Iesaki rakstu:

Pēc tam, kad Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis atteicās sniegt atbildi uz jautājumiem par dienesta darbinieka Maigura Strīķa apšaubāmā dzīvokļa darījuma pārbaudīšanu, paziņojot, ka šie jautājumi esot izaicinoši un aizskaroši, Pietiek interesēja šo dienestu it kā uzraugošās Arta Pabrika it kā vadītās Aizsardzības ministrijas viedoklis – kas tad tās darbiniekiem īsti var būt aizskarošs un izaicinošs. Mēnesi ilgās pārdomās tapis šāds skaidrojums, ko publicējam pilnībā.

„Aizsardzības ministrijā (turpmāk - AM) 2012.gada 23.jūlijā saņemts Jūsu 2012.gada 18.jūlija iesniegums, kurā lūgts: 1) atbildēt uz jautājumu, vai AM ir izstrādāti kritēriji izteikumiem un pieņēmumiem, kas var izaicināt vai aizskart AM darbiniekus; 3) ja atbilde ir pozitīva, norādīt attiecīga dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru; 3) ja atbilde ir negatīva, paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem AM darbinieki nosaka, kādos gadījumos viņi tiek aizskarti vai izaicināti.

Jautājums par izteikumiem un pieņēmumiem, kas var aizskart vai izaicināt AM amatpersonas, ir jāskata Iesniegumu likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkta kontekstā. Sī norma paredz iestādes tiesības atstāt bez izskatīšanas iesniegumu, kura saturs ir klaji aizskarošs vai izaicinošs.

Jēdziens „aizskarošs vai izaicinošs saturs" ir nenoteiktais tiesību jēdziens, kas iestādei, lemjot par iesnieguma izskatīšanu, jāpiepilda ar saturu. AM nav izstrādātas vienotas vadlīnijas vai kritēriji, pēc kuriem AM saņemto iesniegumu saturs varētu tikt kvalificēts kā aizskarošs vai izaicinošs. Nosakot, vai iesnieguma saturs ir aizskarošs vai izaicinošs, amatpersona vadās no savas iekšējās pārliecības, tiesiskās apziņas un dzīvē gūtajiem novērojumiem, kā arī ņem vērā iestādē pastāvošo praksi. Vienlaikus amatpersona var balstīties uz judikatūrā un zinātniskajā literatūrā paustajām atziņām, kas attiecas uz personas tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību.

Latvijas judikatūrā un zinātniskajā literatūrā tiek norādīts, ka gods un cieņa ir ētikas un morāles kategorijas, un katram cilvēkam izpratne par to var atšķirties. Par aizskarošām ir uzskatāmas norādes uz amatpersonas kriminālsodāmu darbību veikšanu, apvainojumi nekrietnumā, amorālā vai citādā negodīgā uzvedībā. Tāpat par aizskarošiem var atzīt apgalvojumus un izteikumus par amatpersonas kvalifikācijas, zināšanu, prasmju, spriešanas spēju vai produktivitātes trūkumu. Savukārt par izaicinošiem var uzskatīt ne tikai morāles un ētikas normām neatbilstošos izteikumus, bet arī jautājumus un lūgumus, kas provocē amatpersonu pārkāpt pilnvaru robežas vai rīkoties pretēji dienesta interesēm, piemēram, izpaust klasificētu informāciju.

Vienlaikus AM vērš uzmanību, ka iepriekš minētais uzskaitījums nav izsmeļošs un katrs gadījums ir izvērtējams individuāli.”