautājumos. Arī Veselības ministrijas (VM) ministrs Hosams Abu Meri (JV) no solījumiem, ko deva, stājoties amatā, un kas ierakstīti valdības rīcības plānā, ir atkāpies un pieiet formāli ar veciem uzlabotiem vai vispār zemas kvalitātes ziņojumiem, kā, piemēram, Digitalizācijas plāns vai Slimnīcu tīkla reformu plāns, kas faktiski apkopots vienā haotiskā slaidā un kur salikts viss iespējamais un vēlamais, kas vispār nekad netiks realizēts.

Turklāt atkal tiek veidotas nebeidzamas darba grupas, piesaistīti eksperti, lai izstrādātu jauno Onkoloģijas plānu, kaut iepriekšējais nav pat pāris gadus vecs un nav arī realizēts, ko izstrādāja tie paši darba grupas dalībnieki, kas šobrīd. H. Abu Meri ministrēšanā ārsti nevis ārstē pacientus, bet atkal sēž pie papīru kalniem, faktiski pārrakstot to pašu, ko iepriekš un pēc būtības nekas nemainās… Kā problēma tiek minēts tikai viens iemesls – nepietiekams finansējums. Bet kā tad tiek izmantots esošais finansējums veselības aprūpē?

Ļoti svarīga veselības nozares joma ir slimnīcas, īpaši universitātes klīnikas un augsti specializēti centri kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, rehabilitācijas centrs Vaivari. Visas šī kapitālsabiedrības 100% pieder VM, kas ir arī kapitāldaļu turētāja.

Lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.20 (2020. gada 7. janvārī) - Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai, un tos izskatīs ministra izraudzītā VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Bet A. Vaļuliene laikam šos noteikumus nav lasījusi, jo kā gan citādi var izskaidrot nekompetentos, haotiskos procesus, kas saistīti tieši ar VM kapitālsabiedrībām un to pārvaldību. Nav brīnums, ka ministrs H. Abu Meri (JV) neko nezina par veselības aprūpes vadību, menedžmentu, ekonomiku, normatīvajiem aktiem un darbu slimnīcā (sekundārā stacionārā veselības aprūpes līmenī), jo nāk no privātā ambulatorā sektora, kurā veica gastroenteroloģiskus izmeklējums dažādās ambulatorās veselības iestādēs.

Bet tas, kā valsts sekretāre nezina svarīgas sava amata darba jomas, gan ir liels jautājums, ko spilgti parāda kārtējās dīvainības ar rehabilitācijas centra Vaivari valdes iecelšanu, kur vēl nesen kārtējais konkurss ilga gandrīz pusgadu un beidzās bez rezultātiem. Taču nu pilnīgi no malas, bez vadības pieredzes vai citiem MK noteikumos minētām prasībām tiek iecelta jauna valdes locekle, paplašinot valdi ar ergoterapeiti Zoju Osipovu - https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/nacionala-rehabilitacijas-centra-vaivari-valde-iecelta-zoja-osipova.

VM rīkotie nemitīgie konkursi uz rehabilitācijas centra Vaivari valdes locekļu amatiem ar dažādu profilu un valdes priekšsēdētāja amatu norit nu jau trīs gadus. Un neviens no konkursiem nav beidzies ar sekmīgu rezultātu, un nav iecelti valdes locekļi atbilstoši normatīviem aktiem. Vienā no trīs vai pat četriem šādiem konkursiem uz valdes locekļa amatu visi pieteikušies saņēma ziņu, ka valdes locekļa amats medicīnas jautājumos tiek likvidēts. Bet pēc pusgada atkal jauns konkurss uz šo pašu profilu. Un tā visu laiku. Tagad atkal atjaunots trešais valdes loceklis - un jau tiek iecelts konkrēts kandidāts bez atbilstošā konkursa.

Vai tā ir laba pārvaldība? Vai tieši atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas var tā tik klaji ignorēt normatīvos aktus - tad atceļot konkursus un tad bez paskaidrojumiem ieceļot neatbilstošus kandidātus bez konkursa? Vai vispār vērts piedalīties kādā konkursā, cerot, ka tiešām tiek vērtēti kandidātu CV, pieredze un zināšanas?

Pa to laiku H.Abu Meri cītīgi un centīgi nodarbojas ar savu iemīļoto piepūli – dažādiem Twitter/X paziņojumiem, bārstot solījumus par (veco) medicīnas reformu skaisto nākotni un finanšu pārticību visiem, pie kuriem ierodas, Latviju apbraukājot.
Varbūt tad var apvienot šīs lietas – rīkot slimnīcu un centru valžu locekļu konkursus Twitter/X online vidē. Tas būs pārskatāmi, skaisti un parocīgi.

Bet neatrisināts paliek vēl kāds jautājums – vai gadījumā A.Ašeradenam nevajadzētu uzdāvināt A.Vaļulienei un H.Abu Meri elementāru kalkulatoru? Jo H.Abu Meri solījumi visām mediķu un pacientu asociācijām, biedrībām dot finanses nu jau krietni pārsniedz valsts budžeta bāzes finansējumu VM.

Ko nu? Vai H.Abu Meri centīsies šantažēt premjeri ar mediķu asociāciju palīdzību līdzīgi, kā to darīja priekšgājēja L.Menģelsone, lai dabūtu populistisko (jo veselības aprūpes rezultātos jau nekas nemainās gadu desmitiem) dotāciju - pāris simtus miljonus eiro? Ko vērts ir Saeimas deputātes L.Kozlovskas lobētais un samērībā netaisnīgais pamatīgais finanšu iepludinājums lauku ģimenes ārstiem (tātad pašai sev) it kā prakšu uzturēšanai (bez jebkādiem kvalitātes kritērijiem), ignorējot citus ģimenes ārstus pilsētās.

“Aizliegtā paņēmiena” sižetā savulaik bija jau analizēts, ka pašvaldības dāsni subsidē šīs lauku ģimenes ārstu prakses, bet pilsētu ģimenes ārstiem jāmaksā krietni augstākas cenas, kuras neviens nekompensē.